Kvalitatīva žurnālistika, jauniešu enerģija un 'cancel' kultūras mīts – pilsoniskās sabiedrības izaicinājumi  (23)

Diskusijā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte un Londonas ekonomikas augstskolas (LSE) pasniedzēja Una Bergmane. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas docents Artis Svece.

Kopā viņi meklēja atbildes uz jautājumiem: Cik veiksmīgi pilsoniskā sabiedrība attīstījās pēcpadomju Latvijas Republikā? Kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm, bijušajām padomju republikām un Rietumeiropas demokrātijām? Kāda ir mediju loma pilsoniskās sabiedrības veidošanā? Un citiem.

Ēlerte sarunā uzsvēra mediju vides nozīmību. "Es gribētu pievērst uzmanību, ka mūsu mediju ekosistēma pēc būtības šobrīd stāv uz ļodzīgiem pamatiem," viņa sacīja.

"Gan reģionālie laikraksti, gan daudzi no tiem medijiem, kuri ir svarīgi, lai būtu tā viedokļu daudzveidība, viņi ir uz kritiskas robežas. Un tāpēc valsts pienākums ir ne tikai atbalstīt, protams, sabiedriskos medijus, bet arī jāatbalsta kvalitatīva žurnālistika. Es vēlreiz saku, kvalitatīva žurnālistika, nevis kaut kādi tur kā gadās reizēm," vērtēja kādreizējā laikraksta "Diena" galvenā redaktore.

Savukārt Bergmane diskusijas laikā pievērsās "cancel' kultūras fenomenam, skaidrojot, ka, viņasprāt, tad drīzāk atgādina mītu. Atbildot uz diskusijas vadītāja jautājumu, kā zināma cenzūra, kas nākot kopā ar politkorektumu, ietekmē pilsoniskās sabiedrības darbošanos, viņa skaidroja: "Mans skatījums ir tāds, ka tā "cancel" kultūra kaut kādā ziņā ir mīts, jo principā nav jau tā, ka valsts kaut kur iejauktos, vai aizliegtu kādam kaut ko teikt. Tas, kas notiek, bet vairāk ASV, nevis Lielbritānijā: kāds mediju cilvēks, žurnālists, raidījumu vadītājs, viņš vai viņa, izsakās kaut kā ļoti kontraversiāli veidā, kas tiek uzskatīts par diskriminējošu, tad viņa paša privātais darba devējs izlemj, ka patiesībā šāda veida saturs viņam nav vajadzīgs."

Bergmanes ieskatā, šāda veida saturs var likt zaudēt klientus, patērētājus un cilvēkus, kas mediju saturu patērē. "Tas principā ir jautājums par kapitālisma privāto biznesu. Par cilvēka izvēlēm. Par to, kāda veida saturu viņi vēlas redzēt. Šie te kaut kādi kontraversiālie, seksistiskie, rasistiskie komentāri tie ASV situācijā bieži liek zaudēt patērētājus, jo cilvēki nevēlas šādu patērēt. Tas drīzāk jāskatās kaut kādu sabiedrību normu izmaiņu, kā arī ekonomisko attiecību izmaiņu kontekstā, nevis kā no varas nākošs aizliegums. Bet politkorektums, manuprāt, pilsoniskajai sabiedrībai ir vērtīgs. Tas liecina par spēcīgu pilsonisko sabiedrību. Un kāpēc? Tāpēc, ka, manuprāt, politkorektums ir vārds, ko mēs izmantojam un tam ir negatīva konotācija mūsdienās, bet principā tas liecina par pozitīvu procesu," skaidroja vēsturniece.

Savukārt Ijabs pieminēja jau ierasto dabisko pieradumu pie visām neražām vainot Padomju savienības nospiedumus arī mūslaiku Latvijā. "Piedošanu, ir trīsdesmit gadu apkārt," uzsvēra EP deputāts.

" Ir skaidrs, ka tās rietumu aktīvās pilsoniskās sabiedrības nav nekas pašsaprotams, kas vienkārši izveidojas dabiski pats no sevis. Mēs varam paskatīties uz tām pašām arābu valstīm, kuras ir krietni tālākas no jebkuras pilsoniskās sabiedrības kā mēs. Savukārt, ja mēs runājam par jauniešiem, tā ir viena ārkārtīgi interesanta tēma. Jaunieši ir aktīvāki, bet viņi ir aktīvi ļoti bieži ārpus tām oficiālajām līdzdalības institūcijām, kādas pastāv – politiskās partijas, arodbiedrības un visas šīs. Līdz ar to es domāju, ka tas ir arī Latvijas valsts uzdevums veidot kaut kādu nākotnē interfeisu, lai tā jauniešu politiskā un sociālā aktivitāte varētu gūt kaut kādu izpausmi politikā, jo citādāk ir tā, ka jaunieši ir aktīvi, bet viņus interesē vesela virkne ar jautājumiem, kas neiekļaujas vienas partijas vai vienas organizācijas dienas kārtībā. Piemēram, viss, kas saistās ar ekoloģiju un klimata pārmaiņām. Tā ir milzīga tēma. Jautājums, vai mūsu politiskās institūcijas ir gatavas uz to reaģēt un ar viņiem strādāt tā, lai tas gūtu ar kādu iespaidu uz valsts politikas veidošanu," sarunas laikā sprieda Ijabs.

Savukārt Bergmane sarunas beigu daļā aicināja atbrīvoties no paraduma uztvērt pilsonisko aktivitāti kā kaut ko nenopietnu. "Man joprojām liekas būtiski tikt galā ar to no vienas puses padomju, no otras oligarhu preses radīto mītisko tēlu par pilsonisko aktīvismu, kas ir kaut kas muļķīgs un privāto vai rietumu interešu vadīts. Jātiek galā ar šo pilnīgi nepamatoti izveidoto tēlu," pauda Bergmane.

Sarunu festivāls "Lampa" ar galveno tēmu "drosme" 2020. gadā notika no 2. līdz 5. septembrim. Pasākums bija bez maksas un bija vērojams tiešraidē mājaslapā "festivalslampa.lv", vairāk nekā 80 kopā skatīšanās vietās visā Latvijā, kā festivāla studijās Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē.

Līdztekus globāliem un šķietami neizsmeļamiem sarunu tematiem, kā, piemēram, demokrātija, vērtības, liberālisms, nacionālisms u.c., festivālā bija iespēja gūt arī praktiskus ieteikumus labākai ikdienai, piemēram, kā rūpēties par redzi, kā būt zaļiem, kā palīdzēt sērojošam cilvēkam. Vecāki varēs piedalīties diskusijās par mobingu skolās, bērnu emocionālo veselību, par to, kā motivēt bērnu sportot vai kā labāk sarunāties ar savu pusaudzi.

Pusaudžiem un jauniešiem tika veidota īpaša programma "Īssavienojums", bet seniori dzirdēja ieteikumus, kā veiksmīgāk iekļauties darba tirgū. Izglītības tēmas centrā būs nākotnes skola, neformālā izglītība, "Skola 2030", izaugsme mūža garumā. Tāpat aktuāla bija kultūra un māksla, garīgā un fiziskā veselība, ekonomika un politika, vide un sabiedrība, tehnoloģijas. Tas viss notika diskusijās, sarunās, praktiskās darbnīcās un lekcijās, arī šovos, izrādēs, iesaistošās spēlēs un randiņos. Pilna festivāla programma pieejama šeit.

Arī portāls "Delfi" piedalījās festivālā "Lampa", rosinot diskusijas par aprūpētājiem un aprūpējamajiem, pilsonisko sabiedrību un žurnālistikas nākotni.