Bruknas lieta: Afganistānas veterānu asociācija – Mediņš melo par dienestu  (379)

Kā preses konferencē Bruknas muižā 25. augustā žurnālistiem teica 1969. gada 25. maijā dzimušais priesteris Mediņš, "Kalna svētību kopiena" idejiski aizsākusies krietnu laiku atpakaļ. "Viss aizsākās no brīža, kad es dienēju Afganistānā. Tad, kad mēs no 600 palikām dzīvi tikai 40, es Dievam teicu: "Es nezinu, Tu esi vai neesi, bet ja man nebūs vairs neviena lode, ne šķemba, ne trauma, es noteikti kļūšu par priesteri, lai palīdzētu." Tas tā arī notika – veiksmīgi atgriezos mājās un nešaubījos par savu aicinājumu. Līdz ar to man vienmēr bijusi svarīga dzīvības dāvana," sacīja priesteris.

Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas vadītājs Rusiņš portālam "Delfi" sacīja, ka viņam ir pilna kartotēka par obligāto dienestu, bet tajā nav atrodams Mediņa uzvārds. "Es jau neesmu nekāds soģis un tā tālāk, ja cilvēks grib pierādīt pretējo, tad viņam uz rokas ir jābūt kara biļetei, kurā ir ierakstīts iekšā, ka viņš tur ir bijis. Ja arī nav ieraksta, ka viņš ir piedalījies kaujas operācijās, tad to var atšifrēt pēc kara daļas nosaukuma – tur ir jābūt VČPP, tas ir "poļevaja počta" [lauka pasts – red.] un arī visiem, kas atgriezušies no Afganistānas, ir izdotas apliecības," sacīja Rusiņš. "Bet diemžēl Mediņš sarakstos iekšā nav," sacīja asociācijas vadītājs.

Pēc Rusiņa teiktā, spriežot pēc gadiem, Mediņš PSRS armijā varētu būt dienējis – armijā 1987. gadā bijuši divi iesaukumi – viens iesaukums maijā, uz kuru Mediņš "nevarēja paspēt, jo maijā viņam tikai palika 18 gadi", bet otrs bijis novembra iesaukums, kurā viņš varējis tikt iesaukts.

Rusiņš sacīja, ka, teorētiski Mediņš varētu būt bijis Afganistānā uz to laiku, kad armija no turienes izvesta, taču "tos savus stāstus, ko viņš stāstīja, ka no no 500 cilvēkiem 40 tikai dzīvi palikuši – tas ir galīgi garām, jo pēdējais gads, tas jau bija pirms izvešanas uguns pārtraukšana no abām pusēm, kad nedrīkstēja veikt karadarbību. Bija atsevišķi uzbrukumi, bet lielas operācijas netika veiktas. Kad 460 cilvēki iet bojā – tā ir liela operācija, tādas operācijas pat uz vienas rokas pirkstiem nevarēja saskaitīt," sacīja Rusiņš.

Rusiņš apstiprinoši atbildēja uz jautājumu, vai ir pieļaujams, ka Mediņš melo par dienestu Afganistānā. "Protams, ka viņš var pierādīt pretējo ar saviem dokumentiem – kara biļeti un apliecību," sacīja Rusiņš, stāstot, ka "citi arī blefoja savā laikā, kad Latvija atguva neatkarību, ka viņi protestējot sakāra savas kara biļetes uz stabiem. Ļoti daudzi tādi teiku stāstītāji ir, bet beigās, kad viņu izved uz tīriem ūdeņiem, atklājas, ka viņš nekur nav bijis," atzīmēja Rusiņš.

Ar pašu Mediņu portālam "Delfi" pagaidām nav bijis iespējams sazināties un uzklausīt viņa viedokli, kā arī pierādījumus viņa dienestam Afganistānā – viņš uz telefona zvaniem un īsziņām līdz šim nav atbildējis.

Portāls "Delfi" ir nosūtījis oficiālu informācijas pieprasījumu Latvijas Nacionālajam arhīvam, lūdzot sniegt informāciju par Mediņa iesaukšanas datumu obligātajā militārajā dienestā PSRS armijā, viņa demobilizācijas datumu un Mediņa dienesta vietu.

Mediņš augusta beigās notikušajā preses konferencē uzņēmās morālu atbildību par to, ka notikušais Bruknā metis šaubu ēnu pār katoļu baznīcu, taču uzsvēra, Bruknas "Kalna svētību kopienai" nav nekā kopīga ar katoļu baznīcu, izņemot to, ka "bīskapi un baznīca mani ir svētījusi, un ļauj man veikt šo sociālo un garīgo aprūpes darbu". Pēc tam, kad viņš veiksmīgi no dienesta atgriezies mājās, viņš vairs nav šaubījies par savu aicinājumu, bet vēlāk izveidojis kopienu Bruknā, kurā cilvēkiem tiek palīdzēts "dzīvojot kopā" jeb izmantojot dzīves kopienā pieredzi, kas ir daudzviet pasaulē ierasta prakse – kopienai ir noteikta disciplīna, dienaskārtība, kas ietver arī darba pienākumus jeb darba terapiju, kā arī garīgās higiēnas pamatprincipus, kas kristīgu kopienu gadījumā ir lūgšana un arī gavēnis.

Pēc publiski pieejamās informācijas, par katoļu baznīcas garīdznieku viņš ordinēts 1996. gada jūnijā. Lai kļūtu par katoļu baznīcas priesteri, nepieciešams pabeigt attiecīgu izglītības iestādi, kas Latvijas gadījumā būtu Rīgas starpdiecēžu augstākais garīgais seminārs. Semināra rektors Marcins Vozņaks sarunā ar portālu "Delfi" sacīja, ka mācības seminārā ilgst sešus gadus, kas nozīmē, ka Mediņš varētu būt iestājies seminārā 1990. gadā. Viņš solīja informāciju par Mediņa studiju gadiem precizēt.

Portālam "Delfi" veidojot publikāciju par tā dēvētās Bruknas lietas aktualizētajām bērnu, pusaudžu un pieaugušo rehabilitācijas iespējām, valsts iesaisti, kā arī Bruknas kopienas saistību ar katoļu baznīcu, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova, sacīja, cik viņai zināms, Mediņš ir "nonācis Afganistānā pavisam jauns pēc skolas, visdramatiskākajā laikā, īstā karā. Tur ir ļoti smagi šī personība lauzta. Līdz ar to, cik es atceros, sākotnēji arī baznīca ļoti uzmanīgi izturējās pret iesaistīšanu priesterībā šī iemesla dēļ, apzinoties, ka šī kara trauma nav zudusi, un tā uz kalpošanu faktiski varētu arī atstāt kaut kādu ietekmi (..) Pilnīgi iespējams, ka tās arī tās situācijas, uz kurām norāda jaunieši, kuri [Bruknas – red.] kopienai gājuši cauri," un kuriem piedzīvotais šķitis pārāk skarbs "normālas dzīves situācijai".

Pēc viņas teiktā, vērtējot Bruknā notikušo, būtu jāņem vērā arī Mediņa pieredze Afganistānā. "Ir redzams, ka tas ir atstājis ļoti lielu iespaidu uz viņu, arī tā personību un viņa psihi,", līdz ar to jārēķinās, ka arī viņa priekšstats par to, kādam jābūt vīrietim – jāspēj izturēt visskarbākos pārbaudījumus – tas arī ir secinājums no viņa pieredzes, turklāt, cik zināms, arī Mediņa ceļš uz priesterību neesot bijis vienkāršs. Krūmiņa-Koņkova pauda uzskatu, ka šo situāciju baznīcai vajadzētu izvērtēt aktīvāk – ne tikai skatīties un stāvēt malā, bet arī no savām pozīcijām to izvērtēt.

Portāls "Delfi" situāciju turpinās pētīt nākamajās publikācijās.

Jau vēstīts, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) iepriekš informēja, ka kopienā konstatēti būtiski bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumi. Informācija tika nodota izvērtēšanai Valsts policijai. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē portāls "Delfi" pirmdien, 7. septembrī, noskaidroja, ka viena no divām resoriskajām pārbaudēm noslēgusies ar administratīvo procesu par emocionālu vardarbību pret bērnu, bet otra resoriskā pārbaude par dažādiem pārkāpumiem vēl turpinās.

Mediņš preses konferencē 25. augustā VBTAI konstatētos pārkāpumus atzina vien daļēji, taču apliecināja, ka bērnus un pusaudžus Bruknā vairs neuzņems – tam tiekot veidota īpaša jauniešu māja.

Preses konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit:

Latvijas Romas katoļu baznīca līdz šim atturējusies publiski vērtēt Bruknā notikušo, norādot, ka tiek gaidīti iestāžu gala pārbaužu rezultāti.

Katoļu baznīcas Bīskapu konference īpašā paziņojumā atzīmējusi, ka Baznīca novērtē ikviena cilvēka, arī priestera Mediņa, darbu, kas tiek veikts sabiedrības labā, strādājot ar atkarībās nonākušiem cilvēkiem, kā arī skubinājuši "paskatīties plašāk uz šo situāciju, pārdomājot, vai (iespējams, nepamatota) cilvēka sodīšana, saasināti iztirzājot šo gadījumu publiskajā telpā, kādam būs ieguvums? Vai tādā veidā nenotiesājam cilvēku, pirms vēl atbildīgās institūcijas ir devušas savu gala vērtējumu?".