Krišjānis Kariņš
Foto: LETA

Latvijas iedzīvotāju sociālās aizsargātības stiprināšanai paredzētā minimālo sociālo iemaksu ieviešana nākamgad plānota no 1. jūlija, pirmdien, 7. septembrī, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Raksturojot darbu pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes un nodokļu politikas izmaiņām, Kariņš sacīja, ka šonedēļ koalīcijā ar vairākām sēdēm dažādos formātos galvenā tēma būs valsts budžets. "Mans mērķis ir vienoties un nākamnedēļ valdībā pieņemt pamata rāmi. Mērķis ir budžetā paredzēt likumā noteikto pilnu finansējuma pieaugumu mediķu atalgojumam, pilnu finansējumu skolu un augstskolu pedagogu algu pieaugumam, kā arī atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam vienoties par garantētā minimālā ienākuma formulējumu un arī konkrēto finansējumu," teica Kariņš.

Viņš piebilda, ka tas ir papildus tam, par ko jau panākta konceptuāla vienošanās nodokļu jomā. "Lai veicinātu mūsu valsts konkurētspēju, samazināt sociālo nodokli par 1%, paaugstināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni līdz 1800 eiro mēnesī, kā arī, lai stiprinātu sociālo aizsargātību, no nākamā gada jūlija plānots ieviest minimālo sociālo iemaksu, lai visi strādājošie būtu sociāli pasargāti," situāciju ar nodokļu izmaiņām raksturoja Kariņš.

"Mēs virzāmies uz priekšu ar sarunām, un mērķis ir, lai jaunnedēļ valdībā varam apstiprināt kopainu, tā, lai ir laiks izstrādāt visus atbilstošos likumus un savlaicīgi iesniegt Saeimā, lai tā var laikus apstiprināt budžetu," teica Ministru prezidents.

Valdība pagājušā nedēļā, 2. septembrī, konceptuāli vienojās par virkni nodokļu izmaiņu, tomēr detalizētāka izmaiņu izstrāde tika solīta tuvākajā laikā.

"Delfi" Ministru prezidenta preses sekretāram Sandrim Sabajevam uzdeva precizējošu jautājumu, vai minimālo sociālo iemaksu ieviešana nav plānota no nākamā gada sākuma. Sabajevs atbildēja, ka to plānots darīt no 1. jūlija, lai būtu pietiekams pārejas periods jaunā regulējuma ieviešanai. Ministru prezidenta pārstāvis arī atgādināja, ka izmaiņas, kas saistītas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu visiem, paredzēts ieviest pakāpeniski triju gadu laikā.

"Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību. Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada," tā Finanšu ministrija skaidrojusi piedāvātās nodokļu izmaiņas.

Paredzēts, ka pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada, tiks samazināta VSAOI likme par 1 procentpunktu un palielināts ienākumu slieksnis līdz 1800 eiro, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Tāpat tiks ieviests minimālais VSAOI objekts vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veic VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta veic VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% sociālai apdrošināšanai.

Nākamgad iecerēts reorganizēt mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un paredzēta iedzīvotāju ienākumu nodokļa IIN pārdale pašvaldību budžetam no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetu no 20% uz 25%.

Tāpat, lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, samazinātā IIN likme ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes – samazināta solidaritātes nodokļa likme un personificētā solidaritātes nodokļa daļa netiks personificēta.

Savukārt otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022. gada, plānots veiktas izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem – vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1 667 eiro mēnesī) tiek palielinātas VSAOI, t.i., ienākumiem virs 20 004 eiro gadā veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma.

Trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023. gada, tiks noteikts, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

"Delfi" jau ziņoja, ka pagaidām atlikts jautājums par speciālā režīma izbeigšanu autoratlīdzību maksātājiem, un šajā jautājumā Finanšu ministrija un Kultūras ministrija sola rast drīzu risinājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!