Ārstēšana, verdzība vai retrīts? Kādas problēmas izgaismo Mediņa Bruknas skandāls

Rakstā lasi:

• VBTAI iesaista bāriņtiesas 'Bruknas bērnu' apzināšanai
• 'Kalna svētību kopiena' nav pieteikusies sniegt sociālos un ārstniecības pakalpojumus
• Eksperts Ringolds Balodis par Bruknas lietu: nevar teikt, ka baznīcai nav daļas
• Reliģiju pētnieces analizē Bruknu un Mediņu kā līderi

VBTAI iepriekš informēja, ka sākotnējās pārbaudes laikā kopienas vadītājs nevarēja precīzi nosaukt kopienā esošo bērnu skaitu, izvairījās sniegt informāciju par bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un uzrādīt dokumentus, kas pamatotu, kādēļ bērni nodoti viņa aprūpē, tāpat nepilngadīgie, kas uzturas Bruknas muižā, tiek nodarbināti lauku darbos nesamērīgi ilgi, spiesti strādāt nakts stundās, bet pārkāpumu gadījumā viņiem tiek ierobežotas pārtikas devas – viņi spiesti pārtikt no maizes un ūdens, nav piedāvātas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību, kā arī saņemtas ziņas par vairākām fiziskas un emocionālas vardarbības epizodēm.

Informāciju par to VBTAI nodeva izvērtēšanai Valsts policijai (VP), kura sāka divas resoriskās pārbaudes, no kurām viena noslēgusies ar administratīvo procesu par emocionālu vardarbību pret bērnu, kuras rezultātā par vainīgu atzītai personai kā sods var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro. Otra resoriskā pārbaude, kas sākta "par dažādiem pārkāpumiem", ko policijā nekonkretizēja, šobrīd vēl turpinās.

Valsts institūciju sniegtajai informācijai par pārbaudēs konstatēto sekoja Mediņa vairāk nekā divas stundas ilgā preses konference, kurā viņš sev raksturīgā izteiksmes formā, kuras dēļ izpelnījās kritiku par emocionālu vardarbību un nepieņemamiem izteicieniem, neatzina lielāko daļu VBTAI minēto pārkāpumu.

Notikušais raisīja plašas diskusijas – ar stāstiem par kopienā piedzīvoto dalījās tajā pabijušie, tur piedzīvoto raksturojot gan kā labu un pozitīvu pieredzi, kas palīdzējusi viņiem izrauties no grūtībām un atkarībām, gan gluži pretēji – stāstot par to skarbiem vārdiem un uzskaitot kopienā pašu un tuvinieku piedzīvotos pāridarījumus.

Arī kopienas līdera Mediņa personības, runas stila un paveiktā vērtējumā līdz šim pausti diametrāli pretēji viedokļi, savukārt Latvijas Romas katoļu baznīcas Bīskapu konference līdz atbildīgo iestāžu galīgajam slēdzienam ieņēmusi neitrālu pozīciju – publiski novērtējusi Mediņa Bruknā paveikto, atzinusi par saprotamu viņam raksturīgo "piparoto runas veidu", kā arī aicinājusi "paskatīties plašāk uz šo situāciju, pārdomājot, vai (iespējams, nepamatota) cilvēka sodīšana, saasināti iztirzājot šo gadījumu publiskajā telpā, kādam būs ieguvums un vai tādā veidā cilvēks netiek notiesāts vēl pirms atbildīgo institūciju gala vērtējuma".

Pats Mediņš žurnālistiem apliecinājis, ka viņš ar bērniem un jauniešiem Bruknā vairs nestrādās, uzsverot: "Ok, ja nevar būt bērni un jaunieši, ok. (..) es neņemšu un neturēšu pie sevis". Palīdzībai problēmsituācijās nonākušiem pusaudžiem gan turpat tiekot veidota jaunatnes un jauniešu māja. Tieši darbs ar bērniem un jauniešiem, kā arī Mediņa runā paustā netiešā kritika valstij par nepietiekamo palīdzību grūtībās un atkarībās nonākušajiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, kuri tamdēļ patvērumu rodot Bruknas kopienā, licis portālam "Delfi" pētīt to, kā valsts palīdz atkarībās nonākušajiem, kāda ir Bruknas loma un nozīme, kā arī kādas ir sabiedrības un valsts tiesības un pienākumi zināmā attiecībā uz Bruknas kopienā notiekošo Satversmē noteiktās reliģiskās brīvības kontekstā.

Bērni Bruknā nedrīkstēja būt

"Bērni tur pēc būtības nedrīkstēja būt," portālam "Delfi" uzsvēra VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene, sakot, ka visi lietas materiāli, sarunu protokoli un pārbaudes akts, kurā minēti pārkāpumi, ir nodoti policijā.

Viņa stāstīja, ka pēc pirmās pārbaudes VBTAI rīkojusi starpdisciplināru sanāksmi, pie viena sarunu galda pulcinot iesaistītās bāriņtiesas, VP, Valsts probācijas dienestu un tiesībsargu.