Bruknā ārstēt un rehabilitēt nedrīkst – valsts piedāvātās alternatīvas  (107)

Portāls "Delfi" pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Tiesībsarga biroja pārbaudēs Bruknā konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem, ko tagad vētī policija administratīvajā lietā par emocionālu vardarbību pret bērnu un resoriskajā pārbaudē par citiem iespējamiem pārkāpumiem, turpina pētīt, kāds ir valsts, bet ne pašvaldību, sniegtais atbalsts bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, kam nepieciešama sociālā rehabilitācija, kā arī atkarību ārstēšana vai uzvedības korekcija.

Preses konferencē, stāstot par to, ko viņa dibinātā un vadītā kopiena dara un kā palīdz atkarībās un grūtībās nonākušajiem, Mediņš žurnālistiem uzsvēra: "Likās, es jau neesmu viens, kas cenšas palīdzēt šiem cilvēkiem, bija arī valsts institūcijas, kas šobrīd diemžēl vairs nav," pieminot Straupes slimnīcu un citas institūcijas. Viņš gan arī sacīja, ka kopiena nav ne mazgadīgo vai jauniešu pāraudzināšanas iestāde, ne "rehabilitācija pusaudžiem", proti, kopiena ar rehabilitāciju un ārstēšanu nenodarbojas. "Tā nav ārstēšana, un to nesauc par ārstēšanu. Mēs šeit neko neārstējam, mēs nevienu šeit neārstējam", sacīja Mediņš, atzīmējot, ka tā ir tieši dzīve kopienā, kas palīdz tur mītošajiem mainīt sevi un atbrīvoties no nelāgiem ieradumiem – atrast dzīvei jēgu.

Tāpat Mediņš minēja, ka uz Bruknu gan pieaugušos ar atkarībām un pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs, gan jauniešus sūtot tiesas un ārsti, taču preses konferencē atteicās nosaukt konkrētas personas. Portāls "Delfi" noskaidroja, ka atsevišķiem cilvēkiem, kuri mēģina atbrīvoties no dažādām atkarībām, bet dažādu iemeslu dēļ pārtrauc dalību valsts finansētās programmās, Bruknas kopienu ieteikusi, piemēram, slimnīca "Ģintermuiža".

Pēc "Lursoft" datiem biedrība kā darbības mērķus minējusi ne tikai kristīgo vērtību stiprināšanu Latvijas sabiedrībā, atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm, cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, izglītojošu un atbalstošu pasākumu rīkošanu biedrības mērķu sasniegšanai un bērnu izglītības un attīstības nodrošināšanu, bet arī "dažāda veida vardarbībās cietušo un dažādās atkarībās esošo personu sociālo rehabilitāciju, integrāciju sabiedrībā un šo personu dzīves kvalitātes uzlabošanu". Savukārt kā darbības veidus biedrība UR norādījusi "garīgās atpalicības, garīgās veselības traucējumu un atkarības ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu", liecina "Lursoft" pieejamā informācija.

Kā noskaidroja portāls "Delfi", Labklājības ministrijas (LM) uzturētajā Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā "Kalna svētību kopiena" nav reģistrēta kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja ne bērniem un jauniešiem, ne arī pieaugušajiem. Arī Veselības inspekcijā (VI) portāls "Delfi" pārliecinājās, ka šī kopiena nav reģistrēta kā ārstniecības pakalpojumu sniedzēja un ārstniecības pakalpojumi tur netiek sniegti.

LM portālam "Delfi" apliecināja, ka "Kalna svētību kopiena" nav reģistrēta LM uzturētajā Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja un arī pēc būtības nesniedz sociālo pakalpojumu – nedz reģistrētu, nedz nereģistrētu.

Biedrība arī nav izteikusi vēlmi reģistrēt pakalpojumu šajā reģistrā, kas LM dotu pamatu izvērtēt piedāvājuma atbilstību tā definīcijai un saturam, kāds tas noteikts Ministru kabineta noteikumos, tostarp nav bijis pamata vērtēt arī kopienas darbinieku izglītības līmeņa atbilstību likuma prasībām.

LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā eksperte Dzintra Kandere portālam "Delfi" skaidroja, ka LM ir pienākums pārbaudīt arī tādas personas kas, iespējams, saturiski sniedz sociālos pakalpojumus, taču nav reģistrējušās reģistrā, tāpēc, saskaņā ar presē izskanējušo informāciju un VBTAI sniegto informāciju, LM ir veikusi risku analīzi un resorisko pārbaudi, lai izvērtētu "iespējamā sociālā pakalpojuma sniegšanas esamību biedrībā" un secinājusi, ka tajā netiek sniegts sociālais pakalpojums.

LM pārstāve atzīmēja, ka līdz šā gada 1. septembrim "Bruknas kalna svētību kopienai" arī nav piemērots administratīvs sods par nereģistrētu sociālo pakalpojumu sniegšanu, jo tam nav bijis pamata, turklāt arī pati biedrība LM uzmanības lokā nonākusi tikai līdz ar Tiesībsarga biroja un VBTAI pārbaudēm.

Turklāt, kā norādīja Kandere, arī nereģistrētam sociālajam pakalpojumam būtu jābūt tādām normatīvajos dokumentos noteiktām kvalificējošām pazīmēm, kas norādītu uz sociālā pakalpojuma sniegšanu, taču šajā gadījumā tādu pazīmju nav. Viņa akcentēja, ka saskaņā ar "Lursoft" datu bāzē esošo publiski pieejamo informāciju, "Kalna svētību kopiena" ir reģistrēta kā biedrība, bet LM rīcībā nav informācijas, ka biedrība būtu sevi prezentējusi kā nevalstisko organizāciju sociālo pakalpojumu nozarē un uzsākusi atbilstošas darbības.

Ministrijā atzīst, ka "Lursoft" datu bāzē par biedrības "Kalna svētību kopiena" noteiktajiem mērķiem, tai skaitā sociālo rehabilitāciju un ārstniecību minētajam, ir informatīvs raksturs un tas neuzliek par pienākumu uzsākt sociālās rehabilitācijas vai ārstniecības pakalpojumu sniegšanu.

Ņemot vērā to, ka biedrība nav izteikusi vēlmi un veikusi darbības, lai reģistrētos attiecīgajos reģistros uzskatāms, ka biedrība "pagaidām nav plānojusi īstenot savu mērķi – likumā noteiktā kārtībā sniegt sociālos pakalpojumos, iegūstot speciālās tiesības sniegt tos," piebilst LM.

LM portāls "Delfi" noskaidroja, ka šobrīd tā nodrošina valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā – līdz 180 dienām, ko dara Bērnu slimnīcas fonda izveidotais "Pusaudžu resursu centrs" filiālēs Rīgā un Liepājā, un sniedz šādus pakalpojumus institūcijā ar termiņu līdz 12 mēnešiem, ko slimnīcā "Ģintermuiža" nodrošina bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai procesiem vai kuriem ir šādas atkarības izveidošanās risks.

Kopumā vidēji gadā šādā veidā palīdzība dzīvesvietā tiek sniegta no 200 līdz 250 bērniem, bet institūcijā – no 20 līdz 60 bērniem. Valsts finansētu pakalpojumu bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām sniedz arī VBTAI inspekcijas Konsultatīvā nodaļa.

Savukārt pieaugušajiem valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts tikai vienā vietā – slimnīcā "Ģintermuiža".

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu plānotie izdevumi gadā ir 873 067 eiro, no tiem 194 832 eiro pilngadīgām personām, 678 235 eiro bērniem, liecina Ministru kabineta noteikumu projekta "Kārtība, kādā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgas personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums, portāls "Delfi" uzzināja LM.

Arī Veselības inspekcijā (VI) portāls "Delfi" noskaidroja, ka VI Bruknas "Kalna svētību kopiena" nav reģistrēta kā ārstniecības pakalpojumu sniedzēja jeb ārstniecības iestāde un ārstniecības pakalpojumi tu netiek sniegti. VM preses pārstāvis Oskars Šneiders portālam "Delfi" apliecināja, ka konkrētā kopiena nav reģistrējusi nekādu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Šneiders uzsvēra, ka ārstniecības pakalpojumu sniegšana valstī ir regulēta, turklāt par neatļautu šādu pakalpojumu sniegšanu atbildība paredzēta Krimināllikumā.

Likums nosaka, ka par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumu, kā sods var tikt piemērota īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods, bet par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ kā sods var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Šneiders akcentēja, ka konkrētajā gadījumā ārstniecības pakalpojumi nav reģistrēti, un arī VI rīcībā nav informācija par to, ka konkrētajā vietā varētu notikt nereģistrēta ārstniecība, tāpēc VM nav arī pamata šobrīd pārbaudīt konkrēto vietu. "Mēs arī to neplānojam darīt. Tas, ko es gribēju uzsvērt – mums nav pamata domāt, ka konkrētā vieta varētu kaut ko tādu nodrošināt, bet vēlreiz – nereģistrēta ārstniecība ir nopietns pārkāpums", uzsvēra Šneiders.

Ieskicējot ceļu, kā bērns, pusaudzis vai pieaugušais var uzsākt cīņu ar atkarībām un uzvedības problēmām, VM portālam "Delfi" akcentēja, ka vispareizāk būtu vispirms vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš var izvērtēt vai bērnam un arī pieaugušajam ir nepieciešama kāda speciālista palīdzība. Ģimenes ārsts zina arī pacienta vēsturi, vispārējo veselības stāvokli, analīžu rezultātus, ģimenes sociālos apstākļus utt., lai plašāk skatītos uz situāciju. Pēc tam pēc nepieciešamības var ieteikt vērsties pie psihologa vai psihiatra un citiem speciālistiem.

Ja nepieciešama ārstniecība, tad sākotnējam vērtējamam jābūt no ārstniecības personas. Ministrijā piebilst, ka bērni no 14 gadu vecuma pie ārsta var vērsties arī patstāvīgi, ja nevēlas šos jautājumus pārrunāt ar vecākiem, turklāt būtiski ir bērnam atrast uzticības personu. Tāpat arī skolā esošie psihologi arī var sniegt psiholoģisko palīdzību bērnam.

Ambulatori ir četras valsts apmaksātas pakalpojumu programmas, kās tiek sniegti psihiatriskās veselības pakalpojumi:

VM norāda, ka plašāka informācija par to, kurās ārstniecības iestādēs ir pieejami psihiatru kabineti, un kuros no tiem ir pieejami bērnu psihiatri, ir pieejama šeit. Savukārt uzzināt par to, kur pieejami psihiatri un citi speciālisti, iespējams šeit. Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā apkopota informācija par narkoloģisko palīdzību.

Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, 2019. gadā izveidota jauna, valsts apmaksāta programma depresijas un pašnāvības risku mazināšanai, ko īsteno Pusaudžu resursu centrs. 2020. gadā šādu palīdzību iespējams saņemt 44 klientiem, bet VM norāda, ka ministrija meklē risinājumus pacientu skaita palielināšanai. Šobrīd 10 pacienti programmu jau ir noslēguši un 33 pacienti to turpina, bet rindā gaida 50 cilvēki.

Stacionāra palīdzību atkarībās nonākušajiem bērniem un pieaugušajiem tiek sniegta astoņās specializētās ārstniecības iestādēs – "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā", "Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži"", "Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā", "Piejūras slimnīcā", "Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā", "Slimnīcā "Ģintermuiža"", "Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā" un "Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā".

Nacionālā veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa portālam "Delfi" sacīja, ka valsts izdevumi stacionāras medicīniskas palīdzības sniegšanai personām ar pamata vai balakusdiagnozi (X60 - X84) tīšs paškaitējums vai (Z91.5) paškaitējums dzīves anamnēzē ietver ne tikai izdevumus pamata saslimšanas ārstēšanai, bet arī izdevumus cita veida ārstniecībai, piemēram, traumatoloģiskai, ķirurģiskai palīdzībai. Kopējie izdevumu šādas palīdzības sniegšanai pērn bija aptuveni 1,37 miljoni eiro, savukārt šogad laikā no janvāra līdz jūlijam tie bija ap 708 000 eiro.

Slimniekiem ar alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarību ir pieejama 28 dienas ilgā Minesotas programma, kas stacionārā ir pieejama divās iestādēs – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un slimnīcā "Ģintermuiža", savukārt dienas stacionārā tā ir pieejama klīnikā "Akrona12". Tāpat Minesotas programma atsevišķās iestādēs tiek piedāvāta tiem, kuri gatavi par to maksāt paši no savas kabatas.

Mediņš iepriekš žurnālistiem uzsvēra, ka Bruknā "ne atkarībnieki šeit maksā par kaut ko, ne bērni šeit maksā par kaut ko. Vēlreiz – mēs dzīvojam kopā. Tāpēc ļoti bieži, kad zvana sociālie, kas grib atvest šos atkarībniekus, [jautā – red.] cik tas maksās. Tas neko nemaksās. Tas maksās ikdienu, kurā mēs esam vienkārši kopā un mācāmies uzturēt paši [sevi – red.]". Portālam "Delfi" kā potenciālajam Minesotas programmas klientam zvanot uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) informatīvajiem tālruņiem, tika sniegta informācija, ka RPNC pacienta līdzmaksājums Minesotas programmā ir 200 eiro. Savukārt slimnīcā "Ģintermuiža" par Minesotas programmu dienā jāmaksā 7 eiro, par visu kursu – 196 eiro."

"Ģintermuižas" Narkoloģiskās ārstniecības vadītāja Lilita Petermana sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka narkotiku rehabilitācijai slimnīcā ir piecas vietas pilngadīgiem cilvēkiem, kuri vēlas ārstēties un tikt galā ar narkotiku atkarību. Gadā tiek izrakstīti 10 līdz 12 cilvēki. Savukārt 28 dienas ilgo Minesotas programmu slimnīca var piedāvāt 10 cilvēkiem. Pēc viņas teiktā, ņemot vērā to, ka Minesotas programma ilgst mēnesi, aprite ir lielāka, vidēji ārstēto pacientu skaits gadā ap 120.

Savukārt, mēnesi garajai bērnu narkoloģiskās motivācijas programmai paredzētas piecas vietas un gadā iespējams ārstēt vidēji 60 bērnus Petermana saka, ka laikā, kad bijis pirmais "spaisa bums", slimnīcas narkoloģiskajā nodaļā izveidota apakšnodaļa ar 10 vietām nepilngadīgajiem. Slimnīca kopš pērnā gada arī piedāvā LM finansētu sociālās rehabilitācijas programmu nepilngadīgiem psihoaktīvo vielu lietotājiem, kur par valsts naudu palīdzību iespējams sniegt 17 personām. Pēc Petetrmanas teiktā, ja šīs 17 vietas ir aizpildītas, vairāk slimnīcā nav iespējams uzņemt un tāpēc veidojas rinda.

Slimnīcā rinda šobrīd ir izveidojusies uz Minesotas programmu, uz narkoloģiskās rehabilitācijas programmu, uz bērnu motivācijas programmu. Gaidīšana rindā var ilgt no nedēļas līdz mēnesim. Ilgāk nekā mēnesi – pat līdz pusgadam – rindā var nākties gaidīt, lai saņemtu ilgstošo rehabilitāciju, jo vietu skaits ir mazs. Petermana akcentēja, ka cilvēki ar dažāda veida atkarībām, nespēj tik ilgi gaidīt, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu – viņi to arī nesagaida. "Jo ilgāk jāgaida, jo grūtāk. Vajag uzreiz, tūlīt un tagad. Protams, ņemot vērā arī to, ka rindā jau var sarakstīt, bet krīt ārā no rindas – tāpēc, ka pārdomā, ka sāk lietot, tāpēc, ka nomirst, un arī tā ir realitāte," teica ārste.

Petermana norādīja, ka psihoaktīvo vielu lietošanas izraisītās izmaiņas cilvēka domāšanā, psihē un uzvedībā ir milzīgas. Strādājot un komunicējot ar šo vielu lietotājiem, ar cilvēkiem, kuru personības lietošana ir traumējusi, izmainījusi, nevar izmantot to pašu mērauklu, ko strādājot un komunicējot ar cilvēkiem, kuriem šīs pieredzes nav. Pēc viņas teiktā, līdztekus Bruknas kopienai vēl ir vairākas kopienas jeb komūnas un tās domātas narkomānu rehabilitācijai – "tur viņiem ir jumts virs galvas un nodrošināti dzīvei nepieciešamie apstākļi".

"Te mums ir tā būtiskā lieta – mēs nevaram vienus un tos pašus nosacījumus attiecināt uz cilvēkiem – nelietotājiem un atkarīgiem cilvēkiem", sacīja Petermana, uzsverot, ka ārkārtīgi būtiski ir tas, ka "jebkurā rehabilitācijā, kur darīšana ar atkarīgajiem, jau sākotnēji un vēl ilgi pēc tam nepieciešama ļoti liela konkrētība, noteiktība, strikti rāmji, kas jāievēro. Tas, vai un kā cilvēkam izdodas šo rāmi ievērot, ir viņa paša atbildība".

Režīmu un nosacījumus, ko izvirzot slimnīca, gan ne visi spējot ievērot un tāpēc nākoties pārtraukt ārstēšanu "Ģintermuižā". "Atkarīgajiem nedrīkst dot atlaides. Mēs pārtraucam ārstēšanu, ja pieļauts režīma pārkāpums – tur ir vesela sistēma. Pēc trīs mēnešiem cilvēks var atgriezties un sākt no jauna vai turpināt. Bet, kur viņam palikt šo laiku?", vaicāja Petermana.

Ārste atzīmēja, ka cilvēkam šādā situācijā slimnīcā tiek sniegta informācija par pieejamām anonīmo alkoholiķu un anonīmo narkomānu sapulcēm, kā arī viņi tiek informēti par to konkrētajām kopienām. "Mēs cenšamies informēt par visām iespējām, un tad cilvēks pats izvēlas šo savu iespēju. Jo ir dažādi – nav vienas universālas receptes un viena ceļa, kas derētu pilnīgi visiem," skaidroja mediķe.