Valkas un Valgas iedzīvotājiem paredz izņēmumus, ja Igaunija Covid-19 dēļ būs bīstamajā sarakstā  (13)

Tomēr, ja Valkas iedzīvotājs pēdējo 14 dienu laikā būs uzturējis kādā citā teritorijā Igaunijā, piemēram Tallinā, vai atradies kādā citā citā valstī attiecībā pret kuru jāievēro īpašie piesardzības un drošības pasākumi, viņam būs jāievēro pašizolācija. Tāpat pašizolācija būs jāievēro personām, kas Valkā ieradīsies no citām Igaunijas teritorijām vai valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem.

Jaunā norma dzīvē sāks darboties brīdī, kad Igaunija iekļūs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) valstu sarakstā, atgriežoties no kurām jāievēro pašizolācija. Patlaban Igaunija nav šajā sarakstā, ko katru piektdienu publicē SPKC.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības sēdē skaidroja, ka kopš pagājušās piektdienas mainījies tas, ka šonedēļ Igaunija, visticamāk, sasniegs iekļūšanas sarakstā robežu. Tāpēc nepieciešams paredzēt īpašu kārtību, lai Valkas iedzīvotāji var turpināt normālu ikdienas dzīvi, ņemot vērā šo divu pilsētu ciešo saistību ikdienā. Viņa arī atzina, ka ne Valkā, ne Valgā šobrīd nav neviena Covid-19 saslimšanas gadījumu.

Robeža iekļūšanai dzeltenajā sarakstā ir 16, bet sarkanajā – 25 saslimšanas ar Covid-19 gadījumu uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. Sarakstu SPKC atjauno reizi nedēļā piektdienās, un tas stājas spēkā sestdienas pusnaktī. Savukārt attiecībā uz Baltijas valstīm 4. septembrī valdība arī vienojās, ka inficēšanās radītājiem pārsniedzot 16 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtēts saslimstības pieauguma kāpuma temps – ja tas nepārsniegs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tad vēl nedēļu tiks novērota epidemioloģiskā situācija, lai piemērotu konkrētus ierobežojumus.

Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi paredz, ka noteiktā 14 dienu pašizolācija, ja persona pēdējo 14 dienu laikā uzturējusies kādā no SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, viņa nodrošina pašizolāciju dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts, netiek attiecināta uz Valkas novadā un Valgas pagastā Igaunijā deklarētajiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas sauszemes robežu ar Igaunijas, ja viņi pārvietojas nepārkāpjot Valkas un Valgas pašvaldību administratīvās teritorijas robežas.

Uz valdības sēdi sagatavotajā anotācijā pie grozījumu projekta, Veselības ministrija skaidro, ka, reaģējot uz pašreiz esošās epidemioloģiskās situācijas tendencēm Igaunijā, ir pilnveidojams noteikumos ietvertais tiesiskais regulējums.

"Latvijas un Igaunijas pierobežas pilsēta Valka/Valga atšķirībā no pārējās Latvijas teritorjas ir viena funkcionālā teritorija, ko nav iespējams pilnībā nodalīt, jo atsevišķi pakalpojumi un infrastruktūra, kas ir paredzēti gan Valkas, gan Valgas iedzīvotājiem atrodas tikai vienā robežas pusē (Valkā vai Valgā). Gan Valkas, gan Valgas pašvaldības ir ieguldījušas ļoti lielus līdzekļus gan no ES fondiem, gan citiem avotiem, lai radītu abu teritoriju iedzīvotājiem kopīgu rekreācijas, sporta, kultūras un ekonomisku infrastruktūru, veicinātu iestāžu, uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju, iedzīvotāju ciešāku sadarbību, kopīgus projektus un pasākumus," norādīts anotācijā.

Ministrija atgādina, ka Latvijā ir noteikti Covid-19 ierobežojošie pasākumi, ierodoties Latvijā no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē publicētajām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, proti pienākums ievērot pašizolāciju. Igaunijā pieaugot Covid-19 saslimstības rādītājiem līdz 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs pārsniedz 17,6 uz 100 000 iedzīvotājiem, Valkas/Valgas iedzīvotājiem ierodoties Latvijā pēc uzturēšanās Igaunijā būs jāievēro pašizolācija. Līdz ar to ievērojami tiks traucēta Valkas/Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, jo tiks ierobežota dažādu ikdienas pakalpojumu pieejamība šiem iedzīvotājiem, kā arī ievērojami tiks ierobežota uzņēmējdarbība Valkas/Valgas teritorijā, prognozē ministrija.

Šobrīd Valgā savu dzīvesvietu ir deklarējuši vairāk nekā 1100 Latvijas valsts piederīgo, ir daudz ģimeņu, kam mājsaimniecības atrodas abās robežas pusēs. Samērā daudz Igaunijas valsts piederīgo dzīvo arī Latvijas pusē. Laikā, kad Igaunijas valsts slēdza savu robežu Covid pandēmijas ierobežošanai, ar dažāda veida atļaujām, ko izsniedza Valkas pašvaldība, saziņā ar Igaunijas valsts iestādēm, robežu katru dienu šķērsoja vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju. Tādēļ tiek prognozēts, ka pienākums ievērot pašizolāciju apmēram diviem tūkstošiem Valkas/Valgas iedzīvotāju, kā arī praktiski visiem uzņēmumiem, kas darbojas šajās teritorijās varētu radīt nesamērīgu apgrūtinājumu, teikts anotācijā.

"Tādēļ, lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu, papildus izmaksas un nemazinātu iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu loku un neradītu iedzīvotāju neapmierinātību, Valkas/Valgas pašvaldību iedzīvotājiem jānosaka izņēmums, nosakot to, ka Valkas/Valgas pašvaldību iedzīvotāji var neievērot 14 dienu pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku un pārvietojas nepārkāpjot Valkas un Valgas pašvaldību administratīvo teritoriju robežas. Minētais nozīmē to, ka, ja Valkas iedzīvotājs pēdējo 14 dienu laikā būs uzturējis kādā citā teritorijā Igaunijā, piemēram Tallinā, vai atradies kādā citā citā valstī attiecībā pret kuru jāievēro īpašie piesardzības un drošības pasākumi, viņam būs jāievēro pašizolācija. Tāpat pašizolācija būs jāievēro personām, kas Valkā ieradīsies no citām Igaunijas teritorijām vai valstīm ar augstiem saslimstības rādītājiem," teikts anotācijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) valdības sēdē rosināja paaugstināt no 16 uz 25 kumulatīvās saslimstības robežu iekļūšanai dzeltenajā valstu sarakstā, uz kuru jau attiecas pašizolācija pēc atgriešanās. Vitenbergs aicināja neaprobežoties tikai ar Valku un domāt par valsts ekonomisko situāciju kopumā. No stabilitātes attiecībās ar Igauniju un Lietuvu valsts tikai iegūtu, teica ministrs. Viņš arī pauda bažas, ka izņēmumu Valkā varēs pietiekami kontrolēt, lai cilvēki nepārkāptu novada robežas.

Viņķele aicināja apzināties, ka ar katru nedēļu situācija kļūst sarežģītāka, jo visas situācijas ar vienu lēmumu nevar atrisināt. Šajā gadījumā nav uz svariem tūrisms, bet gan mācību gads skolās, kas Latvijas ekonomikai ir svarīgāks nekā tikai tūrisms pierobežā, teica Viņķele, piebilstot, ka šīs lietas patlaban nevar citādi sabalansēt. Ministre aicināja paļauties uz cilvēku pašregulāciju kā vienu no mehānismiem, lai Valkas/Valgas "burbulis" darbotos.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) sacīja, ka citās valstīs saslimstība strauji aug, tāpēc, neko nemainot, pēc dažādām nedēļām Latvijai būs iespējama normāla ekonomiskā aktivitāte vien ar dažām valstīm Eiropā. "Mēs vienkārši izslēgsim savu valsti," teica Ģirģens. Viņš piedāvā celt robežu līdz 25 gadījumiem un vienlaikus paredzēt papildus epidemioloģiskos piesardzības pasākums, piemēram, masku lietošana slēgtās telpās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) aicināja nemainīt saraksta robežu patlaban, jo svarīgi bija rast risinājumu Valkai un Valgai. Pūce piebilda, ka, skolas gadam sākoties, cilvēki arī mazāk ceļo. "Mūsu kārtība ir strādājusi," teica ministrs. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pievienojās šim viedoklim.

Viņķele norādīja, ka ir virkne biznesu, kas sākuši atkopties un kuri tieši aicina ar kaut kādām izmaiņām nepasliktināt epidemioloģisko situāciju valstī. Ministre arī teica, ka jau pēc nedēļas valdība varētu rosināt saīsināt pašizolācijas laiku, kas būtu viens no kompromisiem ekonomiskās situācijas stabilizēšanai. Diskusijas laikā Viņķele atzina, ka saraksta slieksni varētu mainīt, ja mainītos kopējā Eiropas Savienības pieeja, bet pagaidām tas nav noticis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka visvairāk ekonomika cietīs, ja saslimstība sākas nekontrolēti, tāpēc jādara viss, lai no tā izvairītos. Valdības vadītājs atbalstīja veselības ministres nostāju, ka patlaban nekādas citas izmaiņas nav veicamas, izņemot risinājumu Valkai un Valgai.

"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 4. septembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus valdības noteikumos, paredzot pašizolācijas izņēmumus pierobežā gadījumā, ja Lietuva vai Igaunija iekļūs SPKC bīstamo valstu sarakstā.

Lai pārlieku neierobežotu to personu tiesības, kuras ikdienā šķērso Lietuvas un Igaunijas sauszemes robežu, lai strādātu vai mācītos otrā valstī, nepieciešams veikt grozījumus, atbrīvojot atsevišķu kategoriju personas no 14 dienu pašizolācijas prasības. Šādu lūgumu Latvijai ir izteikusi Lietuva un Igaunija, izriet no Veselības ministrijas sagatavotā piedāvājuma valdības sēdei piektdien. Šo ierosinājumu valdība arī apstiprināja.

Valdības pieņemtie grozījumi paredz izņēmumus no spēkā esošās prasības, ka, ja persona pēdējo 14 dienu laikā uzturējusies kādā no SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, viņa nodrošina pašizolāciju dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts.

Turpmāk šādos gadījumos noteiktā 14 dienu pašizolācija netiek attiecināta uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm saistībā ar nodarbinātību, ja robežšķērsošana nepieciešama darba vai dienesta pamatpienākumu veikšanai, un personai ir nodarbinātības faktu apliecinošs dokuments; bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanai vai formālās izglītības ieguvei klātienē pirmsskolas izglītības pakāpē, uzrādot pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu; formālās izglītības ieguvei klātienē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, kā arī profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslas un kultūras jomās, uzrādot izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Tas attiecas arī uz personu, kas pavada nepilngadīgu izglītojamo vai pilngadīgu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iepriekš minētajos gadījumos, uzrādot izglītojamajam izsniegto pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Noteiktā 14 dienu pašizolācija netiek attiecināta uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm – lai šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā; lai nodrošinātu radinieku aprūpi, bēru organizēšanu (tai skaitā, dalībai bērēs); lai atgrieztos un ierastos Latvijā pēc ārsta nozīmēta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, uzrādot ārsta izsniegtu izziņu vai nosūtījumu.

Vienlaikus noteikts, ka šajos minētajos gadījumos personām jāievēro sekojoši piesardzības pasākumi – uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegus; nepakļaut citas persona inficēšanās riskam un neveidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, ja no tiem var izvairīties (neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas vizītes, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot darba vietu, vietu, kas ir iebraukšanas Latvijā mērķis vai veikala apmeklējumu).

Piesardzības pasākumi jāievēro, arī veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumus, bet, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Veselības ministrija norāda, ka izņēmums tiek attiecināts uz visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un pastāvīgi dzīvojošām personām, ņemot vērā, ka 1. septembrī Eiropas Komisija (EK) brīdināja Ungāriju par robežšķērsošanas ierobežojumiem, nosakot diskriminējošus aizliegumus atsevišķām kaimiņvalstīm. Tomēr praksē, ņemot vērā normu saturu un būtību tas pārsvarā skars Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežas iedzīvotājus, teikts grozījumu anotācijā.