Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) uzmanības lokā saistībā ar katoļu priestera Andreja Mediņa veidotajā "Kalna svētību kopienā" augustā konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem ir nonākušas ģimenes un vecāki, kuri turp sūtījuši savus bērnus – inspekcija uzdevusi iesaistītajām bāriņtiesām noskaidrot vecāku viedokļus, kāpēc viņi sūtījuši savas atvases uz Bruknu. Vienlaikus inspekcijā portālam "Delfi" atzina, ka Bruknas kopiena turpmāk nebūs pastiprinātā tās inspektoru uzmanības lokā.
"Bērni tur pēc būtības nedrīkstēja būt," portālam "Delfi" uzsvēra VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene, sakot, ka visi VBTAI un tiesībsarga Bruknā un Bārbeles zēnu skolā notikušās pārbaudes lietas materiāli, sarunu protokoli un pārbaudes akts, kurā minēti pārkāpumi, ir nodoti policijai. Jau ziņots, ka policija sāka divas resoriskās pārbaudes, no kurām viena pabeigta un ierosināts administratīvais process saistībā ar vardarbību pret bērnu, bet otra resoriskā pārbaude vēl turpinās.
Viens no papildus riskiem, ko VBTAI konstatēja pārbaudē Bruknā, bija apstāklis, ka nepilngadīgie kopienā ikdienā uzturas kopā ar pilngadīgām personām, kuras iepriekš sodītas par dažādiem noziegumiem, kā arī cilvēkiem ar dažādām atkarību problēmām. Savukārt Mediņš žurnālistiem iepriekš sacīja, ka ar tā dēvētajiem problemātiskajiem bērniem un jauniešiem viņš pats vairs Bruknā nestrādāšot – tam tiekot veidota īpaša jauniešu māja.
Rācene portālam "Delfi" stāstīja, ka pēc pirmās pārbaudes VBTAI rīkojusi starpdisciplināru sanāksmi, pie viena sarunu galda pulcinot iesaistītās bāriņtiesas, Valsts policiju (VP), Valsts probācijas dienestu un tiesībsargu.
Ticis dots uzdevums visām iesaistītajām bāriņtiesām veikt sarunas ar bērnu vecākiem un atsūtīt VBTAI sarunu protokolus par to, kā vecāki pamatojuši to, kāpēc viņi veduši bērnus uz Bruknu. Uz to "kā kura bāriņtiesa atbildēja", sacīja Rācene, atzīmējot, ka no dažām bāriņtiesām septembra pirmajā nedēļā vēl informācija nebija saņemta. Turklāt bāriņtiesas jautājumus uzdevušas atšķirīgā veidā – viena bāriņtiesa, kuru Rācene nekonkretizēja, jautājumus uzdevusi vispārīgi, tāpēc VBTAI nav guvusi apstiprinājumu, ka vecāki par Bruknu un bērnu iesaistīšanu tajā tikuši informēti.
Rācene skaidroja, ka parasti bāriņtiesa informē attiecīgo sociālo dienestu un lūdz veikt nepieciešamos atbalsta pasākumus, ja saskata kādu apdraudējumu konkrētai ģimenei un palīdzības nepieciešamību.
Bauskas novada, kurā atrodas Bruknas "Kalna svētību kopiena", Bāriņtiesā portālam "Delfi" atturējās komentēt, vai tās rīcībā ir informācija par vecākiem, kuri savas atvases sūtījuši uz Bruknu, kā arī vērtēt notikušo, norādot, ka visus pārkāpumus konstatējusi VBTAI un tiesībsargs. Par to, kāda situācija sociālajā jomā ir Bauskas novadā, iespējams uzzināt šajā infografikā.
Vaicāta, vai VBTAI ir rosinājusi veikt sistēmisku pārraudzību pār Bruknas "Kalna svētību kopienu", ja reiz tajā konstatēti būtiski bērnu tiesību pārkāpumi, par kādiem informēta sabiedrība un likumsargi, Rācene atzīmēja, ka VBTAI pienākums nav pārraudzīt situāciju nevalstiskajā organizācijā. Tas, ko institūcija var darīt, ir veikt pēcpārbaudes, ja rodas aizdomas, ka kaut kas no iepriekšējiem ieteikumiem nav ņemts vērā, vai ja tā vēlas gūt pārliecību, ka iepriekš izteiktie norādījumi ir ņemti vērā.
"Bet tā, ka tas ir nostādāms plānoto pārbaužu sarakstā – tā nav," sacīja Rācene, atzīmējot, ka VBTAI pārbauda valsts, pašvaldību iestādes, taču "Kalna svētību kopiena" ir nodibinājums, nevalstiska organizācija, līdz ar to "attiecīgi, kas viņus reģistrēja, tam arī jāveic tā pārraudzība pār viņiem", rezumēja Rācene.
"Delfi" jau rakstīja, ka ne Uzņēmumu reģistrs, kas reģistrējis "Bruknas kalna svētību kopienu", ne Tieslietu ministrija pārraudzību pār Bruknā notiekošo neveic, jo tas nav šo iestāžu kompetencē. Atbildība par biedrībā notiekošo jāuzņemas pašai biedrībai.
Tāpat jau rakstīts, ka VBTAI vadītājs Jānis Ābele iepriekš Latvijas Radio atzina, ka Latvijā ir problēmas palīdzības pieejamībā darbā ar pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem, jo šāda veida pakalpojumus saņemt faktiski neesot iespējams. Viņš akcentēja arī vecāku atbildību par šādu bērnu audzināšanu, uzsverot, ka nevar gaidīt, ka šādus bērnus varētu atdot kādā institūcijā, kas pilnībā atrisinās visas problēmas.
Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 8. septembrī, uzklausot ekspertu viedokļus, secināja, ka trūkst vienotas sistēmas, kā palīdzēt bērniem ar atkarībām vai uzvedības problēmām, panākot vienošanos, ka līdz decembra vidum atbildīgās ministrijas izstrādās konkrētu algoritmu, lai šo situāciju labotu.
Uz Saeimas komisiju apvienoto sēdi uzaicinātie eksperti norādīja, ka jauniešu atkarības un uzvedības traucējumi ir problēma, kas prasa kompleksu risinājumu. Tomēr pašlaik valstī trūkst atkarības speciālistu un ārstu, to konsultācijas nav pieejamas nepieciešamajā apmērā.
Vairāk par to, kādas ir valsts piedāvātās iespējas saņemt palīdzību un ārstēšanu problēmsituācijās nonākušajiem iespējams izlasīt šajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
