Kā 1949. gada pavasarī kaimiņi dalīja uz Sibīriju aizvesto ģimeņu mantas

Maza, pelēkbrūna burtnīciņa ar noplukušiem stūriem un uzrakstu uz vāka “L/a “Jauna Spara” valdes sēžu protokoli”. “L/a” šajā gadījumā ir lauksaimniecības artelis, kopsaimniecība, kas vēlāk pārtapa par kolhozu. Artelis “Jaunais Spars” atradās toreizējā Jelgavas apriņķa Augstkalnes pagasta Berķenes ciemā. Burtnīcā, kas ir nonākusi portāla “Delfi” rīcībā, ir protokoli no 1948. gada 1. augusta, kad artelis tika dibināts, līdz 1949. gada 5. maijam.

Par "Jaunā Spara" priekšsēdētāju 1948. gadā tika iecelts vietējais pagasta komjaunatnes sekretārs Alfrēds Vrobļevskis. Viņa dzīvesstāstu un sapņus 1948. gada novembrī aprakstīja avīze “Zemgales Komunists”: “Jau būdams mazs puika, Alfrēds vēroja kalpu un zemnieku grūto dzīvi. Ne mazums viņa vecāki vergoja pie Augstkalnes un apkārtējo pagastu budžiem. Tikai kad 1941. gadā nodibinājās padomju vara, Alfrēda vecāki tika pie savas zemes – tas bija liels solis uz priekšu. Un tomēr kaut kā trūka. Mazais Alfrēds redzēja, ka tēvam un viņam, kopēji strādājot, ar pašu spēkiem nav iespējams no zemes saņemt to, ko tā spētu dot. Alfrēdā radās doma par kolektīvu lielsaimniecību – kolchozu.”

“Jaunā Spara” valdes sēžu protokoli liecina, ka jau 1948. gadā Augstkalnes pagastā bija noteiktas kulaku ģimenes, kuras netika uzņemtas kolhozā. 1948. gada septembrī sīki aprakstīts, kurās nacionalizētajās kūtīs tiek ievietotas kolhoznieku govis. “Tēvs speciāli no Vidzemes mums atveda Latvijas brūno gotiņu vārdā Laima. Tīras šķirnes. Kad sākās kolhozs, mums nācās to nodot kolhoza kūtī, un jau pirmajā ziemā tur Laima nomira.