Sāk iezīmēties pārmaiņas adopcijas uz ārzemēm sistēmā – veidos konsultatīvu padomi  (14)

Saeimas atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Artusa Kaimiņa vārdiem raksturotais "emocionāli pielādētais" jautājums ir raisījis iekšējas domstarpības arī valdošās koalīcijas iekšienē, jo divas partijas "Attīstībai/Par" un "KPV LV" neatbalsta moratorija noteikšanu bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Politiski nokaitētā gaisotnē 9. jūlijā divi ar šo jautājumu saistītie likumprojekti ar nelielu balsu pārsvaru tika pieņemti pirmajā lasījumā, un sākotnēji adopcijas aizlieguma spēkā stāšanās tika plānota jau no šī gada 1. septembra.

Vienlaikus ar likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā bažas par to, ka jaunā regulējuma izstrāde un līdz ar to aizliegums adoptēt uz ārzemēm var ievilkties uz gadiem pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kura arī paziņoja, ka darbu turpinās Attīstības komiteja valdošajā koalīcijā, lai rastu risinājumu šim jautājumam. Ministre solīja turpināt meklēt iespējas panākt, lai otrajā lasījumā moratoriju nepieņem vai to mīkstina.

Trešdien, 9. septembrī, Saeimas komisija sāka izskatīt deputātu un Labklājības ministrijas iesniegtos grozījumus likumprojekta otrajam lasījumam, nonākot pie secinājuma, ka uz likumprojekta trešo lasījumu būs nepieciešams arī mainīt moratorija spēkā stāšanās datumu, jo sākotnēji paredzētais 1. septembris ir jau pagājis.

Sēdes laikā deputāti paspēja izskatīt 10 iesniegtos priekšlikumus vienam no diviem paketes likumprojektiem – "Grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Deputātu priekšlikumos jau daļēji iestrādāti tie argumenti, kas izskanēja iepriekšējās diskusijās, kā arī valdošās koalīcijas Attīstības komitejā izskanējušās idejas.

Pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt, ka adopciju uz ārvalsti neveic no 2020. gada 1. septembra līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti, izņemot gadījumus, ja uzsāktas adopcijas procesa lietas, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu, tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki. Uzsāktās adopcijas procesa lietās piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa uzsākšanas brīdi. Grozījumi arī paredz papildināt likumu ar nosacījumu, ka bērna labāko interešu noteikšanas metodiku noteic Ministru kabinets.

Patlaban spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma redakcija nosaka, ka "likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai nav saistoša minētā konvencija vai ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju ir izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm".

Savukārt Attīstības komitejā vasaras laikā ir panākta kopīga izpratne par nepieciešamajiem sistēmas pilnveidojumiem, tajā skaitā īpašas padomes premjera pakļautībā izveides nepieciešamība, kas sniegtu atzinumu par bērnu adopciju uz ārvalstīm, kā arī pēc adopcijas uzraudzības stingrāku nosacījumu noteikšana, kas ietvertu termiņa pagarināšanu līdz bērna 18 gadu vecumam, atskaitīšanās biežumu, sniedzamās informācijas paplašināšanu.

Deputāti trešdien atbalstīja Andas Čakšas, Andreja Judina un Artusa Kaimiņa priekšlikumu 31. panta trešo daļu izteikt redakcijā, kas paredz, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā, un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņemot Ārvalstu adopcijas konsultatīvās padomes pozitīvu atzinumu, ir atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm. Uz trešo lasījumu, iespējams, vēl tik precizēts, vai visiem trim nosacījumiem jābūt spēkā vienlaikus.

Tagad atbalstīts arī priekšlikums, ka Ārvalstu adopcijas konsultatīvā padomes izveides kārtību, tās sastāvu un kompetenci nosaka Ministru kabinets. Paredzēts, ka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi būtu jāpieņem triju mēnešu laikā pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Komisijas vairākums gan noraidīja frakcijas "Attīstībai/Par" deputātes Ineses Ikstenas priekšlikuma atteikties no moratorija noteikšanas vispār. To atbalstīja vien Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), bet Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) atturējās. Arī balsojumā par likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam Rukšāne-Ščipčinska kā vienīgā atturējās, pārējie deputāti, kas piedalījās sēdē, atbalstīja likumprojekta tālāku virzību.

Komisijas sēdē neiztika bez Kaimiņa replikām labklājības ministres Petravičas virzienā, norādot uz viņas darba lēno tempu. Deputāti Ināra Mūrniece (NA) un Māris Kučinskis (ZZS) gan iestarpināja, ka pret kolēģiem būtu jāizturas ar cieņu.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 9. jūlijā konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz no 1. septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.

"Dati liecina, ka pēdējos divos gados no Latvijas bērni adoptēti tikai uz ASV – vienīgo valsti pasaulē, kas nav pieņēmusi ANO bērnu tiesību konvenciju. Esošajā adopcijas kārtībā konstatētie riski liecina, ka mēs pašlaik nevaram pārliecināties par to, vai adopcija uz ārzemēm ir šo bērnu labākajās interesēs, tāpat arī nezinām, kas ar šiem bērniem notiek tālāk. Jau iepriekš komisijā, spriežot par bērnu adopciju uz ārvalstīm, esam secinājuši, ka gribam lielāku kontroli pār Latvijas pilsoņu atdošanu dzīvei ārpus Latvijas valsts robežām, un, kamēr nav novērsti konstatētie trūkumi, jaunas adopcijas lietas nevajadzētu uzsākt," iepriekš norādījis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Iecerēts, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm būs spēkā no 2020.gada 1. septembra. Izņēmums būtu attiecināms uz jau uzsāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu.

Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa uzsākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.

Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos.

Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, nepieciešams veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību".

Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā jau šī gada martā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

Savukārt Petraviča iepriekš norādījusi, ka šobrīd uz ārvalstīm var adoptēt tikai bērnus, kuri vecāki par deviņiem gadiem, kuri ilgstoši netiek pieņemti ģimenēs Latvijā, bērnus ar veselības problēmām, kā arī trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus (brāļus/ māsas). "Par bērniem ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti Latvijā interese ir ļoti neliela. Ārvalstu adopcija viņiem nereti ir vienīgā iespēja pārrakstīt dzīvi un nokļūt mīlošā ģimenē. Moratorija ieviešana draud izpostīt daudzu bērnu likteņus," atzinusi ministre.