Žurnālista arods paredz mūžizglītību, 'Delfi' diskusijā par žurnālistikas nākotni spriež tās dalībnieki  (20)

Diskusijā piedalījās pieredzējusī "Delfi" žurnāliste Sanita Upleja, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vidusskolniece, topošā žurnāliste Laura Elizabete Jansone, LU Sociālo zinātņu fakultātes studente un "Delfi" reportiere Laura Selīna Puķe, "ReTV" Ziņu dienesta žurnāliste Santa Ādamsone, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Kristaps Feldmanis un TV raidījumu vadītājs un žurnālists Kārlis Streips. Diskusiju moderēja reklāmas un mediju satura veidotājs Mārtiņš Pavasaris.

Diskusijas dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem, kas skar žurnālista profesijas šodienu un iezīmē nākotni, proti: kādas ir nemainīgās žurnālista aroda prasmes, bet kādas nosaka jaunie apstākļi? Vai īstenam žurnālistam ir nepieciešama izglītība? Vai Latvijas žurnālistiem var uzticēties? Un kā atšķirt žurnālistiku no apmaksātas informācijas? Caur reāliem piemēriem iz dzīves tika "taustītas" žurnālistikas robežas, iezīmējot gan sabiedrības kritiskās domāšanas spējas, gan žurnālistu ētiku.

"Kad žurnālists nonāk no skolas sola vai kā citādi darbā, tad parasti notiek specializācija, nu, teiksim, sāk rakstīt par tieslietām, par krimināllietām vai par politiku, par sadzīves lietām, un tas ir tas, ko tu nevari īsti paredzēt jau mācoties. Tev ir jāmācās vēl kaut kas klāt. Ja jautā, vai var izmācīties par kārtīgu žurnālistu... Pamatā tai jābūt mūžizglītībai. Es to arī saku par sevi, 27 gadus strādājot, visu laiku ir jāmācās klāt, jo likumi mainās, notiek jaunas lietas, ienāk tehnoloģijas un tamlīdzīgi," seno jautājumu par to, vai žurnālistam noteikti ir vajadzīga izglītība nozarē, komentēja Upleja.

Viņa arī uzsvēra, ka žurnālistikai ir vairāk nekā viens uzdevums: "Žurnālistikai ir uzdevums informēt, izklaidēt un izglītot, un daļēji tas arī ir tas, ko cilvēki klikšķina, kas viņus interesē. Tā bieži ir tā izklaidējošā informācija, un tas nenozīmē, ka tas ir kaut kas slikts, jo tas cilvēkiem būs vajadzīgs vienmēr."

Savukārt Streips pauda savu viedokli, paskaidrojot, ko domā par arodam nepieciešamajām prasmēm: "Nav tik obligāti, ka pamatskolā ir vajadzīga klase, kuru sauc "tagad mācīsimies žurnālistiku", bet mācīties informācijas apgūšanas prasmes ir ļoti svarīgi, it īpaši mūsdienās, kad notiek tik lieli uzbrukumi jēdzienam "patiesība kā tāda". Gan Tramps Amerikā, gan Orbāns Ungārijā, gan cilvēki Polijā stāsta visādas muļķības un nepārtrauktus melus, un šajā kontekstā ir divas, man liekas, svarīgas lietas: iemācīt cilvēkiem, kā atšķirt patiesību no nepatiesības, kā arī ar kritisku aci izvērtēt žurnālistikas produktus – tos, kas ir uzticami, piemēram, žurnāls "Ir", un tos, kas nav īpaši uzticami, piemēram, liela daļa portālu."

""Delfi" paši nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku, pāris eiro mēnesī jāmaksā, lai tiktu klāt "Delfi plus", un "Delfi plus" ir nopietna pētnieciskā žurnālistika, tur ir vēsturiski materiāli, tie pāris eiro noteikti ir tā vērti, ja var atļauties," sarunas laikā precizēja Streips.

Viņš atgādināja, ka žurnālistika vienmēr ir mācījusi: jebkurā jautājumā ir divas puses, respektīvi, ja tu esi atradis kādu, kas tev teiks "jā", tad vajag pameklēt kādu, kas teiks "nē".

"It īpaši televīzijas žurnālistika 2016. gadā tā gribēja – ja ir kaut kāds skandāls Trampa pusē, tad ir jāatrod arī kaut kāds skandāls Hilarijas pusē. Tā e-pastu situācija bija radīta tieši šai vajadzībai, un tas nekas, ka tos e-pastus nozaga Krievijas specdienesti un izplatīja ar ļoti konkrētu nolūku, viena pakete iznāca burtiski 10 minūtes pēc tam, kad Amerikā parādījās audio, kurā Tramps runāja par to, ka viņam kā slavenībai ir tiesības gramstīties sievietēm kājstarpē, tāpēc ka neviens viņam nevarēs pateikt "nē". Burtiski desmit minūtes vēlāk parādījās pirmā pakete ar nozagtajiem e-pastiem, līdz ar to tas bija politisks triks, kā šo informāciju izmantot, un, kopš Tramps kļuvis par prezidentu, ir izdotas apmēram 8 753 187 grāmatas, kurās ir skaidrots, kā tas viss notika. Tā ir žurnālistikas problēma, šī pārliecība, ka tad, kad ir divi kandidāti, vienlīdz jāmēģina atrast netīrumus abās pusēs. Šogad būs grūtāk, mums tagad ir četri gadi Trampa un ļoti pieredzējušais Baidens, šoreiz tik viegli neizdosies, manuprāt, bet tā ir žurnālistikas problēma, šī pārliecība, ka jebkurā jautājumā ir divas vienlīdzīgas puses, parasti tas tā nav," klāstīja Streips.

Savukārt Feldmanis no Latvijas Radio pieminēja tenku avīzes, kurām daudz svarīgāk, lai būtu daudz lasījumu, kas, tiesa, esot svarīgi visiem medijiem. "Bet es, no sava skatpunkta skatoties, strādājot sabiedriskajā medijā, varu teikt: saturs ir daudz svarīgāks nekā kaut kas tendenciozs, uz ko cilvēki vienkārši uzķeras un paskatās. Es arī gribu cerēt, ka sabiedrība grib saņemt svarīgu, nopietnu informāciju, nevis pēc iespējas īsāk pāris teikumos druciņ kaut kā, bet kaut ko tādu, kur ir saturs, ko var lasīt, analizēt un pēc tam salīdzināt starp vairākiem kvalitatīviem medijiem."

Selīna Puķe skaidroja, ka ir pārliecināta, ka žurnālistikā "iekšas" ir vissvarīgākās. "Ja es arī būšu izcilniece (studijās), man būs desmitnieki komunikācijas teorijā, jautājums: vai es varēšu aiziet uz interviju un uzzināt, un paprasīt? Tāpēc, manuprāt, iekšas ir tās būtiskākās. Lai arī es zinu, ka izglītība ir svarīga, man liekas, ka izglītība ir fons, ka es zinu lietas, par kurām man būtu jāzina kā žurnālistam."

Ādamsone no "ReTV" papildināja Selīnu Puķi: "Augstākās izglītības telpā pietrūkst simulācijas, jo man pašai, pārejot no studijām uz darbu, bija tā, ka izrādījās – pietrūka reālās vides, jo četros gados nepiedzīvo to sajūtu, ka tev, piemēram, vienas dienas laikā jāsagatavo sižets, tādēļ izglītība ir laba, bet, jā, ja tu piemācies klāt vēl papildus kādā nozarē, piemēram, politologos, tad tas tev savelkas kopā un ir noderīgi, bet vienkārši tīri izglītība... Nu, es zinu cilvēkus, kas ir studējuši, bet viņiem varbūt tas nesanāk, ne jau tāpēc, ka viņi nebūtu gudri vai kā citādi, bet tu vienkārši nevari iemācīties augstskolā būt par žurnālistu."

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vidusskolniece un topošā žurnāliste Laura Elizabete Jansone piebilda, ka savā dzīvē skolu nolikusi otrajā vietā, lai varētu pievērsties praktiskajai darbībai. Vērtējot nozares izaicinājumus, viņa piebilda: "Manuprāt, ļoti svarīgi ir saprast, cik ilgu laiku cilvēks ir pavadījis nozarē un kādas ir viņa attiecības ar nozares cilvēkiem, respektīvi, mani vairāk interesē sporta žurnālistika, un es ļoti labi apzinos, ka ir ļoti daudz sporta žurnālistu, kas ikdienā pēc darba satiekas ar tiem pašiem sportistiem, par kuriem raksta, un kam ir izveidojušās draugu attiecības, un ir cilvēki, kuri nespēj šīs draugu attiecības nošķirt no darba vides, kad kāds varbūt mazākus noslēpumus patur pie sevis vien tāpēc, lai saglabātu šīs attiecības un pēc tam varētu izveidot kādu labāku interviju." Streips piebilda, ka, iespējams, tieši tāpēc sporta žurnālisti ilgstoši nav publiski aktualizējuši kāda slavena Latvijas hokejista ieilgušās alkoholisma problēmas.

Sarunu festivāls "Lampa" ar galveno tēmu "drosme" 2020. gadā notika no 2. līdz 5. septembrim. Pasākums bija bez maksas un bija vērojams tiešraidē mājaslapā "festivalslampa.lv", vairāk nekā 80 kopā skatīšanās vietās visā Latvijā, kā festivāla studijās Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē.

Līdztekus globāliem un šķietami neizsmeļamiem sarunu tematiem, kā, piemēram, demokrātija, vērtības, liberālisms, nacionālisms u.c., festivālā bija iespēja gūt arī praktiskus ieteikumus labākai ikdienai, piemēram, kā rūpēties par redzi, kā būt zaļiem, kā palīdzēt sērojošam cilvēkam. Vecāki varēs piedalīties diskusijās par mobingu skolās, bērnu emocionālo veselību, par to, kā motivēt bērnu sportot vai kā labāk sarunāties ar savu pusaudzi.

Pusaudžiem un jauniešiem tika veidota īpaša programma "Īssavienojums", bet seniori dzirdēja ieteikumus, kā veiksmīgāk iekļauties darba tirgū. Izglītības tēmas centrā būs nākotnes skola, neformālā izglītība, "Skola 2030", izaugsme mūža garumā. Tāpat aktuāla bija kultūra un māksla, garīgā un fiziskā veselība, ekonomika un politika, vide un sabiedrība, tehnoloģijas. Tas viss notika diskusijās, sarunās, praktiskās darbnīcās un lekcijās, arī šovos, izrādēs, iesaistošās spēlēs un randiņos. Pilna festivāla programma pieejama šeit.

Arī portāls "Delfi" piedalījās festivālā "Lampa", rosinot diskusijas par aprūpētājiem un aprūpējamajiem, pilsonisko sabiedrību un žurnālistikas nākotni.