OECD: Covid-19 krīze varētu ietekmēt augstākās izglītības internacionalizāciju  (5)

Pārskatā eksperti norāda, ka Latviju, kur ārzemju studentu daļa ir lielāka nekā kopumā OECD valstīs, tas varētu skart vairāk nekā citas valstis.

OECD izstrādātajā izglītības pārskatā minēts, ka pirmajos vīrusa savaldīšanas mēģinājumos daudzas OECD valstis un partnervalstis noteica ļoti stingrus ierobežojumus, uz vairākiem mēnešiem slēdzot arī skolas un augstskolas. Latvijā visā valstī skolas tika slēgtas 13. martā, bet pakāpeniski tika atvērtas no 13. maija.

Organizācijā uzsver, ka pašvaldībām bija iespēja lemt par pirmsskolas izglītības procesa atsākšanu 5-6 gadus veciem bērniem, bet skolas sāka nodrošināt konsultācijas 9. un 12. klašu skolēniem. Kopumā līdz jūnija beigām Latvijā skolas bija slēgtas 16 nedēļas, bet vidējo OECD valstīs tās bija 14 nedēļas.

Neskaitot neobligāto izglītības programmu daļu, 2019. gadā skolēni pašvaldību un valsts skolās Latvijā gadā apmeklēja vidēji 599 mācību stundas sākumskolā un 794 stundas pamatizglītības otrajā posmā. Tādējādi skolu slēgšanas laikā tās ir aptuveni 18 obligātās mācību stundas nedēļā sākumskolā un 23 obligātās mācību stundas pamatizglītības otrajā posmā, kuru laikā skolēni nav bijuši fiziski klātesoši skolā, pausts izglītības pārskatā.

Šajā laikā daudzas OECD valstis un partnervalstis pievērsās attālinātām mācībām, lai nodrošinātu izglītības procesa nepārtrauktību. Viens no labajiem piemēriem, ko uzsver OECD, ir izglītojošais televīzijas raidījums "Tava klase", kuru izveidoja Izglītības un zinātnes ministrija.

OECD pārskatā uzsvērts, ka skolu atkalatvēršana pandēmijas kontekstā ir atkarīga no iespējas ieturēt drošu vienu līdz divu metru atstatumu starp skolēniem un darbiniekiem. Valstīm ar mazāku skolēnu skaitu klasēs varētu būt vieglāk ievērot jaunos sociālās distancēšanās ierobežojumus, pausts pārskatā, akcentējot, ka Latvijā vidējais skolēnu skaits pašvaldību sākumskolu klasēs ir 17, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs, kur tas ir 21.

Tāpat tiek ziņots, ka pašvaldību skolās pamatizglītības otrajā posmā Latvijā vienā klasē vidēji ir 16 skolēni, kamēr OECD valstīs vidēji šī posma klasēs ir 23 skolēni.

Tā kā nav skaidrības par iespējamo Covid-19 pandēmijas kopējo ietekmi uz izglītības izdevumiem, valdībām nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus par resursu sadali, jo to līdzekļi tiek ieguldīti valstu ekonomikās un veselības jomā, uzsver organizācijas eksperti, atgādinot, ka 2017. gadā valsts izdevumi par izglītību no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai Latvijā bija 9%, kas ir mazāk nekā vidējais OECD rādītājs - 11%.

Tāpat pārskatā eksperti pievērsušies nodarbinātības jautājumam. Eksperti lēš, ka, paaugstinoties bezdarba līmenim, riskam pakļauti arī privātie ieguldījumi izglītībā. Lielākā tā ietekme varētu būt jūtama tajās valstīs un izglītības pakāpēs, kas ir visvairāk atkarīgas no mājsaimniecību izdevumiem, konkrētāk - bērnu agrīnā izglītība un aprūpe, kā arī augstākā izglītība.

Mazāka ietekme Latvijā varētu būt uz pirmsskolas izglītību, kur 2017. gadā privātie izdevumi veidoja tikai 4%, kas ir mazāk nekā vidējais OECD rādītājs - 17%. Turpretī augstākās izglītības pakāpē Latvijā no kopējiem izdevumiem 33% ir no privātiem avotiem, kamēr vidēji OECD valstīs šis rādītājs ir 29%.

OECD arī norāda, ka, tautsaimniecībai cenšoties pārvarēt ierobežojumu radītās samazinātās aktivitātes sekas, var paaugstināties bezdarba līmenis. Tāpat uzsvērts, ka situācija esot nestabilāka tiem iedzīvotājiem, kuru iegūtais izglītības līmenis ir zemāks, jo viņi retāk var būt nodarbināti attālināti.

2019. gadā, pirms sākās pandēmija, Latvijā nenodarbināti bija 14% gados jaunu pieaugušo bez vidējās izglītības, kamēr no 25 līdz 34 gadus vecajām personām ar augstāko izglītību bez darba bija tikai 4%.

Piemēram, 2008. gada finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmē Latvijā bezdarba līmenis gados jaunu pieaugušo vidū bez vidējās izglītības no 2008. gada līdz 2009. gadam pieauga par 15,8 procentpunktiem, kamēr personām ar augstāko izglītību šis pieaugums bija 5,5 procentpunkti, pausts OECD pārskatā.