'Lai neceltos cenas' – cer saglabāt samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem arī turpmāk  (21)

Patlaban likumā noteikts, ka samazinātā PVN likme tiek piemērota līdz šā gada beigām, un no nākamā gada svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemērotu PVN standartlikmi – 21%. Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 2018. gada 1. janvāra ir noteikts samazināts PVN 5% apmērā, pretstatā standarta PVN likmei 21% apjomā. Tomēr pazeminātā likme noteikta tikai uz trīs gadu periodu – līdz 2020. gada 31. decembrim.

Iesniegtais likumprojekts paredz no Pievienotās vērtības nodokļa likuma pārejas noteikumiem svītrot punktu, kas paredz, ka samazinātā likme darbojas tikai līdz šā gada 31. decembrim. Likumprojekts komisijai tika nodots ar 45 balsīm par un 40 pret, par balsojot opozīcijai kopā ar Nacionālo apvienību un Kasparam Ģirģenam (KPV LV).

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, kura sagatavoja minēto priekšlikumu, deputāte Dana Reizniece-Ozola atgādināja, ka 2018. gadā ieviestā samazinātā PVN likme ir sevi attaisnojusi, jo samazinājusies ēnu ekonomikas daļa augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā, palielinājusies legālajā tirgū strādājošo komersantu konkurētspēja.

ZZS pārstāve skaidro, ka, samazinot PVN no 21% uz 5%, būtiski bija vērot cenu izmaiņas patērētājiem, vienlaikus arī tika panākta neformāla, bet publiska vienošanās ar lielākajiem tirgotājiem par cenu samazinājumu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki kopš 2017. gada decembra veikuši cenu monitoringu, un līdz 2019. gada nogalei redzams būtisks cenu samazinājums. Augļu, ogu un dārzeņu cenas minētajā periodā ir bijušas starp zemākajām Baltijas valstīs.

ZZS uzskata, ka, saglabājot samazināto PVN likmi, iegūs gan tautsaimniecība, gan sabiedrība, īpaši mazāk turīgie iedzīvotāji.

Arī Nacionālās apvienības (NA) deputāti Saeimas sēdē atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, lai samazinātā likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem paliek spēkā arī turpmāk.

"Šajā ekonomikai sarežģītajā laikā ir būtiski veicināt pašmāju ražotāju konkurētspēju un svaigas un veselīgas pārtikas pieejamību ikvienam iedzīvotājam. Dati liecina, ka samazinātais PVN sniedz nozīmīgus ieguvumus gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā, kā arī uzlabo uzņēmējdarbības vidi, samazinot cenu kropļojumus, kas veidojas ēnu ekonomikas dēļ. Ja pazeminātā likme tiks atcelta, mēs piedzīvosim cenu kāpumu un zaudēsim konkurētspēju," uzsver NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars (NA).

NA norāda, ka Zemkopības ministrijas apkopotie dati liecina, ka augļkopības un dārzeņkopības nozares apgrozījums šajā periodā ir palielinājies par 9,4%, bet ēnu ekonomika augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā ir samazinājusies par 20% – audzētāju (PVN maksātāju) nodokļu iemaksas, neieskaitot PVN, valsts budžetā palielinājušās par 15,8 miljoniem eiro. NA uzsver, ka uzlabojusies arī nodarbinātība lauku teritorijās – audzis vidējais nozarē nodarbināto skaits un strādājošo atalgojums. Savukārt Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas samazinājušās par 11,7%.

"Vēl vairāk – kopš augusta sākuma iedzīvotāju iniciatīvu platformā "manabalss.lv" notiek parakstu vākšana par samazinātās PVN likmes piemērošanu arī svaigajai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām, kas liecina, ka sabiedrība ir pamanījusi un novērtē samazinātā PVN iespējas," paziņojumā presei vēsta NA, atgādinot, ka jau daudzus gadus lielākā daļa Eiropas valstu piemēro samazināto PVN likmi pārtikas produktiem. Samazinātās likmes pārtikai nav tikai dažās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Tādējādi Latvijā ir zemākās augļu, ogu un dārzeņu cenas Baltijā, kas ļauj mūsu ražotājiem būt konkurētspējīgākiem par kaimiņiem, tādu viedokli pauž NA.

Sarunā ar portālu "Delfi" Raivis Dzintars pauda cerību, ka vēl sarunās ar koalīcijas partneriem izdosies viņus pārliecināt un vienoties šajā jautājumā, jo pretējā gadījumā PVN pieaugumu no jaunā gada sabiedrība uztvers kā cenu celšanos.

Tomēr kuluāru sarunās citi partneri koalīcijā visai skeptiski vērtē iespēju tuvākajā laikā "atvērt" Pievienotā vērtības nodokļa likumu bažās, kas šis nebūtu vienīgais grozījums, jo dažādām nozarēm ir dažādas vēlmes PVN sakarā.

Arī Finanšu ministrijas sagatavotajā un 2. septembrī valdībā konceptuāli atbalstītajā informatīvajā ziņojumā par nodokļu izmaiņām PVN nodokļu likmju izmaiņas nav minētas.

Ceturtdien uz "Delfi" jautājumu par Finanšu ministrijas viedokli ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atbildēja, ka Finanšu ministrija joprojām saglabā savu jau iepriekš pausto pozīciju, ka būtībā PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, lai sasniegtu minētos mērķus, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, kā rezultātā zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu, jo būtībā ieguvējs ir tikai uzņēmējs un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis.

Finanšu ministrija atgādina, ka samazinātā likme augļiem, ogām un dārzeņiem – 5% apmērā ir ieviesta uz ierobežotu laiku līdz šī gada beigām, bet Zemkopības ministrija ir sagatavojusi izvērtējumu, kas ir iesniegts izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai valdībā.

Jarockis paskaidroja, ka pie PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tika noteikti efektivitātes rezultatīvie rādītāji. To operatīvais vērtējums norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē – augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

"Tajā pat laikā jāatzīmē, ka 2018. un 2019. gadā valsts ekonomika ir augusi, turklāt straujāk nekā iepriekš prognozēts. IKP faktiskajās cenās 2018. gadā pret 2017 .gadu audzis par 8,4% un darba samaksas fonda pieaugums 2018. gadā pret 2017. gadu pieaudzis par 10,2%. Apgrozījuma pieaugums, patēriņa pieaugums, darba samaksas fonda pieaugums un līdz ar to nozares samaksātie darbaspēka nodokļi nav viennozīmīgi interpretējami tikai ar samazinātās PVN likmes ieviešanu," skaidro ministrijas pārstāvis.

Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka tieši PVN ieņēmumos samazinātās likmes ieviešana 5% apmērā ir radījusi negatīvu fiskālo ietekmi. Tiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids datu atlases brīdī bija augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības, tajā skaitā tie, kuri 2018. un 2019. gadā kaut vienā periodā ir norādījuši ar PVN 5 % likmi apliekamos darījumus, salīdzinot ar 2017.gadu, kad nebija PVN samazinātā likme, ieņēmumi samazinājušies par 3,45 miljoniem eiro.

"Tas apstiprina iepriekš veikto vērtējumu, ka ietekme uz valsts budžetu no PVN samazinātās likmes ieviešanas būs negatīva. Vērtējot 2019. gadu, valsts budžetā iemaksājamā PVN summa salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājusies minimāli – par 0,3 miljoniem eiro, taču atmaksājamā summa pieaugusi gandrīz par 1 miljonu eiro, līdz ar to kopumā PVN ieņēmumi turpina samazināties," skaidro Jarockis.