Mārupes dome secinājusi, ka Saeima 10. jūnijā saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas veikšanu, neskatoties uz Mārupes novada domes vienprātīgu lēmumu saglabāt Mārupes ciemam esošo statusu, atbalstīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas ieceri no 2022. gada 1. jūlija Mārupes ciemam piešķirt pilsētas statusu. Tā kā Mārupes novada domes lēmums nav ņemts vērā, deputātu vairākums ir saskatījis tiesisku pamatu pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimas pieņemto lēmumu, "Delfi" uzzināja pašvaldībā.
2020. gada 26. martā Mārupes novada dome saņēma Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas lūgumu līdz 2020. gada 18. aprīlim sniegt viedokli par pilsētas statusa noteikšanu Mārupes ciemam. Pašvaldība izvērtēja komisijas lūgumu, kā arī izskatīja Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" redakciju un 15. aprīlī Mārupes novada dome ārkārtas sēdē lēma neatbalstīt priekšlikumu un saglabāt Mārupes ciemam esošo statusu.
Mārupes novada domes ieskatā Mārupes ciema kā pilsētas statusa noteikšanai par būtiskāko kritēriju nevar būt tikai iedzīvotāju skaits, bet būtu jāvērtē arī apbūves struktūra, vēsturiskā centra veidošanās, kā arī jāņem vērā sabiedrības viedoklis. Pašvaldībai komisijas norādītajā īsajā termiņā nebija iespējas veikt visaptverošu kvalitatīvu sabiedrības aptauju, kas būtu nozīmīgs pamatojums pašvaldības viedokļa paušanai, vēsta dome.
3. augustā Mārupes novada dome lūdza likumdevēju sniegt skaidrojumu par to, vai likuma pārejas noteikumu 26. punkts ir jāsaprot tādējādi, ka Mārupes ciemam pilsētas statuss jau ir piešķirts ar likumu un tas stājas spēkā ar 2022. gada 1. jūliju, vai arī tikai tādējādi, ka Mārupes novada domei ne agrāk kā 2022. gada 1. jūlijā būs tiesības iesniegt Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam Mārupes ciemam saskaņā ar likuma 9. panta ceturto daļu.
Domei 18. augustā Saeimas komisija sniegusi atbildi, norādot, ka, lai mazinātu lēmumu pieņemšanas procedūru skaitu, likuma pārejas noteikumu 26. punktā noteikts, ka trīs ciemiem – Ādažu, Ķekavas un Mārupes ciemam pilsētas statuss tiek piešķirts no 2022. gada 1. jūlija.
No saņemtās atbildes Mārupes novada dome secinājusi, ka Saeima, ignorējot Mārupes novada domes 15. aprīļa ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu par ciema statusa turpmāku saglabāšanu Mārupes ciemam un ar normatīvo aktu izslēdzot Mārupes novada pašvaldību no turpmākas lemšanas par pilsētas statusa piešķiršanu, ir pārkāpusi Satversmes 1. pantā nostiprināto tiesiskas valsts principu, Satversmes 101. pantā noteiktās pilsoņu tiesības piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. pantā garantētās pašvaldības tiesības īstenot normatīvajos aktos piešķirtās pilnvaras un kompetences.
Dome arī uzskata, ka rupji pārkāpts Ministru kabineta noteikumu "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 27. punkts, kas aizliedz likuma pārejas noteikumos ietvert normas, kas darbojas pastāvīgi. Turklāt pašvaldības ekskluzīvā kompetence lemt par tās teritoriālo dalījumu ir nostiprināta likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 4. un 6. punktā, proti, tikai dome var lemt par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu, kā arī apstiprināt pašvaldības teritoriālo dalījumu un tā pārvaldes struktūru, pirms tam noskaidrojot iedzīvotāju viedokli, norāda Mārupes novada dome.
Ņemot vērā šos apstākļus, Mārupes novada dome 2. septembrī pieņēma lēmumu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 26. punkta otrā teikuma daļā par Mārupes pilsētu neatbilstību Satversmes 1. pantam, 101. panta pirmajai daļai, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta otrajai, ceturtajai un sestajai daļai.
"Delfi" jau ziņoja, ka 8. maijā, turpinot darbu pie likumprojekta "noslīpēšanas" un agrāk atliktajiem jautājumiem, kur no dažādiem priekšlikumiem tika veidotas komisijas priekšlikumu redakcijas, garāka diskusija izvērtās par lēmumu noteikt, ka Ādažu ciemam, Ķekavas ciemam un Mārupes ciemam jāmaina statuss uz pilsētu.
Otrajā lasījumā likumprojektā tika iekļauta norma, ka, ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam. Līdz ar to Ādaži, Ķekava un Mārupe jau atbilst šim statusam.
Komisijas sēdē tika uzklausīti visu trīs pašvaldību vadītāji, kuri pauda viedokli, ka neredz vajadzību mainīt statusu, minot dažādus iemeslus – lauku atbalsta līdzekļu piesaisti novada uzņēmējiem, grūtības nodalīt pilsētas teritorijas robežas, izmaiņas apbūves noteikumos un teritorijas plānojumā, kvalitatīvas analīzes trūkumu un sasteigtību, tomēr deputāti nolēma, ka šiem trim ciemiem būs jāmaina statuss un ka būs pietiekams laiks sagatavoties.
10. jūnijā Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka tuvāko divu gadu laikā pieci ciemi iegūs pilsētu statusu – Iecava un Koknese no 2021. gada 1. jūlija, bet Mārupe, Ādaži un Ķekava no 2022. gada 1. jūlija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
