"Mēs gaidām. Pareizāk sakot – pagaidām gaidām," sarunā ar "Delfi.lt" sacīja Baltkrievijas pretestības kustības līdere un simbols Svetlana Tihanovska. Viņa ir pārliecināta, ka izmaiņas notiks un tauta nepadosies, kamēr nevarēs piedalīties godīgās, demokrātiskās vēlēšanās.
Ieskatījāmies arī Lietuvas pieredzē cīņā ar Covid-19, mēģinot saprast kļūdas, kas veicinājušas strauju slimības izplatību un pārliecību "kļūs tikai sliktāk". Tā atkārtojas gan politiķu, gan medicīnas speciālistu izteikumos. Viena no versijām – zinātne devās pa labi, bet politika pa kreisi. Par to, kāda bija pasaule un ekonomika pirms pandēmijas, Nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktore Dace Skreija atgādināja, ielūkojoties pērnā gada lielāko eksportētāju topā.
Savukārt žurnāliste Katrīna Āboliņa parādīja, ka pāršķirta lapa kalendārā nebūt nenozīmē, ka arī dabā iestājies rudens un uzreiz sācies lapkritis. Lojā atrodama hortenziju paradīze, kas arī septembra sākumā priecē ar bagātīgiem ziediem un vasarīgu krāšņumu.
Ko sagaidīt nākamnedēļ? Piedāvāsim Māra Zandera komentāru par to, kāpēc "sazvērestības teorijas" nav smieklīgas, citā rakstā turpināsim vētīt pandēmijas ietekmi uz eksportētājiem. "Delfi plus" uzsāks rakstu sēriju par agrāro reformu, kuru var dēvēt par "zīmogu visam turpmākam," kas notika Latvijas tautsaimniecībā līdz pat šodienai. "Delfi plus" dzīvesstils priecēs ar vairākām iedvesmojošām intervijām un ceļojumu stāstiem, pētīs, kā Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi ietekmē ēdināšanu skolās, kā arī skaidros, kā apkures sezonu varētu ietekmēt kaimiņu parādi par siltumu.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Ārstēšana, verdzība vai retrīts? Kādas problēmas izgaismo Mediņa Bruknas skandāls
Augustā sabiedrības uzmanības lokā saistībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra (VBTAI) un Tiesībsarga biroja konstatētajiem bērnu tiesību pārkāpumiem nonāca Latvijas Romas katoļu baznīcas priestera Andreja Mediņa Bruknā veidotā un vadītā "Kalna svētību kopiena", par kuru iepriekš medijos un sabiedrībā vairāk bija zināms kā par vietu, kurā reizi gadā koncertā sastopas pazīstami mūziķi un mākslinieki, lai vāktu līdzekļus starpkonfesionālas Svēto apustuļu kapelas celtniecībai turpat Bruknā projektā "Uzcel savu baznīcu". Savukārt Mediņš 2017. gadā nominācijā "Cilvēks-cilvēkam" saņēma Latvijas lepnuma balvu par vairāk nekā 20 gadus ilgu darbu izveidojot un vadot kristīgo rehabilitācijas centru, tādējādi "cenšoties palīdzēt atkarībās nonākušajiem Latvijas cilvēkiem dzīvot jēgpilnu dzīvi".
Mums ir atļauts viss. Sarkanā terora ideologa Mārtiņa Lāča dzīve un nāve
Septembrī, pirms nedaudz vairāk nekā 100 gadiem, jaunās PSRS teritorijā sākās sarkanais terors, kuru boļševiki radīja uz Krievijas impērijas drupām. Terora, kura laikā tika atņemtas tūkstošiem cilvēku dzīvību, daudzi tika nomocīti un spīdzināti līdz nāvei – tikai tāpēc, ka piederēja noteiktai šķirai. Šī terora ideoloģija ir cieši saistīta ar Mārtiņa Lāča vārdu. Viņš kļuvis bēdīgi slavens kā šķiriskās inkvizīcijas ideologs un nežēlīgas vardarbības slavinātājs. No vienkārša Latvijas lauku kalpa zēna izaugot par augsta ranga čekistu, Lācis ne tikai organizēja masveida nāvessodu izpildi, bet arī tīksminājās par savu veikumu asinskārās publikācijās. Liktenis iegriezās tā, ka režīmam, kam viņš tik cītīgi kalpoja, Staļina tīrīšanu laikā viņš vairs nebija vajadzīgs - arī Lāci nošāva kā nodevēju.
Svetlana Tihanovska intervijā 'Delfi': Mēs gaidām. Pareizāk sakot – pagaidām gaidām
Baltkrievu varas pārvaldes mēģinājumi atbrīvoties no visiem līderiem, izvedot viņus no valsts, neietekmēs masu protestus. Protestu kustību nevada Koordinācijas padome, intervijā "Delfi.lt" stāsta Svetlana Tihanovska.
Covid-19 Lietuvā: kļuvām par savu panākumu upuriem, uzskata profesors
Lietuvā viss ir slikti, kāpēc Latvijā labāk – šis ir viens no stāstiem, kas saistībā ar Covid-19 ierobežošanu kaimiņvalsts mediju virsrakstos izskanējis vairākkārt. Kāpēc Latvijā jautājumu šādi neapskatām, var tikai spekulēt, taču fakts, ka ar infekcijas apturēšanu mums sokas labāk, ir grūti apstrīdams – to pierāda saslimšanas statistikas dati. Šobrīd, 10. septembrī, kopumā Lietuvā ārstējas 1070 saslimušie, kas šajā valstī ir lielākais vienlaikus inficēto skaits kopš krīzes sākuma, tikmēr Latvijā 200.
Top 100: Latvijas eksportētāji pirmspandēmijas spēka pozīcijās
Top 100 Latvijas eksportētāji pērn eksportējuši preces 6,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5% jeb 305 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tā ir gandrīz puse no valsts kopējās preču eksporta vērtības (13 miljardi eiro). 2019. gadā Latvijas preču eksports sasniedza 12,97 miljardus eiro, kas tikai nedaudz pārsniedz 2018. gadā iespēto (12,77 miljardi eiro). Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties lielāko eksportētāju top 100, ko speciāli pēc portāla lūguma sagatavojusi Centrālā statistikas pārvalde par 2019. gadu. Tāpat tiek vērtēts, kas ietekmējis uzņēmumu kustību pa dažādām topa vietām, kā arī to eksporta apjomus un attīstības tendences.
Ciemos hortenziju paradīzē Lojā jeb Kā mēs palikām ar vaļā muti
Kad nolēmām doties ciemos pie Astrīdas un Andra Ruļļiem uz hortenziju dārzu Lojā, vēl nemaz nenojautām, cik milzīgs krāšņums mūs sagaida. Kā atklāj saimniece, vienā no pēdējām grāmatvedības apgaitām dārzā viņa spējusi atrast teju 300 dažādas hortenziju šķirnes, taču, lai visas apskatītu, starp iekārtotajām takām un dobītēm noteikti jāklīst visu dienu. Šis ir stāsts par neatlaidīgu darbu un mīlestību pret augiem, kurus saimnieki apkopj ar diviem roku pāriem vien.
Pārstājot būt glutēna vergam, īsteno sapni par mazulīti. Madaras stāsts
Sievietei ir svarīgi pazīt savu ķermeni un tajā notiekošos procesus, īpaši laikā, kad tiek plānots mazulis. Bieži sievietes gadījumos, kad neizdodas palikt stāvoklī, cenšas patverties tikai pie viena salmiņa – ginekoloģijas, taču ginekoloģiskās problēmas ir tikai sekas, kas radušās citu organisma nepilnību rezultātā, uzskata Madara, deviņus mēnešus vecās Terēzes Magdalēnas mamma un arīdzan auglības atpazīšanas metožu instruktore.
Vai purkšķinoši zvēriņi samaitā bērnus?
"Sviests!", "Ko grāmatas autori pīpē?" un citas līdzīgas pieaugušo piezīmes septembra sākumā parādījās pie kāda ieraksta sociālajā tīklā "Facebook", kurā nofotografēta pavisam nesen latviski izdotā grāmata bērniem "Vai viņi purkšķina?" – rokasgrāmata par dzīvnieku palaistajām gāzēm. Sašutums komentāros mijas ar uzjautrināšanos un pat kompetenču izglītības piesaukšanu, kas vainojama grāmatas izdošanā, bet ar pieminēto ierakstu sociālajā tīklā dalījušies pat vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Vai tiešām par grāmatu var spriest tikai pēc tās vāka?
Kā 1949. gada pavasarī kaimiņi dalīja uz Sibīriju aizvesto ģimeņu mantas
“Noklausījāmies Briģa R. lūgumu piešķirt viņam no kulaku mantām gultu, gultas drēbes un veļu un 200 rubļus naudas. Nolēmām lūgumu ievērot,” 1949. gada 3. aprīlī kolhoza valdes sēdes protokolā rakstīja protokoliste Ložkina. Pirms mazliet vairāk nekā nedēļas, 1949. gada 25. martā, no pagasta uz Sibīriju tika izsūtītas vairākas latviešu ģimenes, un palikušie kolhoznieki sāka dalīt aizvesto kaimiņu mantu.
Latvijā atgriežas tikai trakie. Par pārvākšanos uz dzimteni pēc ilgiem gadiem Vācijā
Inese Bebre uz dzīvi Vācijā pārcēlās 2006. gadā. Pēc tik ilga laika ārzemēs parasti dzimtenē vairs neatgriežas, pirmkārt, jau pieraduma dēļ, nemaz nerunājot par labākiem dzīves apstākļiem un sociālo atbalstu. Bērni sāk iet skolā citā zemē un pilnībā vai daļēji tur integrējas. Tomēr Inese un viņas bērni pieņēma citu lēmumu. Latvijā viņa atgriezās tieši bērnu dēļ. Viņiem, gluži tāpat kā pašai Inesei, trūka latvietības, trūka Latvijas – zemes, meža, mūzikas, māju, draugu. Viņi izrādījās tie, kas atgriežas dzimtenē, jo mīl savu zemi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!