'Vecie triki nestrādās' – Rīgas vēlēšanu spārnoti 'Progresīvie' piesaka konkurenci plašākā mērogā  (226)

Partija "Progresīvie" ir dibināta 2017. gada februārī, un kopš tā laika startējusi pašvaldību, Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanās, kā arī kopīgā sarakstā ar apvienību "Attīstībai/Par" Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 29. augustā ieguvusi 26,16% vēlētāju atbalstu un 11 no 18 vietām jaunās domes lielākajā frakcijā. No 11 domē ievēlētajiem deviņi ir "Progresīvie" biedri un divi ir apkaimju aktīvisti, ko piesaistīja šī partija.

Divās nedēļās no Rīgas domes vēlēšanām līdz partijas kongresam jeb pārstāvju sapulcei ir noritējis aktīvs darbs pie domes jaunās koalīcijas izveidošanas, tādēļ partijas vadības pārstāvjiem kongresā nācās pat atzīt, ka nav bijis pietiekami laika izrunāt un sagatavot piedāvātās izmaiņas partijas programmā, tomēr tas kongresa noslēgumā pēc nelielām debatēm tika apstiprinātas, partijas vadībai piebilstot, ka darbs pie nodomu detalizācijas un diskusijas vēl tiks turpinātas. Uz nemitīgo vēlēšanu maratona kopš partijas dibināšanas brīža kongresa gaitā tika norādīts vairākkārt.

"Progresīvo" kongress noritēja VEF kvartāla kultūrvietā "Spīdola", ievērojot Covid-19 drošības pasākumus un vienlaikus kongresa norisi raidot tiešraidē feisbukā un fonā brīžiem skanot partijas līdzpriekšsēdētājas Antoņinas Ņenaševas zīdaiņa balsij. Daļa kongresa dalībnieku lietoja mutes un deguna aizsegus, taču tas nemazināja svētku sajūtu, aplausu un gaviļu daudzumu kongresā izskanējušo uzstāšanos laikā.

Atklājot kongresu un salīdzinot to ar pirms gada notikušo, Ņenaševa atzina, ka šis partijai ir īpašs, jo tagad tā kļuvusi par daļu no Rīgas domes pārmaiņu koalīcijas. Tomēr sarunas ar partneriem domē nebija vieglas, jo "daži pieredzējuši kolēģi mēģināja nedaudz apspēlēt vai nodot tālāk vecos trikus", bet "mēs to redzam un mēs to neatkārtosim", sarunu gaitu raksturoja Ņenaševa. "Mēs gribam Rīgas domē ieviest jaunu kultūru, un pārmaiņas ir neizbēgamas. Atklāta, godīga un iekļaujoša pieeja ir vajadzīga visā politikā. Mēs esam drosmīgi un godīgi, tāpēc varam to pateikt," partijas ambīcijas nākotnei pieteica līdere.

Atzīstot, ka tagad sava varēšana partijai būs jāpierāda ar darbiem domē, Ņenaševa uzsvēra "Progresīvo" komandas profesionalitāti un lielāko sieviešu īpatsvaru. "Mēs esam uz palikšanu Latvijas politikā, lai strādātu Latvijas labā. Veidosim iekļaujošu politiku pašu rokām," teica Ņenaševa.

Arī "Attīstībai/Par/Progresīvie" kopīgā saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis, kurš bija ieradies sveikt kolēģus kongresā un tika uzņemts ar gavilēm, brīdināja, ka konkurenti nesnauž un, līdzības runājot, uz šo topošās domes frakciju jau tiekot liets ūdens, lai redzētu vājāko vietu, kur tas izsūksies cauri. "Mūsu frakcija ir un paliks vesela un monolīta. Bija grūtas sarunas ar partneriem, bet mēs pierādījām, ka vecie triki un niķi neies cauri. Daži partneri ir intrigu čempioni, bet mēs tādu spēli nespēlējam. Mēs paliksim vadošais spēks, un to sagaida arī vēlētāji," teica Staķis, brīdinot, ka pārmaiņas Rīgā skars visus un būs arī īstermiņa grūtības un nepopulāri lēmumi.

Otrs "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, atskaitoties par partijas darbu Rīgas domes vēlēšanu kampaņā, atzina, ka partijai izdevies sasniegt uzstādītos mērķus – vismaz 30 000 plusu saviem kandidātiem, 25 000 eiro ziedojumos, paplašinot partijas atbalstītāju loku, kas arī paveikts ar uzviju. Ziedotāju un atbalstītāju loku plānots paplašināt arī turpmāk, lai varētu Saeimas vēlēšanās pēc iespējas līdzīgi spēkoties ar tām partijām, kas saņem lielu valsts finansējumu, teica Cepurītis.

Kongresā klātesošie tika iepazīstināti ar 10 no 11 domē ievēlētajiem "Progresīvo" pārstāvjiem, un katrs no tiem īsumā izklāstīja savus plānus. Tajā skaitā arī divas partijai nepiederošās apkaimju aktīvistes. Alija Turlaja atzina, ka viņu uzrunājusi un uzrunā cilvēcībā balstīta politika un sabiedrības integrācija caur labi veidotu, pieejamu, demokrātisku publisko ārtelpu, kādu pelnījusi katra Rīgas apkaime.

Teikas apkaimes biedrības līdere Selīna Vancāne kā bezpartejiska apkaimju aktīviste ļoti augstu novērtēja šīs partijas biedru atbalstu tiešajā kampaņā, tiekoties ar iedzīvotājiem. Cilvēcīga politika, vienlīdzība un veids, kā pieņem lēmumus, ir lietas, ko Vancāne augstu vērtē šajā politiskajā spēkā, kas viņai deva iespēju startēt savā sarakstā. "Viņiem ir nauda un vara, bet mums ir cilvēki," par panākumu atslēgu cīņā ar konkurentiem teica Vancāne. Viņa solīja, ka rūpēsies par cilvēku līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanā, kā arī liks lietā savu pieredzi, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Miroslavs Kodis solīja, ka pirmajā vietā būs cilvēks, sociāldemokrātija un zaļās vērtības, kas būs 11 "Progresīvo" pārstāvju pienesums Rīgas domē. Justīne Panteļējeva atzina, ka vēlēšanās pārliecinājusies, ka politika nav domāta tikai "čiekuriem uzvalkos". "To mēs pierādījām šajās vēlēšanās – esam daudz sievietes, aktīvisti, mazākumtautību pārstāvji. Progresīvai politikai Latvijā ir vieta, to mēs pierādījām," teica Panteļējeva.

Topošā deputāte Agnese Logina atzina, ka nelolo ilūzijas par pārmaiņu ieviešanu, vadoties pēc savas pieredzes kultūras jomā, tomēr tic kultūras kā vienotājas potenciālam un pašvaldības iespējām daudz ko izdarīt šajā jomā. Sociālās jomas eksperts Viesturs Kleinbergs sacīja, ka "visi degām par to, lai varam īstenot cilvēcīgās politikas mērķus. Cilvēcīgā politika ir lipīga". Viņš arī piebilda, ka šī bija pirmā reize, kad koalīcijas sarunās varēja piedalīties ikviens no ievēlētajiem nevis tikai izvirzītie sarunu vedēji.

Ņenaševas joma, par kuru degt, ir izglītība, un arī zaļā domāšana. "Sastāvs Izglītības komitejai raibs, bet tas motivē strādāt. Atbalsts visiem pedagogiem reformu procesā un iekļaujoša izglītība, lai kvalitatīvā izglītība nonāk pie ikviena bērna, ir galvenā prioritāte," solīja Ņenaševa.

Mārtiņš Kossovičs, kurš vadīs "Attīstībai/Par/Progresīvie" kopējo frakciju Rīgas domē, atgādināja, ka pirms trim gadiem dibināja partiju, lai veidotu politiku paši savām rokām, un panāktais rezultāts domes vēlēšanās ir ļoti uzskatāms piemērs tam. Viņš pateicās "Attīstībai/Par", ka tā izvēlējās par saraksta līderi patiešām progresīvo Mārtiņu Staķi. "Atbilde uz jautājumu, kāpēc "Progresīvie" netaisīs savu frakciju, ir, ka labāk vadīt 18 biedru frakciju nevis ar 9 vai 11 biedriem," teica Kossovičs, solot, ka frakcija būs Staķa stiprā aizmugure.

Demokrātiskā gaisotnē noritējušā kongresā izvērtās ar nelielas debates par partijas darbu, un partijas līderi uzreiz arī sniedza atbildes uz jautājumiem vai ierosinājumiem.

Debatēs Kossovičs atskatījās uz partijas "Progresīvie" Rīgas nodaļas dibināšanas laiku, kad Nila Ušakova vara Rīgā likās nesatricināma. "Bet pirms divām nedēļām mēs uzvarējām, un tas nav brīnums, bet ieguldītā darba rezultāts," uzsvēra Kossovičs. Viņš pastāstīja, ka piektdien pielikts punkts sadarbības līgumam domē, bet to parakstīs, kad būs tiesas lēmumi un apstiprināti galīgie rezultāti.

"Mēs lauzām tradīciju, un koalīcijas veidošanas sarunās varēja piedalīties visi deputāti, un arī sadarbības līgumu parakstīs visi 39 deputāti. "Progresīvie" aicinās to publicēt, jo ir lepni par tajā iekļauto. Neesam pretendējuši uz nevienu reprezentatīvo amatu, bet uzņemamies atbildību par smagākajām jomām Rīgā – sociālo jomu, vides politiku. 30 gadus Rīgā nav bijusi izstrādāta mājokļu politika, joma bijusi atstāta pašplūsmā brīvā tirgus apstākļos. Izvirzīsim ļoti ambiciozus mērķu klimata neitralitātes un enerģētikas jomā," plānus domē raksturoja Kossovičs.

Viņš uzsvēra, ka sagaida gan kritiku, gan spēcīgu atbalstu no partijas pārstāvjiem, sākot darbu Rīgas domē. "Uz politikas skatuves ir jauna paaudze, sapnis par Ziemeļvalsti sāk piepildīties," teica Kossovičs, piebilstot, ka naida runai, neiecietībai, cilvēku šķelšanai un krāsošanai krāsās nav vietas šajā politikā.

Tomēr līdzās uzvaras priekam par rezultātu Rīgas domes vēlēšanās debatēs parādījās arī citas tēmas, kas nodarbina partijas pārstāvjus arī ārpus Rīgas.

Debatēs delegāte Anda Vītola no Jūrmalas nodaļas teica, ka tūrisma nozare ir sabrukuma stāvoklī, bet sarunas ar Ekonomikas ministriju nav nesušas rezultātu. "100% esam bez darba nozarē. Mums neļauj strādāt, bet mūs arī neatbalsta," teica Vītola, aicinot meklēt risinājumu, ko darīt nozares darbiniekiem Covid-19 pandēmijas laikā.

Aigars Ceplītis no Latgales reģiona sacīja, ka šis ir episks moments, kas saistās ar "perestroiku", kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas. "Progresīvie" ir sākuši "perestroikas" procesu Latvijas politikā, uzskata Ceplītis. Viņš partiju mudināja panākt pārmaiņas kultūras nozarē, tās finansēšanā un naudas plūsmu kontrolēšanā, jo finansējums ir pietiekami liels no IKP. Ceplītis uzskata, ka kultūras nozarē izveidojies sava veida kartelis kā būvniecībā, kur nauda nonāk pie vieniem un tiem pašiem. "Ir jāuzbūvē caurspīdīgs modelis nodokļu maksātāju naudas sadalei," mudināja delegāts. Pēc viņa teiktā Agnese Logina piebilda, ka arī patlaban plānotās nodokļu izmaiņas ir katastrofālas kultūras nozarē strādājošajiem.

Aleksandrs Feļgins debatēs pārjautā Kossovičam, ko viņš tieši domājis, kongresā pieminot, ka padomju laika mikrorajoni degradēti, jo vārdiem ir nozīme. Kossovičs paskaidroja, ka ar to domājis tieši dzīves telpu jeb mājokļiem, kā arī to, ka pēc pētījumiem cilvēki Rīgā salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm dzīvo ļoti saspiesti un ir spiesti taupīt, piemēram, uz apkures rēķina.

Delegāts Roberts Ceruss pauda viedokli, ka ir svarīgi domāt par to, lai cilvēki nebūtu tik atkarīgi no bankām un viņiem vispār būtu pieejamāki mājokļi. Jāatbalsta kultūra amatieru līmenī, piešķirot arī tai "kādus grasīšus", teica Ceruss. Cepurītis paskaidroja, ka, pašvaldībai piedaloties mājokļu būvniecības finansēšanā, tie kļūs lētāki un pieejamāki.

Ar domu par 2021. gada pašvaldību vēlēšanām kongresā delegāti apstiprināja "Progresīvas pašvaldības vīziju 2021", kura pamatā ir uzticama un efektīva pārvalde, dabas vērtību saglabāšana, nevienlīdzību mazinoša sociālie pakalpojumi, kā arī izglītība un kultūra, kas rada vidi iedzīvotāju personīgajai izaugsmei un labklājībai.

Partijas valdes loceklis Ervīns Labanovskis sacīja, ka Covid-19 daudziem rīdziniekiem atvēris acis uz to, ka lauki un mazpilsētas ir laba vieta dzīvei un darbam. Problēma līdz šim bijusi, ka ir mazas pašvaldības, kur jaunu ideju rašanās ir ierobežota, taču tas mainījies līdz ar novadu reformu un lielāku novadu izveidi. "Mums ir vēsturiskā lomā piedāvāt platformu novadu aktīvajiem cilvēkiem, kuri nav saistīti ar mazajiem koruptīvajiem klaniem. Mums nav svarīgi, ka tikai Rīga ir progresīva, mums ir svarīgi, ka tāda ir visa Latvija, Eiropa un pasaule. Jābeidz būt iecietīgiem pret atbalstu tiem, kas zog, bet dalās," teica Labanovskis, piebilstot, ka klimatneitrāla politika ir aktuāla visur Latvijā.

"Progresīvie" ģenerālsekretārs Miroslavs Kodis brīdināja, ka līdz vēlēšanām ir vien deviņi mēneši un tas nav daudz. Pēc viņa teiktā, citās pilsētās Latvijā situācija nav daudz ko labāka, kā bija Rīgā pirms ārkārtas vēlēšanām. Jūrmala, Ventspils, kur Aivars Lembergs pie varas tikpat ilgi kā Lukašenko Baltkrievijā, Liepāja, uzskaitīja Kodis. Viņš minēja pieredzi, ka daudzviet cilvēki baidoties iesaistīties politikā un nostāties pret vietējiem mērim, tomēr no tā nebūtu jābaidās un politikā ir jāiesaistās. "Mums ir deviņi mēneši, sāksim jau šodien," teica Kodis, paužot cerības par partijas izredzēm Liepājā, Jūrmalā, Smiltenē, Jelgavā, Mārupē. Ģenerālsekretārs lēsa, ka dažviet "Progresīvie" startēs atsevišķi, citviet kopīgos sarakstos.

Partijas Jūrmalas nodaļas vadītāja Jana Simanovska, paužot prieku par kolēģu sasniegumiem Rīgā, atzina, ka visi starti pakāpeniski noveda līdz šim rezultātam Rīgā, un jau Saeimas vēlēšanu rezultāts deva valsts finansējuma iespēju, tāpēc pateicība pienākas visiem līdzšinējiem partijas vadītājiem. Arī Jūrmalā jāiet uz jaunu un atklātu politiku, neiesaistoties vecajos trikos un niķos, jābeidz koruptīvā politika, jāuzlabo sociālā joma, jāaptur pilsētā valdošie koku ciršanas entuziasti, teica Simanovska, uzsverot brīvprātīgo partijas biedru iesaisti kampaņā, kas ļoti labi strādā.

Attālināti kongresu uzrunāja Leila Rasima no Rēzeknes, kur partijai veidojas jauna nodaļa.

Uzstājoties ar valdes ziņojumu, Ņenaševa atzina, ka Rīgas domes vēlēšanu kampaņa izvērtusies negaidīti gara – astoņi mēneši, tomēr partija pārspējusi savas ieceres – minimālais plāns bija bija trīs, optimālais – piecas vietas Rīgas domē. Viņa atzina, ka kongresā pirms gada valde solīja strādāt pie reģionu nodaļu veidošanas un jaunu biedru piesaistes, kas gan nav izdevies tik veiksmīgi, kā cerēts Rīgas garās kampaņas dēļ. Tomēr gada laikā partijā iestājušies 66 jauni biedri, kas ir desmitā daļa no biedru kopskaita. Gada laikā četri arī izstājušies.

Kongresa noslēgumā delegāti ar balsojumu apstiprināja rezolūciju "Zaļā pāreja rītdienai – ceļš uz nākotnes ekonomiku, sociālo drošību un ilgtspēju", ko Cepurītis raksturoja ar vairākiem mērķiem - ekonomikai jākļūst par tādu, kur ir vairāk augstu apmaksātas darba vietas; sociālā drošība jāstiprina ar ieguldījumiem veselības aprūpē; nepieciešama videi un cilvēkiem draudzīga enerģētika un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Pēc nelielām debatēm delegāti apstiprināja izmaiņas sadaļā par azartspēļu ierobežošanu un papildināja programmu ar plašāku "Progresīvas mājokļu politikas" sadaļu.

Punkti, ka tiks ierobežotas tādas sociālos riskus vairojošas uzņēmējdarbības formas kā ātrie kredīti, lombardi un laimētavas, tika papildināti ar precizējošiem diviem punktiem – "iestājamies par pakāpenisku aizliegumu spēļu zālēm, azartspēļu automātiem privātajiem azartspēļu organizatoriem visā Latvijas teritorijā" un "veicināsim azartspēļu atkarību izpēti Latvijas kontekstā, finansēsim prevencijas programmas un atbalsta programmas cilvēkiem ar azartspēļu atkarību".

Savukārt izmaiņas mājokļu politikas sadaļā Cepurītis raksturoja kā "kājas ielikšanu durvīs, nostiprinot principus, ka valstij un pašvaldībai aktīvi jāiesaistās mājokļu būvniecībā". Viņš solīja, ka līdz Saeimas vēlēšanām vēl tiks detalizētāk izstrādāta šī programmas daļa. Lai mājokļu politika būtu ļoti pamatīgi izstrādāta, tam nepieciešamas vēl sarunas ar cilvēkiem un pieredzes izvērtēšana. Rīgas domes vēlēšanu dēļ nepietika laika to izdarīt līdz šim kongresam, atzina partijas līderis.