Kristīne Čilvere, visticamāk, nepiekristu mūsu idejai, ka par viņu jāraksta plašs raksts, un, iespējams, interviju mums atteiktu. Dzīves laikā viņa vairījās no publicitātes un tikpat kā nefotografējās. Taču pēc sevis viņa atstājusi tik būtiskus nospiedumus divās valstīs – tēva dzimtajā Lielbritānijā un mātes – Latvijā –, ka jāraksta. Pirms sešiem gadiem, kad Čilvere jau bija devusies mūžībā, Lielbritānijas Nacionālais arhīvs atklāja aģentes "Fifi" failu un publiskoja ziņas par viņas kā slepenās aģentes nenovērtējamo veikumu Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas drošības jomā, strādājot Īpašo uzdevumu pārvaldē. Aizvadītajās brīvdienās, 12. septembrī, apritēja 100 gadi kopš Marijas Kristīnes Čilveres dzimšanas.
"Vienkārši šoka moments. Es atceros to dienu. Es gāju pa ielu, un man zvanīja [no ziņu aģentūras] LETA un visu no ārzemju preses pārņemto stāstu izstāstīja," tā britu arhīva publiskošanas dienu atceras Solvita Vība, tolaik Čilveres Rīgā izveidotās patversmes "Dzīvnieku draugs" vadītāja. Joprojām valdes priekšsēdētāja "K.Čilveres Dzīvnieku drauga biedrībā." Viņa Čilveri zināja kā citādu, taču ne mazāk spilgtu personību. Pirmoreiz pie Čilveres viņa viesojās 2004. gadā – askētiskā un pāris gadsimtu vecā mednieku namiņā kalnainā ciematā Lielbritānijā.
Kristīnes Čilveres māja. Foto no "Dzīvnieku drauga" privātā arhīva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
