Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts viens miljards eiro, Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā secināts, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisinātas jautājumi un vēl daudz darāmā.
Decentralizētās kanalizācijas sistēmas jeb to mājsaimniecībās radīto notekūdeņu daļa, kas neieplūst centralizētajos kanalizācijas tīklos, tiek uzkrāta privātmāju krājtvertnēs un septiķos. Kā skaidroja VK, arī šie notekūdeņi ir regulāri jāsavāc un jānovada attīrīšanas sistēmās, taču revīzijā konstatētais liecina, ka tas tā nenotiek, turklāt šī problēma ilgstoši netiek risināta.
Lai gan pašvaldības ir īstenojušas vērienīgus projektus centralizēto notekūdeņu sistēmu izbūvē, mājsaimniecības nesteidz pieslēgties izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un turpina izmantot savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas.
Revīzijā pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem. Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies pat neviena mājsaimniecība.
Līdz šim šo mājsaimniecību radītie notekūdeņi reti ir nonākuši attīrīšanas iekārtās, un ne pašvaldībām kā notekūdeņu apsaimniekošanas organizatorēm, ne Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kā vides politikas īstenotājai nav informācijas par to, kur paliek līdz pat 74 % decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņu.
Revīzijā iekļautajās 10 pašvaldībās divas trešdaļas mājsaimniecību šobrīd izmanto kādu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, un tikai 26% šo mājsaimniecību notekūdeņu nonāk pašvaldību izbūvētajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un tiek attīrīti.
"Šīs revīzijas rezultāti liecina par kārtējo līdz galam neapzināto jomu valstī, kas rada ne tikai virkni jautājumu iedzīvotājiem, bet izvirza arī nepatīkamas hipotēzes par vides piesārņojuma apmēriem, jo nav pienācīgi savākta un attīrīta nozīmīga daļa notekūdeņu," norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lai gan normatīvajos aktos noteiktā prasība savākt un attīrīt notekūdeņus no privātmāju krājtvertnēm un septiķiem ir jau sena, izrādās, ka līdz pat 64% mājsaimniecību notekūdeņus attīrīšanai nodod retāk nekā reizi gadā vai nenodod vispār.
Līdz ar to šie notekūdeņi neattīrīti nonāk vidē, radot vides un cilvēku veselības kaitējuma risku. Ja prasība par regulāru notekūdeņu izvešanu no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām tiktu ievērota, problēmām ar neattīrītu notekūdeņu nonākšanu vidē nevajadzētu rasties. Valsts kontroles ieskatā, ne pašvaldības, kas katra savā teritorijā atbild par notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, ne VARAM nav darījušas pietiekami, lai pieņemtie normatīvi būtu ne tikai laba apņemšanās, bet tie tiktu ievēroti arī dzīvē.
Daudzās pašvaldībās, investējot būtiskus ES fondu un valsts un pašvaldību resursus, ir izbūvētas jaunas vai modernizētas vecās notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Taču tas ir darīts, neņemot vērā līdz šim nesavākto notekūdeņu apjomu no privātmāju krājtvertnēm un septiķiem, tādējādi daudzas notekūdeņu attīrīšanas staciju jaudas var būt nepietiekamas lielākam notekūdeņu daudzumam.
Kā uzsver VK, lielu kaitējumu notekūdeņu kanalizācijas sistēmām nodara padomju laika mantojums – lietus ūdens savākšana un novadīšana. Daudzās apdzīvotās vietās lietus ūdens kanalizācijas sistēma vispār nepastāv vai arī lietus ūdens tiek novadīts tieši kanalizācijā kopā ar komunālajiem notekūdeņiem.
Pēc notekūdeņu attīrīšanas, baktērijām iedarbojoties uz neattīrītajiem notekūdeņiem, rodas dūņas. Šobrīd notekūdeņu dūņas tiek vienkārši savāktas un uzglabātas, jo risinājums to turpmākajam pielietojumam nav rasts. Notekūdeņu dūņas, atbilstoši kompostējot, ir iespējams izmantot kā mēslojumu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, taču katrā atsevišķā pašvaldībā radušos dūņu apjoms ir pārāk mazs, lai tai būtu ekonomiski izdevīgi veikt dūņu pārstrādi.
Papildu izaicinājumus efektīvai notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai rada arī daudzviet sadrumstalotā notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju struktūra.
Vienota pieeja notekūdeņu savākšanai, novadīšanai un attīrīšanai visā administratīvajā teritorijā ļautu uzlabot pakalpojumu kvalitāti arī pagastos un ciemos ar mazu iedzīvotāju skaitu, kur izmaksas iedzīvotājiem ir krietni lielākas. Valsts kontrole pauž cerību, ka administratīvi teritoriālā reforma kalpos par labu atspēriena punktu arī ūdenssaimniecību darba pilnveidošanai pašvaldībā.
Pēc revīzijas publiskošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) portālu "Delfi" informēja, ka administratīvi teritoriālā reforma pozitīvi ietekmēs ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstību pašvaldībās un veicinās vienotas pieejas izstrādi notekūdeņu apsaimniekošanai visā Latvijas teritorijā.
Kā atzīmēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P), ministrija izstrādā vienotas prasības notekūdeņu savākšanai, novadīšanai un attīrīšanai visās pašvaldībās. Tas sniegs gan labāku pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem, gan arī mazinās vides piesārņojumu.
"Tāpat ministrija meklē risinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kur vien tas iespējams. Ministrijas ieskatā vietās, kur ir iespējams pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, tas būtu jādara obligāti, paredzot pietiekamu laiku, lai to veiktu, ņemot vērā iedzīvotāju sociālekonomiskās iespējas," turpināja Pūce.
Kopumā VARAM piekrīt revīzijas ziņojumā paustajam, un pašlaik strādā pie valsts mēroga stratēģijas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai un plāno piesaistīt atbalstu ilgtspējīgu lietus ūdeņu noteces sistēmu izveidei pilsētās. Vienlaikus ministrija ņems vērā ieteikumus izvērtēt tiesību aktu prasības un uzlabot to ieviešanas uzraudzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
