Aizsardzības ministrija (AM) tuvākajā laikā cer saņemt valdības atļauju pirmā stratēģiskās partnerības līguma slēgšanai par munīcijas ražošanu Latvijā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja AM valsts sekretārs Jānis Garisons.
Tas pavērtu armijai daudz nopietnākas iespējas paļauties uz vietējiem ražotājiem un nodrošināt piegāžu drošības prasības. Dažādās krīzēs, tostarp, karā paļauties uz to, ka preci piegādās ārvalstu ražotājs ir diezgan riskanti, skaidroja Garisons.
Viņš teica, ka stratēģiskā partnerība minēta arī jaunākajā Valsts aizsardzības koncepcijā, kuru nesen atbalstīja valdība un drīzumā būs jāpieņem Saeimai.
Koncepcijā teikts, ka jāturpina darbs pie nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējām nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu piegādes drošības nostiprināšanas, kam ir izšķirīga nozīme krīzes laikā, kad nepārtraukta, uzticama, droša un savlaicīga preču un pakalpojumu piegāde ir vitāli svarīga valsts aizsardzībai.
Dokumentā akcentēts, ka atbilstoši nacionālajām prioritātēm, lai veicinātu mērķtiecīgu un koordinētu mobilizācijas resursu bāzes paplašināšanu, kā arī NBS uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegāžu drošību, aizsardzības nozares un industrijas sadarbība tiek organizēta, balstoties uz stratēģiskās partnerības konceptu.
Stratēģiskās partnerības izveides prioritārās jomas ir NBS kaujas tehnikas uzturēšana, munīcijas ražošana un drošu komunikācijas tehnoloģiju attīstība Latvijā, lai nodrošinātu piegāžu drošību krīzes un kara apstākļos.
Šī koncepta ieviešanas priekšnosacījumi balstās uz industrijas līdzšinējās darbības rādītājiem sadarbībā ar aizsardzības nozari, nepieciešamajām zināšanām, tehniskajām spējām un investīciju pieejamību, kā arī atbilst likumā noteiktajām prasībām komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm, norādīts koncepcijā.
Attīstot stratēģiskās partnerības konceptu, vienlaikus tiek ņemti vērā tādi principi kā sadarbības projektu pakāpeniskums, iesaiste NBS rezerves, mobilizācijas un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā, iesaiste Zemessardzē, peļņas īpatsvara ierobežojumi, neierobežotas audita iespējas, kā arī apņemšanās investēt turpmākajā attīstībā, teikts koncepcijā.
Garisons komisijā minēja, ka AM ir vērtējusi Skandināvijas valstu pieredzi, kur jau minētā sistēma darbojas, tāpēc daudzas detaļas varēs redzēt pēc pirmā līguma noslēgšanas. Iespējams, būs nepieciešami papildu uzlabojumi.
AM otrdien komisijā prezentētā informācija liecina, ka Latvijā patlaban reģistrēti 52 komersanti, kuriem izsniegta AM licence komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm. Tāpat AM ir reģistrēti trīs Latvijas militārie ražotāji. Latvijas uzņēmumi ražo tādu gatavo produkciju kā munīciju, individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātu sistēmas, speciālo operāciju aprīkojumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktus.
Tāpat Latvijā ražo dažādas aizsardzības jomai paredzētas sastāvdaļas, piemēram, ieroču sistēmu komponentes un iekārtas munīcijas sastāvdaļu ražošanai.
Lai sakārtotu aizsardzības industriju, Saeimas komisija šodien virzīšanai otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Tas paredz, ka likumā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kura saņēmusi AM izsniegtu licenci komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, un tai ir spēkā esošs stratēģiskās partnerības līgums ar AM. Paredzēts, ka kārtību, kādā AM slēdz šādus līgumus, nosaka Ministru kabinets.