Saeima konceptuāli atbalsta aizliegumu publiskos pasākumos lietot Georga lentes  (134)

Aizliegums publiskos pasākumos izmantot Georga lentes ietver grozījumus divos likumprojektos – Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".

Iesniegtie un Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz papildināt ar Georga lentēm jau esošo aizliegumu publiska pasākuma norises laikā izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu izmantoto piederību identificējošo apģērbu, šā apģērba elementus, kuru kopums pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni. Šos simbolus atļauts lietot gadījumos, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Saeimas sēdē paskaidroja, ka plānotais aizliegums paredz ierobežot tādas ideoloģijas izplatību, kas apdraud Latvijas valsti. Kaimiņš arī norādīja, ka komisija pilnveidos likumprojektu uz nākamajiem lasījumiem, tajā skaitā piedāvājot Georga lentes definīciju, lai policijai, uzraugot likuma ievērošanu, būtu skaidri noteikumi. Kaimiņš atzina, ka runa patlaban ir par liegumu šo simboliku izmantot publiskos pasākumos, tāpēc "ejot pēc piena, to joprojām varēs spraust pie krūts".

Līdz ar to Kaimiņš publiski bija atbildējis uz komisija locekļa Borisa Cileviča debatēs pausto viedokli, ka "paši nezinām, ko aizliedzam. Vai kaut kur ir Georga lentes definīcija?".

NA frakcijas pārstāvis Ritvars Jansons, aizstāvot aizlieguma nepieciešamību, uzsvēra, ka "tas ir mūsu pašcieņas jautājums, jo uz šo simbolu jāskatās kopumā kā uz vēsturisku simbolu", kas tapis jau 18. gadsimtā Krievijas impērijā, kura Latvijas teritorijā dzīvojošajiem nesa pakļaušanu un pārkrievošanu. Šis Krievijas impērijas simbols tika atjaunots Otrā pasaules kara laikā, turpinot simbolizēt impērisko politiku, kas atņēma Latvijai neatkarību un pakļāva ilgiem okupācijas gadiem, atgādināja Jansons.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa atgādināja, ka jau komisijā balsojusi pret šiem likumprojektiem, jo nav saņēmusi atbildi uz jautājumu, kādēļ neaizliedz šis lentes vispār, bet tikai publiskos pasākumos. "Man arī derdzas šīs lentītes," piebilda Liepiņa. Vēlāk debatēs Liepiņa gan norādīja, ka ar sarkanbaltsarkano lentīšu aizliegumu padomju vara panāca, ka latvieši atjaunoja savu neatkarību, tāpēc rodas jautājums, kāpēc tagad gribam darīt tāpat kā padomju vara.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) debatēs uzsvēra, ka Georga lenšu gadījumā runa ir par mūsdienu imperiālisma simbolu, kura aizsegā nogalināti tūkstošiem cilvēku Ukrainā. Dombrava mudināja atbalstīt šo aizliegumu, lai pēc tam izstrādāt likumprojektus, kas vispār aizliegtu publiskā telpā šos simbolus.

Sergejs Dolgopolovs (S) jautāja, vai nav nekā nopietnāka par ko runāt Saeimai šobrīd, un minēja, ka būtu jāaizliedz arī Zviedrijas karogi, jo tā savulaik atdeva Krievijai Latvijas teritorijas daļu.

Deputāts Aldis Gobzems atgādināja latviešu slavenus karavīrus, kas cara armijā saņēmuši Svētā Jura krustu, tajā skaitā Oskars Kalpaks, Fridrihs Briedis un citi. "Visi slavenākie latviešu karavīri ir saņēmuši ordeni, kurš iekārts Georga lentē," teica Gobzems, norādot, ka šis ir nebūtisks jautājums, ar ko nodarboties, un manipulācija cilvēku sarīdīšanai, kam nav nekāda sakara ar vēsturi.

NA deputāts Jānis Iesalnieks debatēs atgādināja, ka likumprojekti nerunā par Svētā Jura ordeņu aizliegšanu, bet par Georga lentēm. Pamatojot to aizliegšanu publiskos pasākumos, Iesalnieks kolēģiem no Saeimas tribīnes planšetē demonstrēja fotogrāfijas ar tā sauktajiem zaļajiem vīriņiem 2014. gadā Krimā un Austrumukrainā, kuru atpazīšanas zīmes bija tieši Georga lentes. "Šis ir balsojums par to, vai šādus terorisma simbolus aizliedzam," teica Iesalnieks, solot iesniegt likumprojektu, lai Georga lentes aizliegtu arī citur publiskajā telpā.

Šajā brīdī no zāles atskanēja pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlijas Stepaņenko jautājums: "Kā tas palīdzēs gaļas ražotājiem?"

Nule no frakcijas "Saskaņa" izslēgtais Vjačeslavs Dombrovskis aicināja deputātues būt konsekventiem un vērsties pret visām impērijām, kas kaut kādā veidā laika gaitā vērsušās pret Latviju. Kā piemēru viņš demonstrēja planšetē fotogrāfiju ar Vācijas karogu ar ērgli, ko izmantoja arī nacisma laikā.

Deputāts Didzis Šmits uzdeva retorisku jautājumu, cik zemai jābūt pašapziņai un pašnovērtējumam, lai lentīte, ko nēsā cits cilvēks, kādu aizskartu, un kur nu vēl Latvijas valsti. Cilvēki jāvērtē pēc viņu idejām, principiem un rakstura īpašībām, nevis kleitām, lentītēm un kaklasaitēm, teica Šmits.

Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda cerību, ka visi deputāti ir bijuši muzejā un redzējuši latviešu strēlnieku šineli, ko pirmajā pasaules karā rotāja Svētā Jura lente. "Ko īsti gribat aizliegt?" jautāja Ločmele-Luņova, piebilstot, ka viss, kas notiek, ir cīņa pret noteiktu krāsu salikumu, un prognozēja, ka nākamais solis aizliegt sarkano krāsu.

Lai gan frakcijas "Attīstībai/Par" pārstāvji debatēs savu viedokli nepauda, jau pēc balsojumiem Saeimā apvienība savu viedokli skaidroja tviterī.