Rīgas domes vēlēšanas norisinājās šā gada 29. augustā. Pēc tam, kad tika konstatētas problēmas ar korektu vēlēšanu aplokšņu apzīmogošanu trijos iecirkņos, četri politiskie spēki pārsūdzēja vēlēšanu rezultātus.
Ceturtdien Rīgas Kongresu namā, pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem, notika iepriekš par nederīgajām atzītajās aploksnēs ievietoto biļetenu balsu pieskaitīšana. Trijos iecirkņos neapzīmogotajās un nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem gan neietekmēja jaunievēlētās Rīgas domes provizorisko sastāvu, apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Laura Zaharova.
Līdz ar to pēc 661 iepriekš par nederīgu atzītas vēlēšanu aploksnes atvēršanas un tajās esošo biļetenu saskaitīšanas nav mainījies ne partiju iegūto mandātu sadalījums Rīgas domē, ne arī pašvaldībā ievēlētie deputāti, vien dažiem sarakstiem iegūtais vēlētāju atbalsts pamainījies par kādu procentpunkta simtdaļu.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (APP) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība".
Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. APP saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā vienotība" - desmit, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
