Covid-19 pandēmija Baltijā nav ārpus kontroles, atzīmē Perevoščikovs  (9)

Viņš stāstīja, ka Lietuvā un Igaunijā 83-85% Covid-19 gadījumu veidojas "zināmas ķēdes", un to var nosaukt arī par epidemioloģiskās uzraudzības panākumu, jo, veicot izmeklēšanu, atrodot kontaktpersonas, šie perēkļi ir atklāti un izmeklēti.

"Tas ir labs rādītājs, ka slimība nav izgājusi ārpus kontroles. Sliktāk ir tad, ja 80% nav atklāti kontakti," teica Perevoščikovs. Viņš arī norādīja, ka tam klāt nāk arī cilvēki, kuri atbraukuši no ārzemēm jau inficēti.

Salīdzinoši arī Latvijā 83% Covid-19 konstatēto gadījumu izmeklēšanas laikā ir atklāta saikne ar jau iepriekš zināmiem gadījumiem. "Rādītājs ir labs," teica Perevoščikovs.

Viņš stāstīja, ka ir vēl viens rādītājs par kuru Eiropas Savienības (ES) valstis vienojušās kā par būtisku - cik liels ir saslimuši īpatsvars pret veikto testu skaitu. Perevoščikovs norādīja, ka slimība izplatītos strauji, ja 3% vai vairāk no izmeklējumiem būtu pozitīvi, bet visās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zem 1%. Lietuvā apmēram 0,9% no visiem izmeklējumiem atklājas Covid-19 inficēšanās, Latvijā tie ir 0,3%, bet Igaunijā mazāk nekā 0,01%.

"Izmeklēts tiek daudz, kas ir labi. Atrastu pozitīvo testu skaits nav tik liels. Ja paskatīsimies uz valstīm, kur ir plaša Covid-19 izplatība, tur 3% un vairāk jau ir sasniegti," pauda SPKC pārstāvis.

Perevoščikovs teica, ka liels jaunatklāto gadījumu skaits, protams, nav labi, bet tas ir tikai viens no rādītājiem. "Pašreiz varam teikt, ka nekontrolētas masveida izplatības sabiedrībā nav ne Lietuvā, ne Igaunijā, bet katrs jaunatklātais gadījums palielina iespēju, ka slimība tuvākajā laikā var izplatīties plašāk," stāstīja Perevoščikovs.

Savukārt jautāts par saslimšanas gadījumiem Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Rīgas "Dinamo", tostarp, vai nevajadzētu pārvērtēt sportistu dalību pašlaik notiekošajā čempionātā, Perevoščikovs atbildēja - ja cilvēks ir infekciozs un kontaktā ar komandas dalībniekiem, tad, protams, ka saslimt var visa komanda. Un šajā, tāpat kā jebkurā citā, gadījumā kontaktpersonām jāievēro pašizolācija.

Perevoščikovs gan arī norādīja, ka SPKC vērš uzmanību visiem ģimenes ārstiem un ārstniecības personām, kuras strādā ar Covid-19 pacientiem - ja ir pierādīs, ka pacientam tiešām nav simptomu, tad būtu ļoti ieteicams veikt seroloģiskos pētījumus jeb antivielu testēšanu. Ja cilvēkam ķermenī tiek atrastas antivielas, tad viņš vairs neskaitās infekciozs.

"Ja antivielas ir noteiktas, tad pacients Covid-19 izslimojis pirms laika, un vairs nav infekciozs. Attiecīgi viņam vairs nav jāsēž karantīnā. Šādos apstākļos testam ir būtiska vērtība un varētu saprast, ka cilvēks ir slimojis un vairs nav bīstams," stāstīja Perevoščikovs.