Satversmes tiesa (ST) 18. septembrī atzinusi par Satversmei neatbilstošu normu, kas paredz nepieciešamību lūgt brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz piecām diennaktīm tuva radinieka nāves vai smagas slimības dēļ, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Tiesa vērtēja Latvijas Sodu izpildes kodeksa normu, kas nosaka, ka "notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību" un tās atbilstību diviem Satversmes pantiem – 91. pantam, kas nosaka, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas" un 96. pantam, kas noteic, ka "ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību."
Lieta ST tika ierosināta uz Jura Krasovska konstitucionālās sūdzības pamata. Pieteikuma iesniedzējs izcieš brīvības atņemšanas sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē. Soda izciešanas laikā nomirusi viņa māte. Pieteikuma iesniedzējs bija lūdzis brīvības atņemšanas vietas priekšniekam atļaut apmeklēt mātes bēres, bet atļauja neesot tikusi dota, jo apstrīdētā norma viņam šādas tiesības neparedzot.