Ievērojamie ieguldījumi nav būtiski vairojuši audzēkņu interesi par profesionālo izglītību, secina VK  (16)

Valsts kontrole aplēsusi, ka profesionālās vidējās izglītības sistēmas darbībai un attīstībai no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem pēdējos desmit gados atvēlēts vairāk par miljardu eiro.

"Šajā laikā ir veikta gan profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, gan to materiāli tehniskās bāzes modernizācija. Kaut gan šķietami ir izdarīts viss labākais, lai skolēni ne tikai tiektos uz profesionālās izglītības iestādēm, bet arī tās absolvētu un strādātu vai tālāk studētu izvēlētajā profesijā, pēdējos sešos gados nav izdevies būtiski palielināt audzēkņu interesi par profesionālo izglītību - to pēc 9. klases izvēlējušies nepilni 40% skolēnu. Divas trešdaļas no profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem turpina studijas vai uzsāk darba gaitas, taču mazāk nekā puse no tiem - apgūtajā profesijā. Savukārt vairāk par 30% no izglītības iestādēs uzņemtajiem audzēkņiem skolu nepabeidz vispār," norādīts revīzijā.

Latvijā profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību 2019./2020. mācību gadā apguva 26 580 izglītojamo kopā 58 izglītības iestādēs. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo izglītības iestāžu izglītojamie veido 92% no topošā darbaspēka. Vislielākais izglītojamo skaits ir izglītības programmu grupās "Viesnīcu un restorānu pakalpojumi", "Mašīnzinības" un "Dizains". 2019./2020. mācību gadā šajās programmās mācījās 10 355 izglītojamie.

Valsts kontroles vērtējumā, izglītojamo izvēli mācībām par labu tai vai citai profesijai nenosaka vis darba tirgus pieprasījums, bet gan citi subjektīvi kritēriji, pēc kuriem, izvēloties profesionālo virzienu, vadās audzēkņi. "Tādējādi popularitāti iemanto mācību programmas, kuras nebūt nav tirgū pieprasītākās. Turklāt valstī kopumā nav izveidota profesionālās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitoringa sistēma, taču dati, uz kuriem balstās IZM valsts finansēto vietu skaitu plānošanā, aptaujājot savas jomas absolventus, Valsts kontroles vērtējumā, ir maz ticami," pausts revīzijā.

Atbilstoši revidentu apkopotajai valsts datu reģistru informācijai, tikai 23% no IZM profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventiem ir uzsākuši darba gaitas vai studē izvēlētajā profesijā, lai gan IZM savos aprēķinos uzrāda 55%.

"KM iestādēs šis rādītājs ir augstāks - 38% absolventu ir nodarbināti vai uzsāk studijas savā profesijā. Tomēr arī KM nav izveidojusi mehānismu, lai noskaidrotu kultūras un radošo industriju nozaru darba tirgus vajadzības un to izmantotu uzņemamo audzēkņu skaita noteikšanai," norāda Valsts kontrole.

Līdzās tam revidenti atzīst, ka KM pārraudzībā esošajās profesionālās vidējās izglītības programmās, sevišķi ar dizaina jomu saistītajās, var veidoties būtisks darbaspēka pārpalikums, jo audzēkņu skaita dinamika neatbilst vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Tādējādi daļai no jaunajiem speciālistiem var būt grūti atrast nodarbošanos savā specialitātē.

"Izglītojamo sekmes ne vienmēr veicina studiju uzsākšanu augstskolās. Ja profesionālās kvalifikācijas eksāmenos IZM un KM izglītības iestāžu absolventi uzrāda labus rādītājus, tad centralizētajos valsts eksāmenos IZM izglītības iestāžu audzēkņu rezultāti ir salīdzinoši zemi, un tas nesekmē profesionālās izglītības prestižu. Labāki rezultāti profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un absolventu nodarbinātībā tiek sasniegti izglītības programmās, kurās ir veiksmīga sadarbība ar nozares pārstāvjiem," pauž Valsts kontrole.

Revidenti arī norāda, ka profesionālās izglītības reformas mērķis ir paaugstināt profesionālās izglītības kvalitāti un pieejamību, sekmēt visu veidu resursu efektīvāku izmantošanu, kā arī paplašināt izglītojamo spēju elastīgi reaģēt konkurences apstākļos un veicināt dzīves līmeņa paaugstināšanos.

Par profesionālās izglītības politiku kopumā atbild IZM, bet par profesionālo izglītību kultūras un radošo industriju jomā - KM. Valsts kontroles vērtējumā, pastāvot dalītas atbildības sistēmai un nepietiekamai iestāžu sadarbībai, valstī kopumā nav vienota profesionālās izglītības attīstības stratēģiskā redzējuma. "Profesionālās izglītības sistēma ir sadrumstalota un tāpēc sarežģīti pārvaldāma, bet demogrāfisko tendenču dēļ izglītības iestādes "cīnās par katru audzēkni", jo tā ir arī cīņa par izglītības iestādes finansējumu un pastāvēšanu," secināts revīzijā.

Laikā no 2010. gada līdz 2019. gadam tika veikta IZM profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, izveidoti profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC), modernizēta izglītības iestāžu infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze, ieviestas modulārās izglītības programmas. Tomēr Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka optimizācija daļā gadījumu notikusi "ķeksīša pēc", jo pēc tās 19 izglītības iestādes tika pārveidotas par citu izglītības iestāžu struktūrvienībām, tādējādi tika mainīts vien statuss, šķietami samazinot izglītības iestāžu skaitu. Arī iegādātā materiāli tehniskā bāze vispār netiek vai tiek tikai daļēji noslogota.

Valsts kontroles vērtējumā, jaunizveidotie PIKC lielākoties bija nepieciešami tādēļ, lai pretendētu uz ES struktūrfondu finansējumu. Turklāt atsevišķi kritēriji, lai atbilstu PIKC prasībām, pieļauj iespēju tos "pievilkt" tā, lai mācību iestāde jebkurā gadījumā kritērijus izpildītu un saglabātu PIKC statusu.

"IZM tikai revīzijas laikā noteica nozaru sadalījumu PIKC metodiskās vadības īstenošanai. Līdz ar to astoņus gadus vienu no būtiskākajiem profesionālās izglītības sistēmas reformas elementiem - metodisko vadību nozares profesijas apgūšanā un jauno tehnoloģiju apguves nodrošināšanā - katra izglītības iestāde īstenoja pēc saviem ieskatiem un vadoties no savu izglītības iestāžu darbības stratēģijām, nevis nozares efektīvas attīstības nosacījumiem. Turpretī kultūrizglītības jomā PIKC veidošana sākta 2015. gadā, un visas KM padotības profesionālās vidējās izglītības iestādes jau vēsturiski veica metodisko centru darbu pēc reģionālā principa," teikts revīzijā.

Līdz ar to, Valsts kontroles vērtējumā, profesionālās izglītības iestādes kopumā joprojām darbojas bez koordinētas metodiskās vadības, un tas negatīvi ietekmē arī profesionālās izglītības sistēmas darbības un tam piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

Revidenti piebilst, ka IZM arī vairāk nekā desmit gadu nav aktualizējusi normatīvus, kas nosaka profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo. Tādējādi revīzijā neizdevās gūt pārliecību par to, vai izglītības programmām piešķirtais finansējums tik tiešām ir pietiekams. Revīzijas izlasē iekļautajās izglītības iestādēs konstatēti neefektīvi tēriņi, uzturot mācību procesam nevajadzīgus nekustamos īpašumus vai dotējot maksas pakalpojumus.

Pēc revīzijas IZM apņēmusies ieviest 19 ieteikumus un KM - 16 ieteikumus profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošanai.