Valsts augstskolas trūkumā – zem ST lupas nonāk finansējums studijām  (12)

ST sēdē tika uzklausīts un iztaujāts pieteikuma iesniedzēju advokāts Lauris Liepa, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Andrejs Stupins, kā arī pieaicinātās personas – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, liecina ST sniegtā informācija.

Paredzēts, ka tiesa lietu attālināti ST turpinās izskatīt trešdien, 23. septembrī, pulksten 9, uzklausot pieaicinātās personas – Tieslietu ministrijas, Rektoru padomes pārstāvjus, kā arī konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektori pētnieci Līgu Leitāni.

Lieta ierosināta par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu "Augstākā izglītība", "Augstākā medicīnas izglītība", "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam.

Satversmes 1. pants noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 66. pants nosaka, ka "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu."

Ar pieteikumu ST pērn vērsās 31 Saeimas deputāts no opozīcijā esošās "Saskaņas", Zaļo un zemnieku savienības frakcijas un pie frakcijām nepiederoši deputāti – Evija Papule, Jānis Vucāns, Vjačeslavs Dombrovskis, Raimonds Bergmanis, Ļubova Švecova, Uldis Augulis, Aldis Gobzems, Gundars Daudze, Boriss Cilevičs, Viktors Valainis, Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Ivans Ribakovs, Inga Goldberga, Regīna Ločmele-Luņova, Edgars Kucins, Nikolajs Kabanovs, Jānis Ādamsons, Vladimirs Nikonovs, Artūrs Rubiks, Ivars Zariņš, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Vitālijs Orlovs, Jānis Urbanovičs, Igors Pimenovs, Jānis Tutins, Sergejs Dolgopolovs un Valērijs Agešins.

Saeimas deputāti, kas iesnieguši pieteikumu ST, uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajiem vispārējiem tiesību principiem – tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principam, kā arī no Satversmes 66. panta izrietošajam ilgtspējas principam. Kopš Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas spēkā stāšanās, tajā minētais finansējuma pieaugums neesot ticis nodrošināts nevienā gadskārtējā valsts budžetā, tai skaitā 2019. gada budžetā, iepriekš informēja ST.

Pieteikumā norādīts, ka kopš 2014. gada, ieinteresētās puses attiecīgā gada valsts budžeta likumprojekta izstrādes ietvaros likumdevējam atkārtoti norādījušas uz nepieciešamību ievērot Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu, paredzot valsts budžetā tai atbilstošu valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, tomēr tas nav ņemts vērā.

Kā tiesas sēdē otrdien sacīja pieteicēju pārstāvis advokāts Lauris Liepa, apstrīdētā norma ir 2019. gada budžeta likums, kur kopējā dotācija ir 106,4 miljoni eiro. 2018. gadā valsts dibinātām augstskolām tie bijuši 104,3 miljoni eiro. Nevienu reizi kopš 2014. gada ne Saeima, ne Ministru kabinets, kas iesniedza budžetu parlamentā, nav ievērojuši Augstskolu likumā noteikto imperatīvo prasību. Līdz ar to deputāti uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās neparedz ikgadējo finansējuma pieaugumu, neatbilst tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principiem, kā arī labas ilgtspējas principam, kas izriet no Satversmes 66. panta.

Liepa uzsvēra, ka šajā pantā ietverts ilgtspējas princips, un, kā to norādījusi ST citā lietā, ilgtspējība ir viens no konstitucionāliem principiem – ilgtspēja ir patstāvīgs princips, kas vērsts uz valsts attīstību. Pretēji Saeimas atbildes rakstā norādītajam, šis princips attiecas uz kopējo valsts ilgtspējīgu attīstību un finanšu līdzekļu atbilstošu izlietojumu nevis sašaurināti tulkojams vienīgi viena gada griezumā. Liepa pauda uzskatu, ka nedrīkst rīkoties tā, kā to darot Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Saeima, tulkojot šo Satversmes 66. pantā ietverto principu sašaurināti uz viena fiskālā gada līdzsvarojumu, proti, ka jābūt bezdeficīta budžetam. "Tas ir pārmērīgi trivializēts veids, kādā iztulkot valsts ilgtspējas principu," uzsvēra advokāts.

Liepa arī sacīja, ka valsts budžets ir ārējs normatīvs akts, programmas, par ko iesniegts pieteikums, ir valsts budžeta plāna daļa. Bez tam ST ir tiesības izvērtēt, vai valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūrā konstitucionālās institūcijas ir ievērojušas tiesiskās paļāvības un tiesiskuma principus. Tas nozīmē, ka nepastāv pilnīgas tiesības citiem konstitucionāliem orgāniem norādīt, ka ST nav nekādu tiesību vērtēt budžetu un to, vai tā izstrāde atbilst Satversmei.

(Foto: Kadrs no video.)

Advokāts akcentēja, ka tiesiskuma princips noteic – likums un tiesības ir saistošas ikvienam, arī pašam parlamentam, tāpēc nevar diskutēt par to, ka jaunais parlamenta vairākums uzskata par sev nesaistošu kāda iepriekšējās Saeimas sasaukuma deputātu pieņemtu normu. Pienākums ievērot likumā noteikto vienlīdz attiecināms gan uz valsts iedzīvotājiem, gan uz konstitucionālajiem orgāniem.

Viņš uzsvēra, ka likumdevējs konsekventi vairāku gadu garumā nav ievērojis likumā paredzēto finansējuma pieaugumu, tādējādi apstrīdētā norma ir pretrunā tiesiskuma principam. Pēc viņa teiktā, apstrīdētā norma nevar tikt uzskatīta tikai par vienkāršu vadlīniju nākamajiem gadiem, jo konkrētajai normai piemīt pietiekami augsta detalizācijas pakāpe, lai to uzskatītu par tiesību normu, kas uzskaita valsts budžetā nepieciešamos finansējuma līdzekļus augstskolām. Tāpat esot redzamas pretrunas starp budžeta likumā un Augstskolu likumā noteikto, jo arī iepriekšējo gadu budžeti, kas nav apstrīdēti ST, ir tādā pašā pretrunā ar likumu, kā 2019. gada budžetu.

Finansējums augstskolām nav paaugstināts ne reizi kopš 2014. gada, taču pieteikums ST iesniegts tikai tagad, lai gan augstskolas, gan akadēmiskie mācībspēki ar šo normas neizpildi bijuši nemierā jau ilgstoši un vērsušies pie politiķiem. Citējot dzejnieku Imantu Ziedoni, Liepa sacīja, ka 2018. gadā, acīmredzot, "ir bijis tas garainis, kas veicina vārīšanos – jūs redzat, ka starp 31 Saeimas deputātu ir dažādu politisko ideoloģiju pārstāvji", kuri tagad ir pateikuši, ka šis ir tas brīdis, kad vairs nav tolerējama situācija, ka valsts budžets netiek saskaņots ar spēkā esošajiem likumiem. Deputāti, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu ST, darbojoties abstraktā taisnīguma vārdā un interesēs, sacīja Liepa.

Pēc viņa teiktā, 0,25% finansējumam bijis jāpieliek katru gadu, kamēr valsts piešķirtais finansējums studijām sasniedz paredzēto vismaz 2% no IKP apjomu. Lai gan šī norma nav pildīta gadiem, tomēr to nevar uzskatīt par spēkā neesošu, jo šī norma nav "vienreizēja". Vaicāts, kā tieši saprast 31 deputāta prasījumu, kurā apstrīdēta izdevumu sadaļa, proti, ka tie skaitļi, kas norādīti budžeta apakšprogrammās nav pietiekoši, Liepa sacīja, ka formulējums ir "tiktāl ... ciktāl" proti, kamēr finansējums nesasniedz attiecīgo līmeni, tas ir pretrunā Satversmei.

Liepa aicināja ST atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām

Savukārt IZM pārstāves gan ST sēdē atzina, ka likumā noteiktais budžeta finansējums nemaz neesot pieprasīts, jo "summa ir par lielu". IZM gan savus pieprasījumus ar apstrīdēto Augstskolu likuma normu pamatojot, taču budžeta veidošanā tiekot panākti kompromisi, un pieprasīto līdzekļu apjoms līdz šim neesot piešķirts. Izšķiršanās par to notiekot vēl pirms jautājuma izskatīšanai Ministru kabinetā.

Savukārt Saeima ST paudusi uzskatu, ka apstrīdētais regulējums atbilst iepriekšminētajiem Satversmes pantiem un lūgusi izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.

Ciktāl uz valsts budžetu attiecināmu jautājumu izlemšana nepārkāpjot valsts varas dalīšanas principu, piemēram, liedzot kādai konstitucionālajai institūcijai iespēju pildīt Satversmē noteiktos uzdevumus vai funkcijas, Saeima un Ministru kabinets šajā jomā bauda prognozēšanas un lemšanas brīvību.

Apstrīdētās valsts budžeta programmas un apakšprogrammas, tostarp tajās noteiktais finansējuma apmērs, nevienai konstitucionālajai institūcijai neliedzot iespēju pildīt tai Satversmē noteiktos uzdevumus vai funkcijas, un līdz ar to nepārkāpj varas dalīšanas principu.

(Foto: Kadrs no video.)

Saeima arī paudusi uzskatu, ka apstrīdētās normas neierobežojot personas pamattiesības. Tāpēc ST neesot juridiska pamata iejaukties demokrātiski leģitimēta parlamenta izvēlē attiecībā uz to, kādā apmērā 2019. gadā bija piešķirams valsts finansējums valsts dibinātām augstskolām.

Saeima norādījusi, ka tas apstāklis, ka gadskārtējā valsts budžetā nav paredzēts Augstskolu likuma 78. panta septītajai daļai atbilstošs valsts finansējuma pieaugums, neizslēdzot iespējamību, ka šāds pieaugums tiks paredzēts, izstrādājot valsts budžetu nākamajiem gadiem. Turklāt tas nepadarot attiecīgo valsts budžeta programmu vai apakšprogrammu par neatbilstošu Satversmei.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Andrejs Stupins ST sēdē sacīja, ka, izskatot lietu pēc iepriekšminētā prasījuma, tiesai būtu nepieciešams lemt par finansējuma apjomu, kāds 2019. gadā bija piešķirams studijām valsts dibinātās augstskolās. Ja ST atzītu apstrīdētās budžeta programmas par neatbilstošām Satversmei, tad tas nozīmētu, ka ST būtu noteikusi, kādam 2019. gadā bija jābūt finansējumam studijām augstskolās, taču ST tiesu var spriest tikai pamatojoties uz juridiskiem apsvērumiem. Par citiem jautājumiem – valsts budžetu – jālemj likumdevējam, kurš arī nosaka finansējuma apjomu.

Valsts budžeta programmās noteiktais finansējums ir politiskās izšķiršanās jautājums un tā apmērs nav pārbaudāms ST, sacīja Saeimas pārstāvis.

ST nav līdz šim izvērtējusi nevienu lietu pamatojoties uz prasījumu, kura apmierināšanas gadījumā nāktos secināt, ka Saeimai, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, bija pienākums piešķirt finansējumu ne vien konkrētam mērķim studijām valsts dibinātās augstskolās, bet piešķirt to konkrētā apjomā, sacīja Stupins.

ST nav juridiska pamata iejaukties demokrātiski leģitimēta parlamenta izvēlē attiecībā uz to, kādā apmērā 2019. gadā bija piešķirams valsts finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās. Valsts finansiālās iespējas juridiskās argumentācijas ceļā nav iespējams izvērtēt, tāpat to nav iespējams darīt attiecībā uz ekonomisko situāciju un politikas prioritātēm. ST arī ir jāatturas no politisku jautājumu izvērtēšanas.

Ja ST uzskatītu, ka tiesvedība lietā būtu turpināta, Saeimas atbildes rakstā jau ir sniegts viedoklis, kāpēc apstrīdētās normas atbilst Satversmei, sacīja Stupins.

ST 22. septembra sēde šajā lietā skatāma šeit: