Satversmes tiesā (ST) skatāmajā lietā par Augstskolu likuma normas, kas nosaka ikgadēju budžeta finansējuma pieaugumu 0,25% apmērā studijām valsts dibinātās augstskolās, atbilstību Satversmei ir izveidojusies situācija, kad "ilglaicīgi tiesību sistēmā pastāvējusi tiesību norma, kurai trūkst izskaidrojuma un tā ir acīmredzami nepatiesa", trešdien ST sēdē sacīja lietā pieaicinātās personas – Tieslietu ministrijas (TM) – pārstāve Laila Medina.
Jau vēstīts, ka ST otrdien sāka izskatīt lietu, kas pērn ierosināta pēc 31 Saeimas deputāta pieteikuma un kurā tiek vērtēta likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu "Augstākā izglītība", "Augstākā medicīnas izglītība", "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam.
Satversmes 1. pants noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 66. pants nosaka, ka "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
