'Var radīt priekšstatu par tiesisko nihilismu' – Augstskolu likuma normu vērtē TM  (15)

Jau vēstīts, ka ST otrdien sāka izskatīt lietu, kas pērn ierosināta pēc 31 Saeimas deputāta pieteikuma un kurā tiek vērtēta likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu "Augstākā izglītība", "Augstākā medicīnas izglītība", "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam.

Satversmes 1. pants noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 66. pants nosaka, ka "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu."

Pēc Medinas teiktā, šī konkrētā likuma norma tiesas sēdē vairākkārt iepriekš definēta kā neizpildāms uzdevums vai kā vispārējs nākotnes mērķis, uz ko valstij tiekties, bet "šādas normas pastāvēšana tiesību sistēmā nebūtu attaisnojama. Konkrētā norma ir definēta pietiekami skaidri, tikai tā neesot pildīta. Tā nav uzskatāma kā vadlīnija kā mērķis, jo tā šādi nav noformulēta – tā ir formulēta pietiekami skaidri. Pieņemot konkrētu budžeta programmu – valdībai to izstrādājot un pēc tam Saeimai pieņemot, būtu jāparedz "tādi skaitļi", kas izpilda šo normu."

Uz jautājumu, ja normas izpildi valdības ministrija – Izglītības un zinātnes ministrija – "nekad nav pieprasījusi, valdība nekad to nav izpildījusi, Saeima nekad to nav pārmetusi valdībai, turklāt Saeima šādu normu, kad opozīcija to prasīja iekļaut budžeta likumā, noraidīja", tad kā vērtēt šo situāciju juridiski, otra TM pārstāve ST sēdē Iveta Brīnuma atbildēja, sakot, ka acīmredzot augstskolu likuma norma juridiski ir radīta tāda, kas "praksē nestrādā". Šādi tiek mazināta uzticēšanās tiesību sistēmai, piebilda Medina.

Medina akcentēja, ka ir vitāli būtiski sabalansēt valsts budžetu visām nozarēm un šajā procesā ir jāvadās no pieejamiem līdzekļiem. Likumdevējam tā ir viena no gadskārtējām augstākajām prioritātēm – pieņemt budžetu, kurā ir sabalansēti ieņēmumi un izdevumi, taču tas ir jāīsteno juridiski korektā formā.

Ļoti būtisks ir ST norādījums, ka likumdošanas procesam ir jāveicina sabiedrības uzticēšanās valstij un tiesībām, sacīja Medina. Viņa norādīja, ka nosprausto mērķi – demokrātiska un tiesiska valsts – ir nepieciešams sasniegt kvalitatīviem likumiem – tie ir tāds valsts varas rīcības rezultāts, kas, īstenojot tautas gribu, atbilst visām pieņemtajām kvalitātes prasībām.

Tieši šo iemeslu dēļ TM ieņem stingrāku pozīciju attiecībā uz Augstskolu likuma 78. panta 7. daļu kas paredz regulējumu jautājumiem, kas skar valsts budžeta veidošanu. Satversmes 66. pants, kas paredz kārtību, kādā Ministru kabinets iesniedz valsts budžeta likumprojektu, ir tālāk skaidrots vai interpretēts citos likumos – visi likumi, kas nosaka noteiktas prasības budžeta izstrādāšanā ir jāskata kā viens tiesību kopums, uzskata ministrija.

Pēc Medinas teiktā, visas tās tiesību normas, kas iekļautas citos likumos, tostarp, nozaru likumos, veido kopējo tiesību sistēmu, kas nosaka, kā ir izpildāms Satversmes 66. pants un visi šie likumi ir jāievēro. Budžeta veidošanā ir divas komponentes – esošo funkciju turpināšana un jaunās politikas iniciatīvas, kas ļauj veidot šīs jaunās politiskās izšķiršanās. Tieši pēdējo ietvaros var tikt vērtēta līdzekļu piešķiršana.

Konkrētajā lietā, lai gan pastāvēja likumā noteiktais, tas netika ņemts vērā, līdz ar to ir pamatots jautājums, kādas ir tiesiskās sekas šādai normai, kas ir definēta imperatīvi, precīzi ar skaidriem aprēķiniem un termiņiem – TM skatījumā nav iespējams to interpretēt kā vadlīniju vai kā uzstādītu nākotnes mērķi.

Apskatot tiesību sistēmu kopumā – ir arī citi normatīvie akti budžeta veidošanā, kuros noteikts, ka kāds apsolījums ir salāgojams ar budžeta veidošanas procesu un konkrētu mērķi pieejamo budžeta līdzekļu apjomā. TM uzskata, ka likumdevējam, pieņemot konkrētas tiesību normas nozares normatīvajā aktā, būtu daudz rūpīgāk jāizsver šādu uzdevumu došana Ministru kabinetam un jādarbojas ar daudz sistēmiskāku pieeju, ievērojot tās prasības, ko paredz budžeta veidošanas process un kas izriet no Satversmes 66. panta un likuma "Par budžetu un finanšu vadību".

"Mūsuprāt, šādām normām būtu jābūt formulētām daudz piesardzīgāk," sacīja Medina.

Konkrētajā ST skatāmajā lietā ne visi aspekti, kas izriet no labas likumdošanas principiem, ir ievēroti. Piemēram, ir redzams, ka budžeta likums nesaskan ar Augstskolu likumu, un nav skaidrs, kas ir tie iemesli, kuru dēļ ir izdarīta izvēle par to, kuru normatīvo aktu vai nosacījumu budžeta veidošanā ievērot un kuru nē, nosakot konkrētu finansējumu apstrīdētajās apakšprogrammās.

Šāda regulējuma pastāvēšana nav uzskatāma par labāko risinājumu konkrētajā situācijā, līdz ar to šāda budžeta apakšprogrammās apstiprināšana nav uzskatāma par tādu, kas atbilst labas likumdošanas prasībām atbilstošu.

Pēc Medinas teiktā, šādas situācijas pastāvēšana sniedz sabiedrībai nepareizu priekšstatu par tiesiskumu un tiesību sistēmas spēju funkcionēt, kā arī "var radīt priekšstatu par tiesisko nihilismu".

Viņa uzsvēra, ka likums saista visus, jo īpaši likumdevēju, jo tieši likumdevējam jārāda priekšzīme likumu ievērošanā.

TM secina, ka tiesiskuma princips, kas izriet no Satversmes 1. panta, nav ievērots, līdz ar to apstrīdētās apakšprogrammas nav pieņemtas tādā kārtībā, kas atbilstu Satversmes 1. un 66. pantā noteiktajām prasībām.

Medina uzsvēra, ka īpašs pienākums likumus ievērot ir valstij – likumdevējam un Ministru kabinetam. Likumdevējam būtu jārāda priekšzīme, kā pildīt savus pienākumus racionāli un pareizi, nevis jārada šāda veida interpretācijas kāzusi. Likumdevēja pienākums ir radīt harmonisku, līdzsvarotu un skaidru tiesību sistēmu, kas rada paļāvību un uzticību sabiedrībā.

Tā kā konkrētā budžeta apakšprogramma jau ir izpildīta, jo 2019. gads ir pagājis, tad ST ir jāvērtē budžeta likuma veidošanas sistēma attiecībā uz nākotni.

Medina akcentēja, ka galvenā problēma ir nevis tas, ir vai nav ievērotas Augstskolu likuma prasības, bet tā, ka šajā procesā nav ievērots labas likumdošanas princips – ir pieļauts, ka pastāv pretrunīgi likumos noteikti nosacījumi un apakšprogrammas veidošanā likumdevējs ir nevis salāgojis šos normatīvos aktus, bet izvēlējies, kurus no tiem ievērot un kurus nē.

Viņas skatījumā, jāvērtē paša likumdošanas procesa konstitucionalitāte, kas pieļāvusi iepriekšminēto kārtību, ka, pastāvot noteiktām likuma normām, kas prasa noteikt budžeta pieaugumu, un vienlaikus noteiktiem apsvērumiem, kas prasa izveidot sabalansētu budžetu, bet nenovēršot šo pretrunu, budžets tomēr tiek pieņemts.

"Mēs labi zinām praksē, ka noteiktos gadījumos, kad tiek konstatēta šāda iespēja, citu likumu izpilde tiek vai nu atlikta, vai veidotas normas, kas ļauj nodrošināt no vienas puses sabalansētu budžetu un vienlaikus pastāv nozares regulējums, kas atbilst šādai sabalansētībai", sacīja Medina.

Jau vēstīts, ka ST 22. septembra tiesas sēdē, kas risinās videokonferences režīmā, uzklausīja un iztaujāja pieteikuma iesniedzēju advokātu Lauri Liepu, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvi Andreju Stupinu, kā arī pieaicinātās personas – Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.

Vairāk par to iespējams uzzināt šajā rakstā.