Ministru kabinetam 22. septembrī apstiprinot nākamā gada valsts budžeta ietvaru, tajā skaitā papildu finansējumu ministriju un neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tomēr nav atbalstīts Kultūras ministrijas pieprasījums nākamā gada budžetā paredzēt 324 tūkstošus eiro plānotās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un ombuda darbam, secina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Trešdien, 23. septembrī, komisijas sēdes sākumā, ķeroties pie 45 priekšlikumu izskatīšanas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta trešajam lasījumam, komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš deputātus informēja par radušos situāciju, kas viņu nepatīkami pārsteigusi. Deputāts atgādināja, ka Saeimā iecerēts jau šogad pabeigt darbu pie šī likuma, lai SEPLP pēc iespējas ātrāk sāktu darbu, taču patlaban gatavotajā valsts budžeta projektā padomei nav paredzēti līdzekļi.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) paskaidroja, ka ministrija prioritātēs šos līdzekļus bija prasījusi, taču tas valdībā nav guvis atbalstu, jo no Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem atbalstīti tikai 8,9 miljoni eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komercmedijos. Jansons kā risinājumu piedāvāja deputātiem, izskatot budžeta projektu Saeimā, iestrādāt šo finansējumu valsts budžetā. Kā otru iespēju viņš piedāvāja sabiedrisko mediju likuma pārejas noteikumos paredzēt, ka SEPLP darbu sāk no 2022. gada sākuma.
Kaimiņš pauda viedokli, kas tas nav pieņemami, ja likums stātos spēkā tikai pēc gada, tāpēc rosināja meklēt naudu no tiem līdzekļiem, kas ir pagaidām paredzēti budžeta projektā. Viņš pieļāva iespēju, ka sākotnēji varētu atrast līdzekļus tikai SEPLP, bet pagaidām ietaupīt uz omubudu. Tādam rosinājumam gan nepiekrita komisijas locekļi Linda Liepiņa un Boriss Cilevičs (S).
Deputāte Vita Anda Tērauda (AP) norādīja, ka ir jāpieņem un jāievieš sabiedrisko mediju likums pilnā apjomā, kā arī jāturpina darbs pie budžeta projekta, atrodot līdzekļus jaunās padomes un ombuda darbam.
Arī Māris Kučinskis (ZZS) piebilda, ka būtu jārod 300 tūkstoši, ja reiz astoņus miljonus eiro varēja piešķirt, lai gan pēc deputāta pieredzes lielākie strīdi mēdz raisīties tieši par dažu tūkstošu nevis miljonu lielām summām. Deputāts aicināja nesamierināties ar situāciju, ka liels darbs pie likuma radīšanas izdarīts, bet ieviešanai pēkšņi nav naudas.
No 22. septembrī Ministru kabinets atbalstītajiem dokumentiem izriet, ka radio un televīzijas jomā nākamā gada budžetā patlaban paredzēts papildu finansējums 8,9 miljonu eiro apmērā. No tiem 2,2 miljoni "Latvijas Radio" attīstībai pēc iziešanas no reklāmas tirgus, 6,1 miljons "Latvijas Televīzijas" attīstībai pēc iziešanas no reklāmas tirgus, 500 tūkstoši paredzēti sabiedriskā pasūtījuma satura veidošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, stiprinot Latvijas informatīvo telpu. Savukārt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 30 tūkstoši paredzēti aktuālajiem informatīvās telpas drošības pasākumiem un 40 tūkstoši padomes monitoringa apjoma palielināšanai.
"Delfi" jau ziņoja, ka 10. septembrī Saeima, ķeroties pie Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projekta izskatīšanas otrajā lasījumā, pēc vairāku stundu darba un vairāk nekā simts priekšlikumu izskatīšanas likumprojektu apstiprināja otrajā lasījumā. Par nobalsoja visi klātesošie 87 deputāti.
Pēc šī likumprojekta pieņemšanas galīgajā trešajā lasījumā, kas varētu notikt vēl šogad, Latvijā tiks nodalīta sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzība, sabiedrisko mediju uzraudzībai izveidojot īpašu padomi triju cilvēku sastāvā. Likumprojekts arī paredz noteikt jaunu kārtību sabiedrisko mediju valdes un galvenā redaktora iecelšanai, kā arī ombuda izveidošanai. Tomēr virkni būtisku detaļu deputātiem vēl nāksies precizēt trešajā lasījumā.
Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu likumprojekts piedzīvojis virkni būtisku pārmaiņu, un darbs pie šī projekta sākts jau 2016. gadā.
Vēl 12. Saeimā neizskatītais likumprojekts atkārtoti 13. Saeimā iesniegts 2018. gada novembrī drīz pēc tās sanākšanas un pirmajā lasījumā pieņemts tā paša gada decembrī.
107 priekšlikumu otrajam lasījumam izskatīšana prasīja daudz laika, un to skatīja arī īpaša Mediju politikas apakškomisija Vitas Andas Tēraudas (AP) vadībā. Virkne apakškomisijas piedāvāto priekšlikumu gan neguva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu. Savu artavu ieguldīja arī Valsts prezidents Egils Levits.
Tikai šī gada 5. martā likumprojektu bija paredzēts skatīt Saeimas sēdē otrajā lasījumā. Minētā sēde novadu reformas likuma dēļ ievilkās uz vairākām dienām, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas Covid-19 dēļ 13. martā sēdē tika izsludināts pārtraukums, un kopš tā laika Saeima sanāk uz ārkārtas sēdēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
