Ministru kabinetam 22. septembrī apstiprinot nākamā gada valsts budžeta ietvaru, tajā skaitā papildu finansējumu ministriju un neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tomēr nav atbalstīts Kultūras ministrijas pieprasījums nākamā gada budžetā paredzēt 324 tūkstošus eiro plānotās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un ombuda darbam, secina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.
Trešdien, 23. septembrī, komisijas sēdes sākumā, ķeroties pie 45 priekšlikumu izskatīšanas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekta trešajam lasījumam, komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš deputātus informēja par radušos situāciju, kas viņu nepatīkami pārsteigusi. Deputāts atgādināja, ka Saeimā iecerēts jau šogad pabeigt darbu pie šī likuma, lai SEPLP pēc iespējas ātrāk sāktu darbu, taču patlaban gatavotajā valsts budžeta projektā padomei nav paredzēti līdzekļi.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) paskaidroja, ka ministrija prioritātēs šos līdzekļus bija prasījusi, taču tas valdībā nav guvis atbalstu, jo no Kultūras ministrijas prioritārajiem pasākumiem atbalstīti tikai 8,9 miljoni eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komercmedijos. Jansons kā risinājumu piedāvāja deputātiem, izskatot budžeta projektu Saeimā, iestrādāt šo finansējumu valsts budžetā. Kā otru iespēju viņš piedāvāja sabiedrisko mediju likuma pārejas noteikumos paredzēt, ka SEPLP darbu sāk no 2022. gada sākuma.