Grozījumus izskatīšanai virza Iekšlietu ministrija (IeM) un lūdz šā likuma 6. pantā noteiktās personu uzraudzības nodrošināšanai izmantot personu uzraudzības informācijas sistēmu. Ministru kabinets tādā gadījumā noteiktu personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām, paredz IeM grozījumi.
Komisijas sēdē raisījās diskusijas par to, cik steidzami ir jāizskata šis likumprojekts, bet sēdes dalībnieki vienojās par priekšlikumu iesniegšanu līdz pirmdienai, 28. septembrim, ko tad nākamajā sēdē varētu detalizēti izskatīt. Tāpat komisijā nolēma lūgt prezidijam sasaukt trešo ārkārtas sēdi, iekļaujot šo likumprojektu.
IeM valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš steidzamības nepieciešamību pamatoja ar to, ka būtu jādod pietiekoši ilgs laiks valdībai šo likumprojektu izskatīt un apspriest, piebilstot, ka savus priekšlikumus IeM var iesniegt jau tuvākajās dienās.
Savukārt Veselības ministrija (VM) šos grozījumus likumā pamatoja ar nepieciešamību uzlabot kontaktpersonu uzraudzības sistēmas pilnvērtīgu darbību, kā arī sadarbību ar citām Eiropas valstīm, kurām ir līdzīgas aplikācijas kā "Apturi Covid". Tas palīdzētu vienotā tīklā apmainīties ar datiem, tādā veidā vienkāršāk atklājot kontaktpersonas.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sēdē informēja, ka aplikācijas "Apturi Covid" lietotāju skaits šobrīd pārsniedz 130 000 cilvēku. Tāpat centrā norādīja, ka vairāk nekā desmit gadījumos saslimušie lietojuši šo aplikāciju, kas arī palīdzējis vieglāk noteikt un apzināt kontaktpersonas.
"Būtiska ir katra kontaktpersona, kas var palīdzēt novērst nākamo inficēšanās gadījumu," uzsvēra SPKC.
Jau ziņots, ka nolūkā uzlabot personu epidemioloģiskās kontroles iespējas IeM drīzumā plāno ieviest Personu uzraudzības informācijas sistēmu.
Iepriekš valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs skaidroja, ka sistēmas palaišanai nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas patlaban iesniegti Saeimā. Grozījumi paredz, ka jebkurai personai būs pienākums, ieceļojot Latvijā no Covid-19 visvairāk skartajām valstī, tostarp, Lietuvas un Igaunijas, aizpildīt apliecinājuma anketu minētajā elektroniskajā sistēmā.
"Vienkārši runājot, sistēma darbosies šādi: ieceļojošai personai speciāli izveidotā interneta vietnē "covidpass.lv" būs jāaizpilda anketa par to, ka persona apņemas pēc iebraukšanas Latvijā ievērot desmit dienu pašizolāciju. Pēc anketas aizpildīšanas sistēma uz personas e-pastu nosūtīs kvadrātkodu jeb QR kodu. Šo kodu pēc policijas vai robežsardzes uzaicinājuma būs jāuzrāda likumsargiem, kas datorizēti varēs pārliecināties, vai persona ievēro minēto epidemioloģiskās drošības prasību," skaidroja Trofimovs.
Anketas aizpildīšana būs obligāts nosacījums ne tikai tām personām, kas ieceļo ar starptautiskajiem pārvadātājiem, bet arī tām personām, kuras iebrauc ar privātajiem transportlīdzekļiem vai šķērso robežu ar kājām. Par anketas neaizpildīšanu draudēs administratīvais sods.
Trofimovs gan mierināja, ka IeM necenšas panākt totālu personu kontroles ieviešanu. Minētā elektroniskā sistēma un tai nepieciešamais normatīvais regulējums darbosies līdz brīdim, kad Covid-19 Latvijā vairs nebūs aktuāls. Turklāt 30 dienas pēc apliecinājuma anketas iesniegšanas personas dati automātiski tiks dzēsti.
Lai arī valdība jaunās elektroniskās sistēmas izveidošanai jau piešķīrusi finansējumu un speciālisti cer sistēmu palaist līdz 12. oktobrim, tālākais ir atkarīgs no Saeimas darba, jo sistēma nevar darboties, kamēr nav ieviests atbilstošs normatīvais regulējums, norādīja Trofimovs.
Sistēmas izveidošanai nepieciešami ne vairāk kā 37 000 eiro.