Satversmes tiesā (ST) skatāmajā lietā par Augstskolu likuma normas, kurā noteikta "kvota" gadskārtējam finansējuma pieaugumam valsts dibinātās augstskolās, atbilstību Satversmei, nav uzdevums pateikt, kura norma no lietā diskutētajām – Augstskolu likuma vai budžeta attiecīgo programmu apropriācija ir ilgtspējīgāka vai pareizāka, tās ir valdības prioritātes, ko noteikt nav konstitucionālās tiesas kompetencē, trešdien sēdē sacīja lietā pieaicinātais konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Jau vēstīts, ka ST otrdien sāka un trešdien, 23. septembrī, turpina izskatīt lietu, kas pērn ierosināta pēc 31 Saeimas deputāta pieteikuma un kurā tiek vērtēta likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu "Augstākā izglītība", "Augstākā medicīnas izglītība", "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam.
Satversmes 1. pants noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 66. pants nosaka, ka "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
