Politikas, steigas, netikumu pārbagāts – budžeta procesu ST sēdē raksturo Pastars  (4)

Jau vēstīts, ka ST otrdien sāka un trešdien, 23. septembrī, turpina izskatīt lietu, kas pērn ierosināta pēc 31 Saeimas deputāta pieteikuma un kurā tiek vērtēta likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu "Augstākā izglītība", "Augstākā medicīnas izglītība", "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam.

Satversmes 1. pants noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 66. pants nosaka, ka "Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu."

Pēc Pastara teiktā, lai cik grūti valstī neklātos vienai vai citai nozarei, tā nav tiesvedības ceļā risināma lieta. Toties ST ir tiesības vērtēt budžeta procesu, kas "diemžēl ir ļoti pārbagāts ar politiku, steigu un seniem netikumiem – šīm trim lietām ST procesā nav imunitātes," sacīja Pastars. ST to var pārvērtēt. Šajā lietā, kurā tiek skarts budžeta pieņemšanas process, ir aspekti, kas ir "noteikti jāvērtē, jo procesam ir jāatbilst Satversmei".

Pēc viņa sacītā, šī lieta ļoti labi ilustrē "senseno praksi, šo netikumu, ka nozares labi saprot, ka Finanšu ministrijā (FM) nedabūs vajadzīgos finanšu līdzekļus, jo FM domā par visu valsts budžetu, tāpēc tās nozares komisijās parasti gūst pārsvaru, tajās tiek iebalsotas šādas specifiskas tiesību normas, kas nosaka kādas kvotas, limitus, vai pienākumus veidojot budžetu". "Vienmēr pret šīm normām iebildusi FM attiecīgajās nozares komisijās, gan arī Saeimas juridiskais birojs. Kad budžets tiek iesniegts Saeimā, nevienam nav nekādu ilūziju, ka šīs normas neviens vērā neņems, ka tā ir tāda laba ideja, ko dzīvē neviens tā arī neīstenos," sacīja Pastars.

Eksperts pauda, ka uzstādītais jautājums lietā ir pārāk šaurs, ir jāskatās plašāk, proti, nevar norobežot tikai budžeta likuma apakšprogrammu normas un Augstskolu likuma normas, bet ir nepieciešams vērtēt, vai tā norma, uz kuru savu pieteikumu balsta iesniedzēji, ir pareiza.
Pēc viņa teiktā, situāciju varētu salīdzināt ar tādu, kad policijas darbinieks aptur automašīnu par ātruma pārsniegšanu, bet auto vadītājs ir arī smagā alkohola reibumā, savukārt policists tad saka, ka viņu vadītāja alkohola reibums neinteresē, jo auto apturēts tikai ātruma pārsniegšanas dēļ.

Tāpēc ST būtu jāskatās abas normas kopsakarā un vismaz jādod norādes par Augstskolu likuma normas gan spēkā esamību, gan specialitāti pret budžeta programmu.

Pastars atzīmēja, ka Augstskolu likuma norma "nav tikai plāns vai vadlīnija, tā paredz konkrētu pienākumu konkrētam tiesību subjektam". Tā nav arī speciāla norma pret budžeta apakšprogrammu, bet tā uzliek pienākumu valdībai sagatavot likumprojektu noteiktā veidā, savukārt budžeta apakšprogrammu adresāts jau ir konkrēti tiesību subjekti, kam tiek piešķirts noteikts finanšu līdzekļu apjoms.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka likumdošanas procesā, ko šī norma regulē, šī norma netiek pildīta," pauda Pastars, norādot, ka ir skaidrs – noticis procesuālais pārkāpums likumdošanas procesā, jautājums ir par to, vai šis pārkāpums ir pietiekami būtisks, lai veidotu Satversmes pārkāpumu. Tas ir jāvērtē ST.

Pēc viņa teiktā, procesuālās normas nosaka – ja viens likums nonāk pretrunā ar citu likumu, tad šis otrais likums ir jāatliek. Apstrīdēto normu gadījumā Saeima to nekad nav darījusi. No likumdošanas procesa redzams, ka ir notikuši vismaz divu procesuālo normu pārkāpumi, sacīja Pastars.

Viņš arī akcentēja, ka iepriekšminētā tiesību norma nevar radīt tiešu tiesisku paļaušanos kādam konkrētam subjektu lokam par to, ka tiks piešķirts konkrēts finansējums. Vienīgais, ko var pateikt, ka norma ir pretrunā tiesiskās skaidrības un drošības principam, proti, ka šobrīd viens likums nosaka vienu, bet otrs likums, ko citu.

Pastars uzsvēra, ka ST šajā lietā vai nu sprieduma rezolutīvajā vai secinājumu daļā būtu jāpasaka, ka ST apstrīdētajam Augstskolu likumam līdzīgām normām tieši par šiem uzdevumiem, kvotām, pēc būtības nebūtu jābūt, ka šī ir slikta prakse, ka tādas normas ierobežo Satversmes 66. pantā paredzēto valdības rīcības brīvību. "Iedomāsimies, ka simtos nozaru likumu saliktu šādas kvotas – vai valdība tās vispār spētu izpildīt," pauda eksperts.

Viņš izteica pieņēmumu, ka "varētu pat secināt, ka šai normai pat nebūtu jābūt spēkā", taču iepriekš tiesas sēdē neviens nav bijis gatavs pateikt, ka šī norma nav spēkā un to neesot gatavs pateikt arī pats Pastars.

Trešdien, 23. septembrī, ST tiesas sēdē uzklausījusi pieaicinātās personas – Tieslietu ministrijas (TM) pārstāves Lailu Medinu un Ivetu Brīnumu, Rektoru padomes pārstāvjus Rūtu Muktupāvelu, Ingatru Eriņu, Jāni Bernātu, kā arī Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektori pētnieci Līgu Leitāni.

ST lietā pasludināja pārtraukumu līdz 29. septembrim, kad pulksten 9 tiesas sēde tiks turpināta un tajā tiks uzklausīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/P).

Vairāk par šonedēļ notikušajās tiesas sēdēs spriesto iespējams uzzināt šeit un šeit.

Trešdien notikušās tiesas sēdes video ieraksts skatāms šeit: