Levita pirmais likumprojekts kalpos 'latviskuma daudzveidības saglabāšanai nākamajām paaudzēm'  (36)

Kā ceturtdien preses konferencē stāstīja politiķis, likumprojekts esot tapis, lai apzinātos, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama. Tā mērķis esot stiprināt iedzīvotāju identitāti un piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Likumā ir runa arī par mazajām kultūrtelpām, no kurām reģistrētas ir suitu, Rucavas, lībiešu krasta un Upītes kultūrtelpas.

Levits paziņoja, ka latvietība nav plakana un standartizēta, kā to esot mēģināts iestāstīt padomju okupācijas periodā, "lai samazinātu latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu". "Trīsdesmit gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas paaudze, kas jau ir dzimusi un augusi neatkarīgajā, brīvajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu vēsturisko dziļumu," teica prezidents.

Levits atkārtoti norādīja, ka likumprojekts pēc būtības piedāvā apzināties to, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotamība - par to ir jārūpējas arī mērķtiecīgas un apzinātas politikas palīdzību. Prezidents skaidroja, ka likumprojekts iekļaujas Satversmes ievada ietvarā, proti, Satversmes ievads nosaka Latvijas valsts pienākumu garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

"Šeit ir ielikts ilgtspējības princips. Ja pievēršamies vārdam kultūra, tad arī kultūrai ir jābūt ilgtspējīgai un tai ir divas laika dimensijas - vēstures un nākotnes dimensijas. Likumprojekts vēršas pie abām dimensijām. Mūsu vēsturiskais mantojums ir jāsaglabā, bet mēs katru dienu, mēnesi, gadu arī dodam savu pienesumu šim vēsturiskajam mantojumam," sacīja politiķis.

Prezidenta ieskatā, likumprojekts savu mērķi būšot sasniedzis tad, ja nākamajām paaudzēm būs pieejama latviskuma daudzveidība vismaz tādā pašā līmenī, kā tā ir pieejama patlaban. Levits akcentēja, ka mēs dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā, un latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums mūsu identitāti uzturēt, padziļināt, veicināt un attīstīt.

Pēc Levita paustā, likumprojektā ir noteikta pagastu un pilsētu piederība piecām latviešu vēsturiskajām zemēm - Kurzemei, Vidzemei, Latgalei, Zemgalei un Sēlijai. Prezidents skaidroja, ka latviešu vēsturiskās zemes ir Satversmes jēdziens, kas līdz šim nebija konkretizēts.

"Mūsu galvās bija vēsturiskās zemes un šis likumprojekts piedāvā šīs zemes konkretizēt. Gribu uzsvērts, ka starp šīm zemēm nepastāv robežas, bet saskarsmes līnijas, jo kultūra, valoda, cilvēki iet pāri šīm saskarsmes līnijām, kas veidotu identitātes," sacīja prezidents.

Pēc Levita sacītā, likumprojekts paredz, kā tas funkcionēs. Prezidenta ieskatā, ir nepieciešama "horizontāla politika" un sabiedrības, valsts un pašvaldību līdzdarbība likuma mērķu sasniegšanā. Tādēļ esot paredzēts, ka tiks izstrādāts vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, kas būs Kultūras ministrijas uzdevums.

"Tam ir pienākums nodrošināt arī attiecīgu finansējumu. Tas ir principiāls atbalsts, bet iniciatīvai vienmēr ir jānāk no pašvaldībām, kutlūrtelpām, zemēm un cilvēkiem. Ja cilvēkiem ir apziņa un vēlme, ko likums veicina, valstij tā ir jāatbalsta," uzsvēra prezidents.

Levits sacīja, kā instruments šādai sadarbība ir ne tikai attīstības plāns, bet arī latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kur būts attiecīgie ministri. Levits teica, ka padome kopā sanāks reizi gadā un sniegs ziņojumu par šī likuma izpildi.

Uzrunas nobeigumā Levits sacīja, ka viņš cer uz sabiedrības atbalstu, kas aktīvi izmantos "likuma dotās iespējas". Prezidents pieļāva, ka līdz gada beigām likumprojekts tiks pieņemts.

Kopumā likumprojekts sastāv no deviņiem pantiem. Tas sākas ar preambulu, kur izklāstīti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti, uzsverot, ka latvietības daudzveidība, kultūrtlepas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir latviešu nācijas kopējā bagātība.

Likumprojektā ir norādītas arī latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildība, proti, uzsvērts, ka ikvienam latviešu vēsturisko zemju iedzīvotājam ir tiesības kopt un attīstīt kopīgo savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi, kā arī veicināt ieinteresētību to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Savukārt latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrtelpas saglabāšana un ilgtspējīga attīstība ir attiecīgās zemes iedzīvotāju, kuriem ir kopīga identitāte, atbildība.

Savukārt valstij jāsekmē latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Likumprojekts paredz, ka valsts izstrādā un īsteno pastāvīgu politiku un atbalsta pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes ilgtspējīgai attīstībai. Turpretim pašvaldība nodrošina atbalstu latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

Likumprojekts paredz, ka valdībai būs jāapstiprina Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, kas uz septiņiem gadiem nosaka uzdevumus šo zemju identitātes un ilgtspējīgai attīstībai. Tajā jāparedz juridiskus, administratīvus, organizatoriskus pasākumus, kā arī to finansiālu nodrošinājumu.

Paredzēts, ka plāna izstrādi nodrošinās Kultūras ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un latviešu vēsturisko zemju kopienu pārstāvjiem. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēs ikgadējā valsts budžeta likumā.

Tāpat likumprojekts paredz izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuru veidos kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs un zemkopības ministrs. Tāpat padomē strādās Valsts prezidenta pārstāvis, Saeimas pārstāvis un pa diviem pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem no katras latviešu vēsturiskās zemes.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets apstiprinās padomes nolikumu un sastāvu, kā arī noteiks pašvaldību pārstāvju ievēlēšanas kārtību un kārtību, kādā veidā nodrošinās latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvju līdzdalību padomes darbībā.

Plānots, ka Ministru prezidents reizi gadā iesniegs Valsts prezidentam un Saeimai ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā un plāna īstenošanā, kā arī iecerēto turpmāko darbību.