Nedēļas sākumā viena no galvenajām ziņām visos medijos bija naktī uz 20. septembri notikusī zvērinātā advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība. Policijā uzsākts kriminālprocess, likumsargi pirmdien paziņoja, ka uzbrucēji bijuši kalsnas miesas būves, tērpti viscaur melnā un sarunājās krieviski. "Delfi plus" saviem lasītājiem piedāvāja secīgu notikumu izklāstu par aktuālāko dažas dienas pēc slepkavības, kā arī deva nelielu ieskatu, kas vispār bija Pāvels Rebenoks.
Savukārt nedēļas otrajā pusē sabiedrība, vismaz tā daļa sabiedrības, kas regulāri savu viedokli par aktualitātēm izsaka soctīklos, satraucās par Rīgas domes deputātes Mairitas Lūses mazuli, ko sieviete bija paņēmusi līdzi uz sēdi. Jāpiebilst, ka oficiāli deputāte tajā dienā nestrādāja un nekādus lēmumus dome nepieņēma. "Cālis" redaktore Ketija Nuķe-Osīte skaidroja, vai tiešām bērns vecāka darbavietā Latvijā ir tik neparasta parādība un kāda rīcība šādā situācijā ir darba devēja interesēs.
Kamēr sabiedrībā aug satraukums par to, vai rudenī atkal tiks pastiprināti ierobežojumi, jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības samazināšanai, ielūkojāmies tajā, kā notika teātru glābšana, sadalot finansējumu pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas radīto seku novēršanai. Žurnāliste Kristīne Hudenko skaidroja, kāpēc vieni saņēma pat miljonu, kamēr citiem piešķīra vien pārdesmit tūkstošus eiro.
"Delfi plus" savus lasītājus priecēja arī ar vairākiem vēsturiskiem stāstiem, kas aktuāli joprojām, piemēram, par Viestura Kļavas mēģinājumiem noskaidrot sava 2. pasaules karā pazudušā tēva likteni vai par neveiksmīgo padomju 'konkordi', kas pirmā ne tikai pacēlās spārnos, bet arī nogāzās. Rakstā uzzināsi gan par lielvalstu sāncensību, gan galveno iemeslu, kāpēc PSRS lidaparāts nekļuva par revolūciju pasažieru pārvadājumos.
Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.
Soli pa solim: Kas zināms par Rebenoka slepkavību
Zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks tika nogalināts naktī uz 20. septembri. Policijā uzsākts kriminālprocess par slepkavību. Uzbrucēji bijuši trīs vīrieši tērpti melnā un izmantojuši cimdus un maskas. Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar visu līdz šim zināmo par pastrādāto noziegumu.
Pirmā pacēlās spārnos un pirmā nogāzās – neveiksmīgā padomju 'konkorde'
Luksuss, statusa apliecinājums, neatkārtojama pieredze un iespēja no Vecās pasaules nonākt ASV ātrāk nekā četrās stundās – britu un franču kopražojums "Concorde" patiesi bija unikāls, pat skaists aviolaineris un tam laikam apbrīnojams tehnoloģiskais sasniegums. Par "Concorde" spožumu un postu zina daudzi, taču izrādās, ka "Concorde" nebija pirmais virsskaņas pasažieru aviolaineris, kas pacēlās spārnos, – divus mēnešus agrāk savu pirmo lidojumu piedzīvoja steigā "sakniedētā" padomju versija "Tu-144", ko nu retrospektīvā var vērtēt kā pamatīgu izgāšanos Aukstā kara sāncensībā par slaidāko un spējīgāko virsskaņas aviolaineri.
No miljona līdz pabirām. Valsts teātri par Kultūras ministrijas piešķirtajām pandēmijas kompensācijām
Jau šīs vasaras sākumā valdība lēma piešķirt 32 miljonus eiro kultūras nozarei, lai mazinātu Covid-19 radītās dīkstāves sekas. Tai skaitā tika solīts "glābšanas riņķis" teātriem, kuri šā gada pavasarī bija spiesti pilnībā pārtraukt spēlēt izrādes, bet vēlāk atsākt darbību ar drastiski ierobežotu skatītāju skaitu.
Ar mazuli uz darbu? Deputāte Mairita Lūse sašūpo sociālos tīklus
"Vai bērna kopšanas atvaļinājums ir atcelts?", "Kāpēc sieviete no Dzemdību nama pa taisno jāievēl RD?", "Nabaga bērns", "Bērnam domē nav jābūt" – šos un citus komentārus ļaudis sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook" šonedēļ steidza atstāt zem Rīgas domes (RD) deputātes Ritas Evas Našenieces ("Jaunā Vienotība") ievietota attēla, kurā redzama jaunievēlētā partijas "Progresīvie" deputāte Mairita Lūse domes sēžu zālē ar savu astoņus mēnešus veco meitiņu ratos. Uz pāris dienām tas sociālajos tīklos aktīvos sabiedrības pārstāvjus ir sadalījis divās frontēs – vieni šādu rīcību atbalsta un uzskata par normālu, citi peļ, uzstājot, ka politikā nav jālien, jo mazulim jābūt mājās ar mammu.
'Robins Huds' uz motocikla, aizmāršīgs pensionārs un dragreisi. 'Delfi' piedalās policijas reidā
Inspektori Ģirts Zvaigzne un Gunārs Āķis ir policisti ar 25–28 gadu stāžu. Viņi labi parzina Rīgu un var stundām ilgi runāt par savu darbu. Starp citu, tieši viņi bija tie, kuri devās arī uz neseno traģisko avāriju netālu no Dienvidu tilta, kuras rezultātā gāja bojā 38 gadus vecs motociklists.16. septembra rītā portāls "Delfi" kopā ar Ceļu policijas darbiniekiem vairākas stundas pavadīja Rīgas ielās.
Tas visbiežāk ir bērna tuvinieks. Ko mēs (ne)zinām par seksuālo vardarbību Latvijā
Oficiālā statistika par situāciju Latvijā rāda, ka no seksuālās vardarbības pie mums cietis vismaz katrs desmitais bērns. Eiropas Komisija savukārt ziņo, ka Eiropā no seksuālās vardarbības kādā no tās formām cieš viens no pieciem bērniem. Taču zināmā par to, kas ir upuris, no kādas vides tas nācis, kāds ir varmākas portrets un pāridarījuma vieta, joprojām ir visai maz. Latvijas Universitātes pētniece Zane Linde-Ozola norāda, ka šobrīd seksuālās vardarbības jomā spīdinām lukturīti tumsā, cenšoties saredzēt reālo situāciju.
Dēls joprojām cenšas noskaidrot 2. pasaules karā pazudušā tēva likteni
Tukumnieks Viesturs Kļava savu tēvu ir saticis vienu reizi – 1944. gada vasarā, kad Viesturs vēl nebija pat mēnesi vecs. Pēc šīs vienīgās tikšanās reizes tēvs Kārlis Kļava devās atpakaļ uz fronti karot Latviešu leģiona rindās. Kopš 1944. gada 8. jūlija par Kārļa Kļavas likteni ziņu nav, un viņš joprojām ir bezvēsts pazudis.
Pametot Austriju, neko nezaudēju. Par atgriešanos Latvijā, sakot ardievas 'vienai no labākajām vietām pasaulē'
Klāvu Krūkli varētu dēvēt par žanra klasikas varoni – jauns cilvēks, kas darba meklējumos devies uz ārzemēm. 2011. gadā Latvijā bezdarba situācija bija ļoti skarba. Klāvs, nesekmīgi izstaigājis neskaitāmas darba intervijas, pameta dzimteni bez atgriešanās plāna. Ja nu vienīgi – kaut kad tālā, tālā nākotnē. Klāvs laikus saprata, ka Latvijā šobrīd ļoti trūkst cilvēku, atgriezās un pilnībā mainīja savu dzīvi uz labo pusi. Ārzemēs viņš bija vien darbinieks viesnīcas reģistratūrā, kamēr Latvija deva iespēja atrast savu vietu IT nozarē un veiksmīgi tajā strādāt.