Vai Covid-19 izraisītā pandēmija, kad Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa dēļ cilvēkiem bija jāpavada daudz laika savā mājvietā, ņemot vērā to, ka tika atļauta alkohola tirdzniecība internetā, ietekmēja viņu alkohola patēriņu? Atbildi uz šo jautājumu ir meklējuši daudzi, tostarp Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Taču, kamēr speciālisti vēl meklē atbildes uz jautājumu, kā Covid-19 ietekmējis alkohola patēriņu, Saeima plāno 2. lasījumā izskatīt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Parlaments 20. martā pieņēma jaunu likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta, lai mazinātu Covid-19 izplatību. Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkā tika atļauts arī realizēt alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, jeb pārdot tos internetā.
Ārkārtējai situācijai 9. jūnijā beidzoties, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu, tika pagarināta, līdz tiks pieņemti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.
Samazinājies patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms
VM sadarbībā ar SPKC ekspertiem ir veikusi pieejamo statistikas datu analīzi par alkohola apriti un ar alkohola lietošanu saistīto seku izmaiņām 2020. gadā piecu mēnešu periodā no janvāra līdz maijam, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Balstoties datu analīzē, pētnieki secina, ka vairāku faktoru kopums ir ietekmējis alkohola patēriņu 2020. gada pirmajos piecos mēnešos, jo ir samazinājies alkoholisko dzērienu apjoms, kas tika nodots patēriņam.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apkopojis datus par iekasēto akcīzes nodokli par alkoholiskajiem dzērieniem, atsevišķi izdalot alu.
Grafikos redzams, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, alkohola patēriņš visvairāk ir pieaudzis maijā. Savukārt jūnijā iekasētā akcīzes nodokļa apmērs atkal samazinājies.
Savukārt alu Latvijas iedzīvotāji šogad vairāk pirkuši gada pirmajos trīs mēnešos, bet, sākot ar aprīli, tā lietojuma dati ir zemāki nekā iepriekšējos divos gados.
Tomēr šīs izmaiņas ir saistītas ne tikai ar patēriņa samazinājumu Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī ar ierobežojumiem saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pieļauj pētījuma autori. Tika ieviesti starptautisko pārvadājumu un starpvalstu ceļojumu ierobežojumi, kas ietekmēja alkohola tirdzniecību Latvijas–Igaunijas pierobežā, kā arī alkohola eksportu. Tika slēgtas izklaides vietas un ierobežots bāru, restorānu, kultūras pasākumu un veikalu darba laiks un cilvēku plūsma. Pasākumi, kas tika vērsti uz Covid-19 izplatības mazināšanu, vienlaicīgi veicinājuši alkohola pieejamības samazināšanos un socializācijas iespēju trūkumu, norāda pētnieki.
Vienlaikus datu analīzes rezultāti liecina, ka 2020. gada pirmajos piecos mēnešos ir novērojams ar alkohola lietošanu netieši saistīto seku pieaugums, piemēram, pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā, kā arī vardarbīgo un ģimenes konfliktu skaits. Ir novērojams arī gadījumu skaita pieaugums Rīgas pašvaldībā, kuros konfliktā iesaistītās personas bija acīmredzamā reibumā, raksta pētnieki.
Tomēr, lai izvērtētu ieviesto izmaiņu ietekmi ilgtermiņā, tai skaitā alkoholisko dzērienu distances tirdzniecības atļaušanu, ir nepieciešams veikt padziļinātu datu analīzi par alkoholisko dzērienu apgrozījuma izmaiņām gada periodā, veikt aptauju iedzīvotāju vidū par alkohola lietošanas un iegādes paradumu izmaiņām un pieredzi ārkārtējās situācijas laikā. Ņemot vērā iepriekšminēto, veikto izmaiņu ietekme likumdošanā saistībā ar alkoholisko dzērienu distances tirdzniecības atļaušanu internetā varēs tikt izvērtēta tikai pēc viena vai, iespējams, pat pēc vairākiem gadiem, secināts pētījumā.
VM neatbalsta alkohola tirdzniecību internetā
VM uzskata, ka alkoholisko dzērienu pārdošana internetā palielina alkoholisko dzērienu pieejamību sabiedrībā un neatbilst līdz šim valstī īstenotajai politikai alkoholisma ierobežošanas un alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas jomā.
Tāpat alkoholisko dzērienu distances tirdzniecības atļaušana neatbilst tai alkoholisma ierobežošanas politikai, ko rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Viens no efektīvas un pierādījumos balstītas alkoholisma ierobežošanas politikas pamatprincipiem, ko rekomendē PVO, ir tieši alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana, nevis palielināšana, uzskata ministrijā.
Tāpēc, lai mazinātu alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un tā radītās sekas, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, šā gada 30. jūlijā Ministru kabinetā tika apstiprināts "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.–2022. gadam".
Plāns paredz konkrētus pasākumus alkoholisko dzērienu lietošanas samazināšanai un pieejamības ierobežošanai, piemēram, īstenot sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses pasākumus atkarību izraisošo vielu, tai skaitā alkohola, lietošanas izplatības mazināšanai, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupās, tai skaitā specifiskus pasākumus grūtniecēm un topošajiem vecākiem.
Tāpat plānots alkoholisko dzērienu marķējumā iekļaut informāciju, kas mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli, kā arī iekļaut marķējumā informāciju par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām, uzturvērtību, tai skaitā enerģētisko vērtību.
Plānots arī pastiprināt kontroli, lai novērstu alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt alkoholisko dzērienu aprites kontroli un cīņu pret nelegālā alkohola apriti.
VM plānā paredz izvērtēt iespēju pārskatīt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumus, piemēram, akcijas, izpārdošanas, apjoma atlaides u. tml.
Tāpat VM plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un internetā, izņemot tirdzniecības vietas, kurās tiek izvietoti un pārdoti alkoholiskie dzērieni. Plānots arī aizliegt izplatīt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu ārpus tirdzniecības vietām, kurās tiek izvietoti un pārdoti alkoholiskie dzērieni, norāda ministrijā.
Iespēja piedalīties starptautiskā pētījumā
Covid-19 pandēmijas sekas uz alkohola patēriņu tiek pētītas arī starptautiskā projektā, kurā arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties un atklāt savu pieredzi.
Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, valdības visā Eiropā ir ieviesušas politikas nostādnes, kas ir mainījušas daudzu cilvēku dzīvesveidu. Iespējams, šīs izmaiņas ir ietekmējušas arī alkohola lietošanas paradumus. Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot alkohola lietošanas paradumu izmaiņas saistībā ar Covid-19 pandēmiju, iepriekš norādīja SPKC pārstāve Edīte Tettere.
Aptauja paredzēta 18 gadus sasniegušām personām. Lai tajā piedalītos, nav svarīgi, cik daudz alkohola cilvēks patērē vai vispār nelieto. Šajā nepieredzētajā situācijā SPKC vēlas iegūt pēc iespējas vairāk cilvēku viedokļu par alkohola patēriņu, skaidroja Tettere.
Šī aptauja tika izveidota sadarbībā ar epidemiologiem no vairākām Eiropas pētniecības iestādēm, starp kurām bija arī Drēzdenes Tehniskā universitāte Vācijā, Barselonas klīniskā slimnīca Spānijā, kā arī SPKC.
Līdz šim aptauju ir aizpildījuši vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju. Anketēšana norisināsies divus mēnešus un ir sākusies augusta beigās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
