'Labā ziņa – sūdzības evolucionē.' Intervija ar Bērnu slimnīcas vadītāju Valtu Ābolu

Lai arī Ābols Latvijas Medicīnas akadēmijā ārsta diplomu ieguva ar izcilību, profesijā viņš strādājis maz. 21 gadu pavadījis farmācijas nozarē un Bērnu slimnīcas vadītāja amatam savu kandidatūru pieteica, būdams zāļu kompānijas "GlaxoSmithKline Latvia" valdes loceklis. Tiesa, nebūt ne pirmais lielas slimnīcas vadītājs, kurš nācis no farmācijas jomas. Tāds ceļš bija arī kādreizējai Bērnu slimnīcas vadītājai Andai Čakšai un bijušajam Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dinam Šmitam.

"Ja runājam par atgriešanos ārsta profesijā šobrīd, domāju, ka pievienotā vērtība Latvijas mērogā nebūtu jūtama. Lielāku ieguldījumu es varu sniegt, domājot par sistēmiskiem risinājumiem, kas skar daudzu cilvēku veselību. Man šķiet, ka medicīnas vadības jomā ir vērā ņemams zināšanu, kompetenču un pieredzes vakuums, kura aizpildīšanu esmu izvēlējies par savu izaicinājumu," tā Ābols pēc stāšanās amatā atbildēja nozares izdevumam "Doctus," taujāts, vai nemaz nav bijis vilinājuma "pagaršot" praktisko medicīnu.

Viena no Bērnu slimnīcas šī gada izvirzītajām prioritātēm skar komunikācijas uzlabošanu slimnīcā, proti, ārsts skaidro par terapijas ieguvumiem un trūkumiem, mās apar to kāda veida procedūras tiks veiktas. "To pacientu pieredzes aptaujā vecāki atzīmēja kā nepietiekamu informāciju. Soli pa solim mēs mēģināsim risināt," saka slimnīcas vadītājs. "Vēlos akcentēt, ka visas pārmaiņas un procesi netiek virzīti virzīšanas dēļ. Bet gan katrā solī domājot, lai pacientam būtu pēc iespējas pozitīvāka pieredze. Ir svarīgi izprast, ko katrs solis nozīmē pacientam, lai spētu pieredzi padarīt labāku."

Bērnu slimnīca pirmā uzsākusi šādu pieredzi: katrs pacients izrakstoties saņem saiti internetā, kas ved uz ļoti apjomīgu aptauju. Tajā pērn piedalījās vairāk nekā 7000 pacientu. Tiesa, Ābols uzmanību vērš ne tikai uz Bērnu slimnīcas vidi, bet gan uz nepieciešamību veidot jaunu bērnu veselības digitālo ekosistēmu – ar uzsvaru uz vārdu "veselības", ne tikai "slimību", kas nozīmētu daudz lielāku pacientu informētību, iesaisti un veselības pratību nākotnē.

Kā skolēnu mācību gada sākums ienācis jūsu slimnīcā?

Pilnīgi noteikti ir vairāk. Kā mēs nosmējāmies, ir tāda sajūta, ka vīrusi bija dikti nocietušies. Gada pirmajā pusē bija ļoti skaidri redzams, ka bērni nekontaktējas, skolā neiet, dārziņus apmeklē ierobežoti, līdz ar to izpalika saslimušo daudzums gada pirmajā pusgadā, pat pavasarī, kad parasti bija infekciju pīķis. Tagad tiešām var teikt: jau no pirmajām dienām redzam, ka bērni skolās ir atgriezušies, satiekas un apmainās ar savām mikroflorām. Un ir arī diezgan daudz traumu.