Bijusī Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova uzsākusi darbu Valsts meža dienestā (VMD) kā vecākā eksperte un turpmāko gadu atbildēs par iestādes attīstību, svētdienas vakarā vēsta “Nekā personīga”.
Viņu šim amatam izraudzījusies jaunā VMD vadītāja Aina Stašāne. Jau vēstīts, ka līdzšinējais VMD vadītājs devies pensijā un Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) bez konkursa šai amatā iecēla Stašāni, kas iepriekš bija Koļegovas vietniece Valsts vides dienestā.
Stašāne raidījumam skaidro, ka Koļegovu amatam izraudzījās, vērtējot viņas kompetenci un līdzšinējos darbus. "Inga būtu vislabākais kandidāts," skaidroja Stašāne.
Pret Koļegovu 2018. gadā ir izvirzīta krimināllieta par nepatiesu ziņu sniegšanu lielā apjomā, kad atklājās nepilnības viņas amatpersonas deklarācijā. Divas tiesu instances lēma Koļegovai nelabvēlīgi un viņai piesprieda maksāt naudas sodu. Lietu patlaban skata Augstākā tiesa.
Taču Stašāne skaidro, ka krimināllieta nav bijis iemesls, lai Koļegovu uzskatītu par neatbilstīgu amatam. "Ar [tiesas] materiāliem iepazinusies neesmu. Un par Koļegovas kundzes kompetenci un darba spējām man ir pilnīga pārliecība. Savukārt kriminālprocess nav nekādā veidā saistīts ar to, kā viņa darīja savu darbu," raidījumam skaidroja Stašāne.
Valsts meža dienesta darbība ir saistīta ne tikai ar mednieku eksamināciju un mednieku apliecību izsniegšanu, bet arī par mežu apsaimniekošanu un ciršanas atļauju izsniegšanu. Ne Koļegovai, ne Stašānei izglītības mežzinātnē nav, vēsta "Nekā personīga".
"Tam nav sevišķas nozīmes, jo mani pienākumi nav saistīti ar mežziņa vai mežsarga pienākumu dublēšanu vai norādēm, kas viņiem būtu jādara. Mani pienākumi ir pavisam citi, kas ir mana kompetencē," raidījumam skaidroja Koļegova.
Koļegova par gadu ilgu darbu jaunajā amatā saņemšot 1900 eiro mēnesī ar iespējamu piemaksu. Taču viņa nebūs amatpersona, līdz ar to citiem viņas ienākumiem izsekot nevarēs.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards raidījumā skaidro, ka būtiskas reformas VMD viņš nav iecerējis, taču norāda, ka iestādes darbs esot jāpadara caurspīdīgāks un efektīvāks.
"Pirmkārt, tā ir iestāde, kurā strādā civildienesta ierēdņi, kuri pamatā darbojas ar dabas resursu pārvaldību. Atļaujas medībām, atļaujas ciršanām, un mikroliegumi, kas ir liela daļa no viņu darba. Šeit vistiešākā sakarība ir ar to, ko dara Valsts vides dienests," skaidroja Gerhards.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
