Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem septembra otrajā pusē Latvijas skolās ir 474 vakanti amati, tomēr lielāks pieprasījums ir pēc skolotājiem, kuri gatavi strādāt nepilnu, nevis pilnu slodzi, piemēram, no vienas līdz desmit mācību stundām kādā noteiktā mācību priekšmetā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Pēc ministrijas paustā, brīvās vakances veido 0,98% no kopējā skolotāju skaita – 48 293, un tas esot līdzīgi kā citos gados. 150 no šīm vakancēm esot pirmsskolā, pārējās – vispārizglītojošajās skolās.
Preses konferencē par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) stāstīja, ka šī gada 19. septembrī Latvijas skolās strādāja 48 293 pedagogi. No tiem 23,9% jeb 11 562 strādāja pirmsskolās, 8% – profesionālās izglītības iestādēs, taču lielākā daļa skolotāju strādāja vispārizglītojošajās skolās – šie pedagogi veido 55,5% no visiem skolotājiem.
Pēc Šuplinskas paustā, problēmas, kas saistītas ar pedagogu trūkumu, tiešāk skar tieši vispārziglītojošās skolas. Viņa klāstīja, ka pedagoga likmes apmērs ir 30 stundas, taču ļoti maz skolās šādu likmi piedāvājot. Visbiežāk tukšajās vakancēs piedāvājot darbu ar nepilnu likmi. Tam iemesli esot vairāki.
"Ir skaidrs, ka vizuālās mākslas vai ģeogrāfijas skolotājam likme vienā skolā, iespējams, neveidojas skolēnu skaita dēļ. Tāpat Rīgā ir daudz vidusskolu ar 36 līdz 60 skolēniem. No skolu tīkla kārtošanas aspekta 36 ir robeža, kas reģionos nepieļauj vidusskolas veidošanu," akcentēja ministre.
Viņa uzsvēra, ka šādas skolas "neatmaksājas un nespēj sniegt kvalitāti". Savukārt otra lieta, ko IZM ir noskaidrojusi, ir tas, ka visbiežāk trūkst tieši dabaszinātņu un valodu skolotāju.
Turpinot par slodzēm, ministre uzsvēra, ka apmēram 30% no šobrīd strādājošajiem pedagogiem strādā 0,5 un 0,7 slodzes. Viņasprāt, pašā sistēmā jāspēj rast skolotāju resurss, piebilstot, ka arī pašvaldībām jādomā par skolu tīklu.
Šuplinska arī akcentēja pedagogu vecuma struktūru, norādot, ka pērn, runājot ar visām Latvijas pašvaldībām, lielākā daļa esot teikušas, ka pēc pieciem gadiem sajutīs skolotāju trūkumu. Viņa atgādināja, ka statistikas dati liecina – puse Latvijas pedagogu ir 50 un vairāk gadus veci.
Tāpat viņa minēja, ka pedagoga diplomu ik gadu iegūst ap 2458 skolotājiem. Viņasprāt, ja šis lielais skolas beidzēju skaits neļauj risināt skolotāju trūkuma problēmu, ir jārisina attīstības tendences, kas pastāv augstākajā izglītībā, akcentējot tieši programmas, ko tās piedāvā.
Politiķe uzsvēra, ka ir dažādi veidi, kā skolās ienākt skolotājiem. Projekts "Mācītspēks", ko īsteno nodibinājums "Iespējamā Misija" kopā ar vairākām augstskolām, dažādas īsā cikla programmas profesionālās kvalifikācijas celšanai, kā arī 72 stundu kurss pedagogiem, lai kļūtu par kāda cita priekšmeta skolotāju.
IZM norādīja, ka katru gadu par valsts budžeta finansējumu plāno profesionālās kompetences pilnveides kursus pedagogiem papildu kvalifikācijas ieguvei cita mācību priekšmeta mācīšanai. Piemēram, 2019. gadā 159 skolotāji ieguvuši papildu kvalifikāciju "dabaszinātņu skolotājs", un tas ļauj skolotājiem vienā skolā mācīt arī citus priekšmetus, pēc kuriem ir pieprasījums uz nelielu stundu skaitu, piemēram, fizikas skolotājs var mācīt matemātiku, ķīmijas skolotājs – bioloģiju un tamlīdzīgi, kā rezultātā skolas direktoram nav jāmeklē pedagogs trūkstošai vakancei uz dažām mācību stundām.
Tāpat katru gadu valsts budžeta finansējums tiek piešķirts programmai "Pedagoģijas pamati", kas dod tiesības veikt pedagoģisko darbību personām ar augstāko izglītību, un šo iespēju katru gadu izmanto ap 60 pedagogiem, klāstīja IZM.
Pēc ministres teiktā, personāla plānošana ir direktoru kompetence, taču skolu tīkla sakārtošanas jautājums bieži neesot ļāvis direktoriem īstenot savas kompetences līdz galam. Viņa minēja, ka ir pašvaldības, kas nolūkā motivēt pedagoga profesijas apgūšanu nodrošina studējošos ar stipendijām un trūkstošajiem kadriem piedāvā dzīvokli savā pašvaldībā, kā arī citas garantijas. Tas esot ļāvis lielākām skolām ārpus Rīgas sakārtot šo sistēmu.
Skaidrojot par atalgojumu, ministre klāstīja, ka pēc tarifikācijas datiem, 2019./2020. mācību gadā apkopojot datus no visām skolām, vidējā skolotāju likme bijusi 23,66 stundas. Vidējā alga par šo esot 702 eiro. Ja pedagogs nostrādā paredzēto likmi 30 stundas, tad vidējais atalgojums esot 891 eiro. Savukārt, ja pedagogs nostrādā 40 stundas, tad vidējais atalgojums esot 1188 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
