Rosina samazināt Latvijas Bankas vadību; komisija atbalsta Vilku darbam bankas padomē  (50)

Komisijā, uzklausot Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un viņa izvirzīto kandidātu bankas padomei Vilku, raisījās gan diskusija par Latvijas Bankas vadības darbu, gan par 2008. gada ekonomisko krīzi, kuras seku likvidēšanā Vilks bija iesaistīts kā finanšu ministrs Valda Dombrovska (V) un Laimdotas Straujumas (V) valdībās.

Latvijas Bankas padomes locekļa vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra vidū uz iesnieguma par atkāpšanos no amata pamata Saeima no padomes locekļa pienākumiem atbrīvoja Vitu Pilsumu, kuras pilnvaras beidzas 1. oktobrī.

Par Vilka virzīšanu apstiprināšanai bankas padomes locekļa amatā komisijas sēdē nobalsoja Mārtiņš Bondars (AP), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Vjačeslavs Dombrovskis, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča (KPV LV), Ilze Indriksone (NA), Rihards Kozlovskis (JV) un Mārtiņš Šteins (AP). Balsojumā atturējās Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Aleksandrs Kiršteins (NA). Balsojumā nepiedalījās Jānis Cielēns (JKP), Gatis Eglītis (JKP) un Igors Pimenovs (S).

Jautājums par Vilka kandidatūru un paša kandidāta uzklausīšana bija iekļauti komisijas sēdes darba kārtībā jau pirms nedēļas, taču toreiz jautājums tika atlikts, jo Vilks vēl nebija uzklausīts Saeimas frakcijās. Tagad frakcijas viņu uzklausījušas, un balsojums komisijā rāda politisko spēku atbalstu šai kandidatūrai.

Latvijas Bankas prezidents Kazāks, iepazīstinot deputātus ar savu izvēli virzīt Vilku amatam bankas padomē, komisiju informēja, ka ir iecerējis virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu bankas vadības komandas skaitu. Kopš Kazāks sācis darbu bankā 2019. gada decembrī tas jau samazināts no 12 līdz 9 (seši padomes un trīs valdes locekļi), bet nākotnē iecerēts to samazināt tikai līdz sešiem padomes locekļiem, uzticot tai pildīt arī valdes pienākumus. Kazāks pauda cerību, ka Saeima šādas izmaiņas likumā atbalstīs, kā arī piebilda, ka viņa darbības bankā laikā tās darbinieku skaits samazināts par 10%. "Taupīgi, bet jaudīgi," tādu moto darbam bankā izvirzījis Kazāks.

Par Vilka izraudzīšanos darba bankas padomē Kazāks teica, ka tam ir vienkāršs iemesls – savas jomas profesionālis ar pieredzi finanšu nozares jautājums sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī starptautiskajās institūcijās. Jau vēlāk atbildot uz deputāta Gata Eglīša bažām, ka Valdis Dombrovskis varētu būt palūdzis savu bijušo kolēģi iekārtot labā darbā, Kazāks norādīja, ka Vilku uzrunājis tikai pats, jo viņš ir darītājs nevis runātājs, turklāt ar starptautisku pieredzi, kas nepieciešama Latvijas Bankai. Pēc tam Vilka kandidatūru Kazāks saskaņojis ar pārējiem padomes locekļiem, jo uzskata, ka padomei jādarbojas kā koleģiālai institūcijai.

Kazāks arī deputātus informēja, ka uzreiz noskaidrojis jautājumu par Vilka iesaisti politikā, jo centrālajai bankai jābūt neatkarīgai no politikas. Vilks bija "Vienotības" biedrs no 2010. līdz 2015. gadam, ievēlēts 10. un 11. Saeimā, un, kā pats teica valdības darbā savulaik iesaukts kā profesionālis ar uzdevumu izvest valsti ātrāk no krīzes un ieviest eiro, tāpēc pēc darba paveikšanas bijis viegli pamest politiku.

Pēc aiziešanas no politikas Vilks strādājis dažādos amatos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Eiropas Investīciju bankā, kur arī patlaban strādā Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā kā vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos.

Vilks sarunā ar deputātiem atzina, ka atsaucies Kazāka aicinājumam, jo 20 gadus darbojies šajā nozarē un vienmēr ļoti augstu vērtējis Latvijas Bankas darbu. Viņš pozitīvi vērtēja Kazāka laikā paveikto, meklējot aktīvu dialogu ar sabiedrību un lēmējvaru, kā arī padarot bankas darbu atklātāku. Savu pienesumu Latvijas Bankā Vilks saskata starptautiskās dimensijas, atpazīstamības un atvērtības stiprināšanā.

Gandrīz stundu ilgušajā iztaujāšanā deputāti Vilkam un Kazākam uzdeva jautājumus gan par rīcību esošajā krīzē pasaulē, gan par 2008. gada finanšu krīzes mācībām.

Vilks pirms kļūšanas par finanšu ministru bijis ne tikai premjerministra Valda Dombrovska, bet arī valdības vadītāja Ivara Godmaņa ārštata padomnieks, tādēļ viņam bija jāatbild arī uz deputātu jautājumu par "Parex" bankas glābšanu. Vilks teica, ka Godmanis viņu nav pielaidis pie "Parex" jautājumiem un uzklausījis tikai Vilka padomus makroekonomikā.

Atbildot uz deputāta Pimenova jautājumiem par Latvijas Bankas neatkarību no Eiropas Centrālās bankas un nepieciešamo rīcību ekonomikas sildīšanai, Vilks sacīja, ka patlaban ir apgrūtināta situācijas risināšana tikai ar monetāriem rīkiem, jo ekonomika ilgstoši attīstās lēni un ar zemu inflāciju.

Tāpēc jādomā par citiem stimuliem un veidiem, kā ekonomiku "izkustināt ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā", tāpēc jābūt spēcīgām fokusam uz ilgtermiņa vīziju īstenošanu gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī.

Vilks uzskata, ka lielie naudas līdzekļi, kas tiks tagad ieguldīti ekonomikā, jāmērķē ilgtermiņā. Te gan Eiropas Centrālajai bankai, gan Latvijas Bankai jānāk talkā lēmējiem ar saviem analītiskajiem resursiem, ņemot vērā arī pāreju uz zaļāku ekonomiku un nepieciešamām nepopulārām reformām.

Salīdzinot ar iepriekšējo krīzi, Vilks sacīja, ka tagad situācija ir tāda, ka "uz galda ir milzīgs apjoms naudas, un tā valsts vai reģions, kas pirmā izšaus, prasmīgi šo naudu izmantojot, būs liels ieguvējs". Tāpēc jāskatās no viedokļa, kurās lietās Latvija atpaliek, un no savas pieredzes Eiropas Investīciju bankā Vilks zināja teikt, ka Latvija no pārējām Baltijas valstīm atpaliek energoefektivitātes risinājumos, un tā ir joma, kur varētu novirzīt miljardus, bet jautājums ir par likumdošanu un kā to izdarīt. "Viens ir pieņemt un pasniegt šo programmu, bet otra lieta, kas to īstenos," teica Vilks. Latvijai jāiegulda arī reģionālajā attīstībā, kā arī Rīga ilgstoši bijusi ēnā, un te būtu arī starptautisko banku interese. Tāpat viņš norādīja, ka inovācijas veselības un izglītības nozarēs ir lauki, kur "Latvija ilgstoši buksē".

"Respektīvi saņemties un salīdzinoši īsā laikā novirzīt naudas plūsmas jomās, kas pacels Latvijas pozīcijas krietni augstākā līmenī. Man rada bažas ne varbūt labie nodomi un priekšlikumi, bet jautājums ir, kādā veidā tie tiks īstenoti, un tas var radīt problēmas. Tas ir jautājums valsts pusē, un uzņēmēju pusē tas ir ātrums. Programmas, kas tiek liktas priekšā, ir pietiekami labas, bet jāskatās, kurām ir īstermiņa atdeve, un jādomā ilgtermiņā, kas dos lielāku atdevi, ieskaitot infrastruktūru, ceļu infrastruktūru. Ieviešanas dzīvē ātrums un kvalitāte būs izšķiroša," sacīja Vilks par ekonomiskās krīzes risināšanu.