Urbanovičam Saeimas komisijā pasprūk rupjības par Andri Vilku; seko atvainošanās  (134)

No Pieprasījumu komisijas locekles, pie frakcijām nepiederošās deputātes Lindas Liepiņas izplatītā ieraksta dzirdams, ka Urbanovičs sarunājas pa telefonu ar savas frakcijas kolēģi, ko dēvē par Vaņu, un krievu valodā saka, lai Vaņa nebalso par Vilku, jo viņš iznīcinājis "Liepājas metalurgu". Urbanovičs aicina Vaņu pateikt arī citiem latgaliešiem, ka vajag viņu izgāzt. Šajā vietā Urbanovičs lieto rupju lamuvārdu "na**j" un teicienu, ko latviski precīzi nevar iztulkot.

Urbanovičs sarunā arī piemin Jauno konservatīvo partiju, kura neatbalsta Vilka kandidatūru. Pēc tam fonā dzirdama vēl kāda balss, kura piemin naudas došanu un kaut kādas sarunas, tomēr sliktās kvalitātes dēļ nav īsti skaidrs, par ko saruna.

Linda Liepiņa savā feisbuka profilā to raksturojusi sekojoši: "KNAB!!! Saeimā notiek balsu pirkšana balsojumam par/pret uz Latvijas Bankas padomes locekļa vietu virzīto Andri Vilku!!! Galvenajā lomā – "Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Šo sarunu pirms 15 minūtēm dzirdēja visi Pieprasījuma komisijas sēdes dalībnieki, kas tajā brīdī bija online. Es domāju, ka Urbanoviča un Saskaņas laiks ir beidzies. Šorīt beidzies..."

Urbanoviča privātas sarunas ar frakcijas kolēģiem kļuva publiski dzirdamas, jo brīdi pirms attālinātas komisijas sēdes tajā brīdī nebija atslēgts mikrofons viņa datorā. No Saeimas mājaslapā atrodamā oficiālā komisijas sēdes ieraksta dzirdams, ka sēdes sākumā komisijas vadītājs Ivars Puga (KPV LV) un Linda Liepiņa pārrunā to, ka dzirdējuši Urbanoviča noslēpumus.

"Esmu vainīgs. Nesavaldījos un lietoju rupjības. Atvainojos visiem, kam nācās to dzirdēt gan tiešraidē, gan principiālu kolēģu sociālajos tīklos izvietotajos ierakstos. Jo īpaši atvainojos Andrim Vilkam, ko uzskatu par augstas klases profesionāli, kaut arī ne visā varu viņam piekrist," paziņojumā presei vēsta Urbanovičs.

"Saprotu, ka grūti rast attaisnojumus manis teiktajam, tomēr paskaidrošu, kādā situācijā man paspruka rupjie vārdi. Sākotnēji "Saskaņas" frakcija bija lēmusi jautājumā par Andra Vilka iecelšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā izvēlēties brīvo balsojumu. Kad par to uzzināja mūsu partijas Liepājas nodaļas biedri, saņēmu ļoti daudz un ļoti striktus pārmetumus. Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību "Liepājas metalurga" krīzes laikā, kas daudzas ģimenes iedzina izmisumā. Es nevarēju neņemt vērā viņu teikto. Šajā emocionālajā gaisotnē arī pateicu to, ko tagad ļoti nožēloju," skaidro Urbanovičs.

"Delfi" jau ziņoja, ka otrdien, 29. septembrī, ar astoņām balsīm par, trim deputātiem atturoties un vairākiem balsojumā nepiedaloties, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja bijušā finanšu ministra Andra Vilka kandidatūru darbam Latvijas Bankas padomē.

Ja Saeima atbalstīs šo lēmumprojektu, tad Vilks bankas padomē darbu sāks 16. novembrī. Lai gan valdošajā koalīcijā nav vienota viedokļa par atbalstu Vilkam, paredzams, ka balsu viņa apstiprināšanai pietiks.

Latvijas Bankas padomes locekļa vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra vidū uz iesnieguma par atkāpšanos no amata pamata Saeima no padomes locekļa pienākumiem atbrīvoja Vitu Pilsumu, kuras pilnvaras beidzas 1. oktobrī.

Par Vilka virzīšanu apstiprināšanai bankas padomes locekļa amatā komisijas sēdē nobalsoja Mārtiņš Bondars (AP), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Vjačeslavs Dombrovskis, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča (KPV LV), Ilze Indriksone (NA), Rihards Kozlovskis (JV) un Mārtiņš Šteins (AP). Balsojumā atturējās Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Aleksandrs Kiršteins (NA). Balsojumā nepiedalījās Jānis Cielēns (JKP), Gatis Eglītis (JKP) un Igors Pimenovs (S).

Jautājums par Vilka kandidatūru un paša kandidāta uzklausīšana bija iekļauti komisijas sēdes darba kārtībā jau pirms nedēļas, taču toreiz jautājums tika atlikts, jo Vilks vēl nebija uzklausīts Saeimas frakcijās. Tagad frakcijas viņu uzklausījušas, un balsojums komisijā rāda politisko spēku atbalstu šai kandidatūrai.

Latvijas Bankas prezidents Kazāks, iepazīstinot deputātus ar savu izvēli virzīt Vilku amatam bankas padomē, komisiju informēja, ka ir iecerējis virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu bankas vadības komandas skaitu. Kopš Kazāks sācis darbu bankā 2019. gada decembrī tas jau samazināts no 12 līdz 9 (seši padomes un trīs valdes locekļi), bet nākotnē iecerēts to samazināt tikai līdz sešiem padomes locekļiem, uzticot tai pildīt arī valdes pienākumus. Kazāks pauda cerību, ka Saeima šādas izmaiņas likumā atbalstīs, kā arī piebilda, ka viņa darbības bankā laikā tās darbinieku skaits samazināts par 10%. "Taupīgi, bet jaudīgi," tādu moto darbam bankā izvirzījis Kazāks.

Par Vilka izraudzīšanos darba bankas padomē Kazāks teica, ka tam ir vienkāršs iemesls – savas jomas profesionālis ar pieredzi finanšu nozares jautājums sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī starptautiskajās institūcijās. Jau vēlāk atbildot uz deputāta Gata Eglīša bažām, ka Valdis Dombrovskis varētu būt palūdzis savu bijušo kolēģi iekārtot labā darbā, Kazāks norādīja, ka Vilku uzrunājis tikai pats, jo viņš ir darītājs nevis runātājs, turklāt ar starptautisku pieredzi, kas nepieciešama Latvijas Bankai. Pēc tam Vilka kandidatūru Kazāks saskaņojis ar pārējiem padomes locekļiem, jo uzskata, ka padomei jādarbojas kā koleģiālai institūcijai.

Vēl nedēļu iepriekš Urbanovičs presei vēstīja, ka "Saskaņas" frakcija tikās ar Latvijas Bankas vadītāju Mārtiņu Kazāku un padomes locekļa kandidātu Vilku

Ar "Saskaņas" frakciju tika pārrunāti arī jautājumi par Latvijas Bankas neatkarības stiprināšanu, tās apvienošanu ar FKTK, situāciju kreditēšanas jomā. Deputāti piekrita bankas vadītāja viedoklim, ka kreditēšanā "tādu sasalumu var izturēt tikai īsu brīdi; finanšu sektors var un drīkst uzņemties riskus".

"Latvijas Banka līdz šim nav nākusi klajā ar analīzi par tās darbībā sasniegtajiem panākumiem un pieļautajām kļūdām, īpaši saistībā ar krīzēm un atsevišķu banku krahu. Atzīmējot neatkarības atjaunošanas 30 gadus vai Latvijas Bankas simtgadi, to vajadzētu izdarīt," tobrīd rosināja Urbanovičs.