Vilka izredzes tikt Latvijas Bankā nedrošas – koalīcija nav vienota  (88)

Otrdien, 29. septembrī, ar astoņām balsīm par, trim deputātiem atturoties un vairākiem balsojumā nepiedaloties, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja Vilka kandidatūru darbam Latvijas Bankas padomē. Ja Saeima atbalstīs šo lēmumprojektu, tad Vilks bankas padomē darbu sāks 16. novembrī. Latvijas Bankas padomes locekļa vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra vidū uz iesnieguma par atkāpšanos no amata pamata Saeima no padomes locekļa pienākumiem atbrīvoja Vitu Pilsumu, kuras pilnvaras beidzas 1. oktobrī.

Jautājums par Vilka kandidatūru un paša kandidāta uzklausīšana bija iekļauti komisijas sēdes darba kārtībā jau pirms nedēļas, taču toreiz jautājums tika atlikts, jo Vilks vēl nebija uzklausīts Saeimas frakcijās.

Par Vilka virzīšanu apstiprināšanai bankas padomes locekļa amatā komisijas sēdē nobalsoja Mārtiņš Bondars (AP), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Vjačeslavs Dombrovskis, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča (KPV LV), Ilze Indriksone (NA), Rihards Kozlovskis (JV) un Mārtiņš Šteins (AP). Balsojumā atturējās Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Aleksandrs Kiršteins (NA). Balsojumā nepiedalījās Jānis Cielēns (JKP), Gatis Eglītis (JKP) un Igors Pimenovs (S).

Tomēr trešdienas rītā publiskajā telpā parādījās jauna informācija, jo brīdi pirms Saeimas Pieprasījumu komisijas attālinātās sēdes kolēģiem netīšām kļuva dzirdamas "Saskaņas" frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča sarunas, kur viņš, lietodams rupjības, aicināja kolēģus nebalsot par Vilku, jo viņš iznīcinājis "Liepājas metalurgu".

Urbanovičs sarunā arī pieminēja Jauno konservatīvo partiju, kura neatbalsta Vilka kandidatūru. Pēc tam fonā bija dzirdama vēl kāda balss, kura piemin naudas došanu un kaut kādas sarunas, tomēr sliktās kvalitātes dēļ nav īsti skaidrs, par ko saruna.

Urbanovičs pēc tam izplatīja publisku atvainošanos un savu viedokli skaidroja sekojoši: "Sākotnēji "Saskaņas" frakcija bija lēmusi jautājumā par Andra Vilka iecelšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā izvēlēties brīvo balsojumu. Kad par to uzzināja mūsu partijas Liepājas nodaļas biedri, saņēmu ļoti daudz un ļoti striktus pārmetumus. Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību "Liepājas metalurga" krīzes laikā, kas daudzas ģimenes iedzina izmisumā. Es nevarēju neņemt vērā viņu teikto. Šajā emocionālajā gaisotnē arī pateicu to, ko tagad ļoti nožēloju."

Portālam "Delfi" trešdienas pēcpusdienā aptaujājot Saeimas frakciju pārstāvjus, stingru atbalstu Vilkam solīja tikai "Attīstībai/Par" frakcija, kuras līderis Daniels Pavļuts pauda atbalstu Kazāka izvēlētajam kandidātam kā atbilstošam profesionālim.

"Jaunā Vienotība" vienojusies, ka tai būs brīvais balsojums, teica frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš pats gan balsošot par. Frakcija Vilku nav atsevišķi uzklausījusi, jo labi pazīstot bijušo kolēģi, un Latkovskis nekomentēja fakcijas lēmumam iemeslus.

"KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens sacīja, ka frakcijai būs brīvais balsojums, bet viņš pats balsos pret, lai gan frakcijas pārstāves atbildīgajā komisijā balsoja par.

Saeimas "Nacionālās apvienības" frakcijas līderis Raivis Dzintars portālam "Delfi" atzina, ka frakcijas lēmuma vēl neesot, bet ir prognozējams, ka vairums varētu atbalstīt.

Krišjānis Feldmans (JKP) sarunā ar "Delfi" neslēpa, ka frakcija uz Vilka kandidatūru raugās rezervēti, lai gan vēl neesot šis jautājums frakcijā apspriests. Ja tas būs Saeimas sēdē ceturtdien, tad frakcija varētu pirms tam lemt. JKP neapmierina sasteigta kandidatūras virzīšana, jo tai ir vairāki jautājumi par Latvijas Bankas stratēģisko attīstību, tajā skaitā plānoto veidu, kā bankai tiks pievienota Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc frakcijas pārstāvji komisijas balsojumā nepiedalījās. Feldmans noliedza, ka būtu bijušas kādas sarunas ar "Saskaņu", piebilstot, ka opozīcija cenšas izmantot savā labā JKP skeptisko nostāju.

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis teica, ka frakcija Vilku neatbalstīs, jo neuzskata par piemērotu šim amatam, ņemot vērā viņa iepriekšējo darbību. ZZS jau rosinājusi Kazākam meklēt citu spējīgāku cilvēku, lai gan konkrētu personu neesot nosaukuši.

Trešdienas vakarpusē ar Urbanoviču neizdevās sazināties, bet iepriekš izskanējusī informācija liecina, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs.

Saeimā patlaban jau ir 13 neatkarīgie deputāti, kuru balsis var ietekmēt balsojuma iznākumu, un divi no viņiem – Dombrovskis un Švecova – komisijā Vilku atbalstīja.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima.

Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā Saeima ievēlē attiecīgi jaunu Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Latvijas Bankas padomes locekļa ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.

Kazāks par Vilka kandidatūru Saeimu informēja 17. septembrī.

"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Kazāks, iepazīstinot komisijas deputātus ar savu izvēli virzīt Vilku amatam bankas padomē, komisiju informēja, ka ir iecerējis virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu bankas vadības komandas skaitu. Kopš Kazāks sācis darbu bankā 2019. gada decembrī tas jau samazināts no 12 līdz 9 (seši padomes un trīs valdes locekļi), bet nākotnē iecerēts to samazināt tikai līdz sešiem padomes locekļiem, uzticot tai pildīt arī valdes pienākumus. Kazāks pauda cerību, ka Saeima šādas izmaiņas likumā atbalstīs, kā arī piebilda, ka viņa darbības bankā laikā tās darbinieku skaits samazināts par 10%. "Taupīgi, bet jaudīgi," tādu moto darbam bankā izvirzījis Kazāks.

Par Vilka izraudzīšanos darba bankas padomē Kazāks teica, ka tam ir vienkāršs iemesls – savas jomas profesionālis ar pieredzi finanšu nozares jautājums sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī starptautiskajās institūcijās. Jau vēlāk atbildot uz deputāta Gata Eglīša bažām, ka Valdis Dombrovskis varētu būt palūdzis savu bijušo kolēģi iekārtot labā darbā, Kazāks norādīja, ka Vilku uzrunājis tikai pats, jo viņš ir darītājs nevis runātājs, turklāt ar starptautisku pieredzi, kas nepieciešama Latvijas Bankai. Pēc tam Vilka kandidatūru Kazāks saskaņojis ar pārējiem padomes locekļiem, jo uzskata, ka padomei jādarbojas kā koleģiālai institūcijai.

Kazāks arī deputātus informēja, ka uzreiz noskaidrojis jautājumu par Vilka iesaisti politikā, jo centrālajai bankai jābūt neatkarīgai no politikas. Vilks bija "Vienotības" biedrs no 2010. līdz 2015. gadam, ievēlēts 10. un 11. Saeimā, un, kā pats teica valdības darbā savulaik iesaukts kā profesionālis ar uzdevumu izvest valsti ātrāk no krīzes un ieviest eiro, tāpēc pēc darba paveikšanas bijis viegli pamest politiku.

Pēc aiziešanas no politikas Vilks strādājis dažādos amatos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Eiropas Investīciju bankā, kur arī patlaban strādā Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā kā vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos.

Vilks sarunā ar deputātiem atzina, ka atsaucies Kazāka aicinājumam, jo 20 gadus darbojies šajā nozarē un vienmēr ļoti augstu vērtējis Latvijas Bankas darbu. Viņš pozitīvi vērtēja Kazāka laikā paveikto, meklējot aktīvu dialogu ar sabiedrību un lēmējvaru, kā arī padarot bankas darbu atklātāku. Savu pienesumu Latvijas Bankā Vilks saskata starptautiskās dimensijas, atpazīstamības un atvērtības stiprināšanā.

Gandrīz stundu ilgušajā iztaujāšanā deputāti Vilkam un Kazākam uzdeva jautājumus gan par rīcību esošajā krīzē pasaulē, gan par 2008. gada finanšu krīzes mācībām.

Vilks pirms kļūšanas par finanšu ministru bijis ne tikai premjerministra Valda Dombrovska, bet arī valdības vadītāja Ivara Godmaņa ārštata padomnieks, tādēļ viņam bija jāatbild arī uz deputātu jautājumu par "Parex" bankas glābšanu. Vilks teica, ka Godmanis viņu nav pielaidis pie "Parex" jautājumiem un uzklausījis tikai Vilka padomus makroekonomikā.