Saeima
Foto: Saeimas administrācija

Ar ceturtdien, 1. oktobrī, Saeimas attālinātā ārkārtas sēdē pieņemtiem grozījumiem "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" noteikts, ka tiks izveidota mājas karantīnā vai izolācijā esošo personu uzraudzības informācijas sistēma.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 12. oktobrī. Līdz sistēmas darba sākumam Ministru kabinetam vēl jāpieņem detalizēti noteikumi par sistēmā iekļaujamo ziņo apjomu un to apstrādi. Par likuma grozījumiem nobalsoja 83 deputāti. Likums pieņemts kā steidzams divos lasījumos.

Saeimas darbu, pēc četrām nedēļām klātienē atkal atgriežoties pie darba e-platformā, ceturtdien pavadīja vairāku neatkarīgo deputātu atkārtotas iebildes par to, ka šāds darba veids ārpus ārkārtējās situācijas apstākļiem neatbilst Satversmei. Vienlaikus daži deputāti debatēs arī apšaubīja datus par Covid-19 izplatību un valstī ieviestos ierobežojumus.

Likuma grozījumi paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatības draudu mazināšanai un personu, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija, uzraudzības nodrošināšanai izmanto personu uzraudzības informācijas sistēmu. Ministru kabinets nosaka personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām.

Informācijas sistēma gan atvieglos valsts un pašvaldību institūciju darbu saistībā ar personu uzraudzību, gan arī būs viens no visaptverošiem līdzekļiem, kuru Veselības inspekcija, Valsts policija un pašvaldības policija varēs izmantot personu uzraudzību nodrošināšanā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likuma grozījumi arī nosaka sodus, proti, par personai noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu piemēro naudas sodu no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām jeb no 10 līdz 2000 eiro. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo pārkāpumu veic Veselības inspekcija, Valsts policija, Valsts robežsardze un pašvaldības policija.

Likuma grozījumi arī nosaka, ka, ja ir pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklī esošai personai ir pienākums iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā Valsts policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam ir tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārbaudītu, vai šis pienākums ir izpildīts.

Lai nodrošinātu mobilās lietotnes "ApturiCovid" pilnvērtīgu darbību, tai skaitā sadarbību ar citām Eiropas Savienības valstīs esošām līdzīgām kontaktpersonu noteikšanas sistēmām, tiks ieviesta kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēma, paredz grozījumi. Arī šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, apmaiņas apjomu un kārtību, kā arī informācijas glabāšanas termiņu noteiks Ministru kabinets.

Tāpēc pēc veselības ministres rosinājuma pieņemts arī grozījums, ka, lai noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu par iespējamu kontaktu ar Covid -19 slimnieku, kā arī nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām, izmanto kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu.

Eiropas federatīvā vārteja ir Eiropas Komisijas izveidota un uzturēta datu apmaiņas platforma, kuras mērķis ir nodrošināt nacionālo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilo lietotņu sadarbspēju, ar drošiem informācijas tehnoloģiju rīkiem saņemot, uzglabājot un darot pieejamu minimālu personas datu kopumu dalībvalstu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmu pārziņiem. Paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzini un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgo pārzini Latvijā, minēto pārziņu tiesības un pienākumus, kā arī kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, informācijas apmaiņas apjomu un kārtību, kā arī informācijas glabāšanas termiņu.

Saeima arī lēmusi, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm obligātās periodiskās veselības stāvokļa pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības stāvokļa pārbaudes, kuras tika pārtrauktas ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību vai kuru veikšanu noteiktajā termiņā ietekmē valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, veicamas ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. martam.

Vienlaikus Saeima papildinājusi esošo likumu ar normu, ka, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs veic ne tikai individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču, bet arī šo preču laboratorisko testēšanas pakalpojumu centralizētu iegādi. Precizēta arī norma par šo līdzekļu nodrošināšanu, nosakot, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošina individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču un to epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu, kuri iegādāti ārkārtējās situācijas laikā, izsniegšanu institūciju apgādes koordinatoriem.

Ministru kabineta sagatavotajiem likuma grozījumiem, kas otrajā lasījumā Saeimā vēl papildināti, pievienotajā anotācijā skaidrots, ka atbilstoši Ministru kabineta 18. augusta sēdes protokollēmumam Iekšlietu ministrijai nepieciešams izstrādāt un iekšlietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt informācijas sistēmas "Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēma (IECIS)" izveidošanas un darbības regulējumu.

Reaģējot uz pašreiz esošās epidemioloģiskās situācijas tendencēm pasaulē, tādējādi pēc iespējas samazinot Covid-19 izplatību un administratīvo slogu iesaistītajām valsts un pašvaldības institūcijām, ir pilnveidojams Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ietvertais tiesiskais regulējums, secināts anotācijā.

Anotācijā teikts, ka atbilstoši Epidemioloģijas drošības likumam Veselības inspekcijas amatpersonām ir tiesības kontrolēt obligātās pašizolācijas (mājas karantīnas) un izolēšanas nosacījumu izpildi. Tomēr, ņemot vērā pašreiz paredzētos nosacījumus par izolācijas un mājas karantīnas ievērošanas nepieciešamību noteiktam personu lokam, un apzinoties Veselības inspekcijas kapacitāti, likumā ir noteikts, ka Veselības inspekcijai, veicot to personu uzraudzību, kurām noteikta mājas karantīna vai izolācija saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu, ir tiesības iesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju.

Pieaugot pasaules valstu iedzīvotāju saslimstības līmenim ar Covid-19, nepieciešams steidzami izstrādāt informācijas sistēmu, kas sniegtu atbalstu gan epidemioloģiskās izmeklēšanas, piemēram, noteikt Covid-19 slimnieka kontaktpersonas, veikšanā Slimību profilakses un kontroles centram, gan Veselības inspekcijai epidemioloģisko prasību ievērošanā un personu uzraudzībā, piemēram, Covid-19 slimnieka un personas, ja tā ir ieceļojusi no tādas valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, izolācijas ievērošanas uzraudzība, gan arī Valsts policijai un pašvaldības policijai, sniedzot atbalstu Veselības inspekcijai personu uzraudzības nodrošināšanā.

Lai gan Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" nosaka personu loku, uz kuriem noteiktie ceļošanas ierobežojumi un pašizolācijas prasības nav attiecināmas, piemēram, uz Latvijā akreditētajiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, tomēr joprojām samērā lielu administratīvo slogu valsts un pašvaldības institūcijām rada minētajos noteikumos ietvertā aizpildītā apliecinājuma, kas ir attiecīgi aizpildāms, ieceļojot Latvijā, iegūšana un tā apstrādes nodrošināšana. Līdz ar to arī minētajā gadījumā attiecīgā informācijas sistēma gan atvieglos valsts un pašvaldību institūciju darbu saistībā ar personu uzraudzību, gan arī būs viens no visaptverošiem līdzekļiem, kuru Veselības inspekcija, Valsts policija un pašvaldības policija varēs izmantot personu uzraudzību nodrošināšanā.

Tāpēc ir izstrādāti attiecīgi grozījumi likumā, paredzot, ka Covid-19 infekcijas izplatības draudu mazināšanai un mājas karantīnā vai izolācijā esošo personu uzraudzības nodrošināšanai izmanto personu uzraudzības informācijas sistēmu. Ir paredzēts arī pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu glabāšanas termiņu, ziņu iekļaušanas kārtību un institūcijas, kurām piešķir piekļuvi sistēmā iekļautajām ziņām. Pilnvarojumā ietvertais vārds "kārtība" ir saprotams plašākā nozīmē, piemēram, ar to saprotot gan subjektus, kuri ietvers ziņas sistēmā (tai skaitā, privātpersona), kā arī termiņu, kādā tiks iekļautas attiecīgās ziņas sistēmā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!