Daudzi masu mediji sāka sēt paniku, ka Tukuma Durbes parkā notikusi baisa slepkavība. Es uz parku devos ,cik vien ātri bija iespējams. Tas bija 26. septembrī no rīta.
Ar kāda aculiecinieka palīdzību atradu piemiņas vietu ar svecītēm. Jaunās sievietes aiziešanas vieta bija pārāk tuvu romantiskajai taciņai. Pēc apskates nodomāju, ka slepkava upuri būtu ievilcis brikšņos vai nosedzis ar zariem. Pēc apbedīšanas piemiņas vieta ir jālikvidē, jo tā ir laimes taciņa. Nebojāsim šo tradicionālo jaunlaulāto vietu!
Vēsturē ir vairāki bēdīgi piemēri kolektīvām pašnāvībām pēc šo notikumu "apdziedāšanas". Senajā Grieķijā kādā pilsētā pašnāvību veica jauna un ļoti skaista meitene. Par to runāja visās ģimenēs un sabiedriskajās vietās. Pilsētu pārņēma jaunu meiteņu pašnāvības vilnis. Pilsētas vecajie sanāca uz ārkārtēju sanāksmi. Nolēma, ka visas jaunavas, kuras veiks pašnāvību, ir jāizģērbj un jānomet aplūkošanai sabiedriskajā laukuma. Pašnāvības beidzās.