Valdība pirmdien ārkārtas sēdē lems par jauniem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai  (346)

Paredzams, ka tiks lemts par sejas aizsegu prasības ieviešanu sabiedriskajā transportā, kā tas jau bija pavasarī.

Ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter" svētdien Kariņš raksta, ka sasaucis sēdi, lai uzklausītu ekspertus un lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" apstiprināja, ka sēdē tiks skatīts Veselības ministrijas rosinājums par sejas aizsegu prasības ieviešanu sabiedriskajā transportā.

Jau ziņots, ka sestdien, 3. oktobrī, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pavēstīja, ka Veselības ministrija jau nākamajā nedēļā rosinās noteikt obligātu prasību lietot sejas aizsegus sabiedriskajā transportā, tādējādi atgriežoties pie prasības, kas Latvijā kādu brīdi bija spēkā jau pavasarī ārkārtējās situācijas laikā.

"Ekspertu ieskatā šis būtu pirmais veicamais Covid-19 ierobežošanas pasākums, tāpēc šāds priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai valdībā. Man ir aicinājums iedzīvotājiem jau tagad brīvdienās iegādāties vai šūt sev aizsargmaskas," aģentūrai LETA sacījusi Viņķele.

Ministre skaidroja, ka ierobežojumu ieviešana tiek vērtēta ļoti rūpīgi un VM centīsies virzīties uz priekšu ar jauniem ierobežojumiem tik lēniem soļiem, cik vien tas būs iespējams.

"Mūsu mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt klātienes mācību procesu skolās, tāpēc ar jauniem ierobežojumiem nesteigsimies," skaidroja Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka neizskaidrojamo inficēšanās gadījumu skaits liek kļūt piesardzīgiem, taču pagaidām nav pamata ieviest kādus jaunus pulcēšanās vai darba laika ierobežojumus visas valsts mērogā.

"Pagaidām šādi ierobežojumi ieviesti lokālajās Covid-19 uzliesmojuma vietās. Ceram, ka, cik vien ilgi būs iespējams, šādi ierobežojumi visas valsts mērogā nebūs nepieciešami," piebilda Viņķele.

Jau sestdien, 3. oktobrī, Latvijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) aprēķinātajiem datiem pirmo reizi pārsniedza 23 gadījumu robežu.

Līdz šim augstākais pēdējo divu nedēļu saslimstības ar Covid-19 kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā tika novērots 6. aprīlī, kad tas bija 20,52 gadījumi.

ECDC dati sestdien liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 23,3. Iepriekš augstākais līmenis Latvijā tika sasniegts 6. aprīlī, kad tas bija 20,5.

Līdz sestdienai pēdējo 14 dienu laikā Latvijā ir atklāti 504 jauni inficētie, liecina Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 2544 Covid-19 testi un reģistrēti 67 jauni saslimšanas gadījumi.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem (SPKC), pēdējās diennakts laikā stacionēti trīs pacienti ar Covid-19. Kopā stacionāros ārstējas 26 pacienti – 23 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet trīs ar smagu slimības gaitu, un tie ir vecumā grupās no 45 līdz 70 gadiem.

Kopā no stacionāra izrakstīti 233 pacienti.

Kopā Latvijā reģistrēti 2086 saslimšanas gadījumi. Latvijā kopumā veikti 334 829 izmeklējumi, 1307 personas izveseļojušās un 38 mirušas.

Tādējādi pēdējās diennakts laikā no 2,03% līdz 2,63% pieaudzis pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pret diennaktī veikto testu kopskaitu, liecina aģentūras LETA aprēķini.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs iepriekš skaidroja, ka minētais īpatsvars Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā inficēšanās ar Covid-19 līdz šim laboratoriski apstiprināta 2086 personām jeb 0,62% no visiem, kuri veikuši testus.

"Delfi" jau ziņoja, ka trešdien, 30. septembrī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas ļauj noteikt lokālus ierobežojumus Kuldīgā un Daugavpilī, kur pēdējo dienu laikā bija strauji izplatījusies Covid-19 infekcija. Ierobežojumi ir spēkā no 1. oktobra līdz 14. oktobrim.

Ministru kabinets šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad valdības sēdes sākumā veselības ministre ziņoja par diviem lieliem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī un vienu mazāku Olainē, paužot viedokli, ka nepieciešami lokāli ierobežojumi. Ekspertiem un speciālistiem tika uzdots dienas laikā sagatavot juridiski korektu risinājumu, un valdība bija gatava sanākt uz otru ārkārtas sēdi. Tomēr pirmās garās sēdes beigās projekts jau bija tapis un saskaņots.

Par grozījumu saturu veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ta to saturs ir ļoti mērens un ka pašvaldībām tie ļoti noderēs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības lēmuma aicināja sabiedrību līdzdarboties, un īpaši Kuldīgā un Daugavpilī ir īpaši svarīgi, lai cilvēki no rītdienas ievērotu papildus prasības. "Esmu pārliecināts, ka Kuldīgas un Daugavpils domes vadība šajā gadījumā palīdzēs nokomunicēt līdz galam saviem iedzīvotājiem, kāpēc šie pasākumi ir pašu iedzīvotāju interesēs. Tā, lai mums nebūtu vēl drastiskāki soļi jāsper, lai varētu apturēt uzliesmojumu izplatību tālāk," teica valdības vadītājs.