Latvijas finanšu sistēmas "kapitālais" remonts – "netīrās naudas atmazgāšanas krāna aizdarīšana" – bija nepieciešams, taču šobrīd "mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī" – uzraudzība, lai "izķertu netīro naudu, ir kļuvusi ļoti visaptveroša un faktiski attiecas uz katru pilsoni, kurš nonāk attaisnošanās pozīcijā: kāpēc tu esi samaksājis rēķinu, un ko tu darīji ar to naudu," intervijā laikrakstam "Diena" atzinis Valsts prezidents Egils Levits.
Vaicāts, kā viņš vērtē to, ko Latvijas valdība nosaukusi par "finanšu sistēmas kapitālo remontu" un vai ir apmierināts ar to, kā tas ir attīstījies, Levits atbild, sakot, ka "šis kapitālais remonts bija nepieciešams, jo diemžēl ar tādu visai vaļīgu uzraudzību Latvija bija nebūt ne pirmajā vietā, nebūt ne vienīgā, bet tomēr diezgan bija kļuvusi par tādu netīrās naudas atmazgāšanas vietu. Bet, kā es teicu, pasaulē eksistēja daudz tādu vietu, tajā skaitā arī Latvija."
"Pamatojoties primāri uz Amerikas Savienoto Valstu nostājas maiņu šajā jautājumā, arī mums bija nepieciešams šo netīrās naudas atmazgāšanas krānu aizdarīt. Tas ar diezgan koncentrētu un ātru rīcību arī izdevās, un principā šodien tas tā vairs nav. Mums ir jāpaliek uzmanīgiem, bet Latvija vairs nav naudas atmazgāšanas vieta, kā tas bija pirms šī kapitālā remonta," intervijā izteicies Levits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
