'Par ikvienas ģimenes tiesībām uz aizsardzību' – ST sāk skatīt lietu par 'tēva atvaļinājumu' (plkst. 15.06)  (48)

Pieteikuma iesniedzēja lūdz ST atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 24. jūlija. Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka "bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas". Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Lietas materiāliem līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim noteikta ierobežota pieejamība, lai pasargātu pieteicējas un viņas ģimenes tiesības uz privātumu. Lietas izskatīšanas gaitā viņa nosaukta par "personu C".

ST par lietā pieaicinātajām personām atzinusi Tieslietu ministriju (TM), Labklājības ministriju (LM), Tiesībsargu, LGBT un viņu draugu apvienību "Mozaīka", Latvijas Universitātes (LU) Starptautisko un Eiropas tiesību katedras asociēto profesori Kristīni Dupati un asociēto profesori Anniju Kārkliņu.

Pieteikuma iesniedzējas advokāts Matīss Šķiņķis ST otrdien sacīja, ka valsts nav pietiekami aizstāvējusi viņa pārstāvamās sievietes ģimeni Satversmes izpratnē, proti, valstij ir pienākums aizsargāt ģimeni un tas attiecas uz visām ģimenēm vienādā līmenī. Šis princips nostiprināts Satversmes 110. pantā. Šķiņķis gan arī uzreiz akcentēja, ka šī lieta neskar Satversmē ietverto laulības jēdzienu, bet gan ir par ikvienas ģimenes tiesībām uz aizsardzību.

Jurista vērtējumā runa ir par ģimeni kā personu savienību, kas ir ciešu personisku saišu vienota un balstās savstarpējā cieņā. Šādas saites rodas arī faktiskas kopdzīves rezultātā. Šķiņķis atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lemto, ka ģimene ir arī divas kopdzīvē esošas sievietes un vienas no šīm sievietēm bioloģiskais bērns, kas ar viņām dzīvo vienā ģimenē.

Advokāts atzīmēja, ka pie šādiem secinājumiem nonākušas visas Eiropas konstitucionālo tiesību telpā esošās valstis, kuru tiesas skatījušas šāda veida lietas. Viņš kā piemēru minēja Lietuvas konstitucionālo tiesu, kas atzinusi, ka arī viena dzimuma pāris ir ģimene.

Jurists uzsvēra, ka konkrētajā lietā arī Saeima savā atbildes rakstā atzinusi, ka pieteikuma iesniedzējas ģimene ir ģimene Satversmes 110. panta izpratnē. To apstiprinājusi arī TM, Tiesībsarga birojs, kā arī vēl citas ST lietā pieaicinātās personas.

Šķiņķis arī norādīja uz demokrātiskā un tiesiskā valstī augstāko principu – cilvēka cieņas jēdzienu –, un sacīja, ka pieteikuma iesniedzējas ģimeni neatzīt par ģimeni nozīmētu katru tās locekli neuzlūkot kā augstāko vērtību demokrātiskā un tiesiskā valstī, kas būtu pretrunā ar cilvēka cieņas jēdzienu.

Pēc jurista teiktā, likumdevējam ir pienākums atbalstīt un aizsargāt ikvienu ģimeni. Ģimenēm ir tiesības uz valsts īpašu un tās nodrošinātu sociālo un ekonomisko aizsardzību. Atbilstoši arī ST pašas veidotajai judikatūrai pieteikuma iesniedzējai ir tiesības prasīt un valstij ir pienākums nodrošināt viņas ģimenei šo īpašo valsts atbalstu un aizsardzību.

"Mēs uz šo lietu primāri raugāmies kā uz lietu, kurā jāvērtē valsts pienākums, kas izriet no Satversmes 110. panta," sacīja Šķiņķis.

Viņš minēja, ka pati ST atzinusi, ka valstij ir pienākums nodrošināt ģimenei juridisku aizsardzību, kas prasa tādu tiesisko regulējumu, kas izveido un uztur sociālajā realitātē pastāvošo ģimenes ietvaru, nosakot šo attiecību dalībnieku personiskās un mantiskās attiecības.

Ja tāds netiek noteikts, tad nav iespējams nodrošināt tās dalībniekiem atbilstošās sociālās garantijas, skaidroja Šķiņķis, minot, ka lietā ir strīds par to, vai uz pieteicējas ģimeni attiecināma ST šobrīd apstrīdētā Darba likuma norma.

Līdz ar to ir nepieciešams atbildēt uz jautājumu, vai Latvijā likumdevējs ir izveidojis atbilstošu tiesisko ietvaru jeb regulējumu, kas atspoguļo sociālo realitāti, aptverot arī viena dzimuma pārus ar bērniem, kuru statistiski Latvijā varētu būt vairāki tūkstoši, sacīja Šķiņķis. Advokāts atzīmēja, ka likumdevējs nav izpildījis savu pienākumu un nav izveidojis attiecīgu tiesisko ietvaru.

Šķiņķis savā runā ST norādīja uz to, ka bērnu intereses vērtējamas visaugstāk, taču šajā gadījumā bērni vecāku seksuālās orientācijas dēļ tiek nostādīti sliktākā tiesiskā situācijā, nekā dažādu dzimumu pāra bērni. Tāpat apstrīdētā norma radot pieteicējai diskrimināciju pēc viņas seksuālās orientācijas.

Šķiņķis īpaši uzsvēra, ka Saeima un lietā pieaicinātā persona Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Annija Kārkliņa nevietā atsaukušies uz ECT lietu, kurā analizēts saturiski un tiesiskā mērķa ziņā atšķirīgs tiesiskais regulējums, kas bijis vērsts tieši uz pāra bioloģiskajiem bērniem.

Konkrētajā lietā apstrīdētās normas virsmērķis ir bērna tiesību nodrošināšana, bet apakšmērķi – nodrošināt, ka bērna bioloģiskajai mātei viņas tuvākais cilvēks ir līdzās un sniedz nepieciešamo fizisko un emocionālo atbalstu, nodrošināt, ka šāds fiziskais un emocionālais atbalsts tiek sniegts jaundzimušajam bērnam un arī dot iespēju visai ģimenei kopā pavadīt noteiktu laiku uzreiz pēc bērna ienākšanas pasaulē.

Šķiņķis atzīmēja, ka lietā ir cilvēka cieņas principa pārkāpums, kas demokrātiskā un tiesiskā valstī ir galvenais princips – ar apstrīdēto normu pret pieteikuma iesniedzēju likumdevējs ir izturējies necienīgi. Arī Saeima savā atbildes rakstā konkrētajā lietā gan esot atzinusi pieteicējas ģimeni par ģimeni, taču nav izveidots tāds tiesiskais ietvars, kas ļautu nodrošināt konkrētās ģimenes personisko un ekonomisko aizsardzību.

Līdz ar to pieteikuma iesniedzējas un viņas ģimenes atzīšana par ģimeni esot tikai deklaratīva un apstrīdētais tiesiskais regulējums nevar tikt atzīts par tādu, kas atbilst Satversmei, sacīja pieteicējas interešu aizstāvis.

Advokāts ST paskaidroja, ka pieteikuma iesniedzēja esot lūgusi darba devēju viņai piešķirt iepriekšminēto atvaļinājumu, taču darba devējs to darīt atteicies.

Vaicāts, vai atvaļinājums tiktu piešķirts vīrietim, kurš nebūtu bērna bioloģiskais tēvs, Šķiņķis sacīja, ka attiecībā uz vīriešiem Latvijā likumdevējs ir noteicis juridisko regulējumu, proti, ja savienībā ir vīrietis – ne bērna bioloģiskais tēvs – un viņa partnere, kura kļūst par māti, tad šim vīrietim ir tiesības izmantot atvaļinājumu, nodrošinot to vai nu caur laulības institūtu, adopcijas institūtu, vai arī paternitāti, proti, šim vīrietim ir tiesības atvaļinājumu izmantot.

Uz jautājumu, vai tādā gadījumā konkrētajā lietā ir runa par seksuālās orientācijas vai dzimumu nevienlīdzības jautājumu, Šķiņķis, sacīja, ka tas ir seksuālās orientācijas jautājums, jo atšķirīgai attieksmei pakļauta sieviete, jo tikai sieviete, kurai ir homoseksuāla orientācija, var nonākt šādā situācijā, kurā pret viņu tiek pieļauta nevienlīdzīga attieksme.

Šķiņķis pauda pārliecību, ka tā ir diskriminācija pēc seksuālās orientācijas, taču atzina, ka konkrētais jautājums ir ļoti sarežģīts un uz to būšot jāatbild ST.

Saeimas ieskatā tēva atvaļinājums nav vērtējams atrauti no mērķa un sociālā konteksta, kādā tas radīts, ST sēdē otrdien sacīja Saeimas interešu aizstāvis Mārtiņš Birģelis, norādot, ka atvaļinājuma izveidošanas mērķis bijis veicināt tēva lielāku iesaisti bērna audzināšanā, bērna aprūpē, sekmējot abu vecāku vienlīdzīgu iesaisti bērna audzināšanā, jo tēva iesaiste šajā procesā vēsturiskā konteksta dēļ iepriekš bijusi minimāla.

Tēvu interese par iespēju izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu ir būtiski paaugstinājusies, sacīja Birģelis.

Saeimas pārstāvis uzsvēra, ka tēva atvaļinājums nav ģimenei, bet konkrētai personai – bērna tēvam un nav paredzētas tiesības uz šādu atvaļinājumu personai, kura nav bērna tēvs. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pašas ir tiesīgas definēt, ko tās uzskata par personu loku, kam pienākas šāds atvaļinājums.

Saeimas ieskatā ir būtiski, ka tēva atvaļinājuma piešķiršana nav saistīta ar to vai valstī ir atsevišķs regulējums attiecībā uz viena dzimuma personu veidotām ģimenēm. Birģelis papildināja, ka arī vairākās citās valstīs šāds atvaļinājums tiek piešķirts tikai bērna tēvam.

Pieteikumā apšaubīts, vai fakts, ka šādu atvaļinājumu saņem tikai bērna tēvs, nav diskriminējošs tikai "personas C" seksuālās orientācijas dēļ, kā arī tas, vai šāda atvaļinājuma piešķiršana atbilst bērna vislabāko interešu ievērošanai.

Birģelis sacīja, ka "tēva atvaļinājumam" ir skaidri definēti mērķi – veicināt tēva emocionālas saiknes nodrošināšanu ar bērnu, tādējādi ir ievērots bērna vislabāko interešu ievērošanas princips. Savukārt, vērtējot, ir vai nav pārkāpts vienlīdzības princips, jānoskaidro, vai apstrīdētā norma to pārkāpj.

Pieteikuma iesniedzēja neatrodas vienādos salīdzināmos apstākļos ar personu, kura ir bērna tēvs, kurš kopā ar māti ir uzskatāmi par bērna aizbildņiem. Bērna tēvam ir juridiskas saiknes ar bērnu, no kā izriet noteiktas tiesības un pienākumi, savukārt pieteikuma iesniedzējai, kurai ir kopīga ģimene ar bērna bioloģisko māti, šādu juridisku saišu nav.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā Darba likuma norma atbilst Satversmei, sacīja Birģelis.

Viņš arī atzina, ka Latvijā nav regulējuma, kas ietvertu viena dzimuma partneru ģimenes, taču šāda regulējuma neesamība pati par sevi nav tiesību aktu pārkāpums. Uz jautājumu, kā likumdevējs šobrīd nodrošina aizsardzību viena dzimuma partneru ģimenēm, Saeimas pārstāve Daina Ose atbildēja, sakot, ka to, piemēram, nodrošinot regulējums personu aizsardzībai pret vardarbību.

Birģelis sacīja, ka ir trīs veidi kā persona var tikt atzīta par tēvu – vīrietis bijis laulībā ar bērna māti, ja nav laulības, tad ir paternitātes labprātīga atzīšana, bet, ja persona nevēlas to atzīt, tad tas var tikt darīts tiesas ceļā vai caur adopcijas institūtu.

Savukārt nosakot to, vai, lemjot par vecākiem, būtu vērā ņemamas arī bērna intereses, bērna tiesību aizsardzībai ir prioritāra nozīme. Atšķirība rodas, jo, Saeimas ieskatā, tēva atvaļinājumam ir konkrēti mērķi. Ja tēva atvaļinājums tiek tulkots tā, ka tas jāpiešķir ikvienai personai, tad šī sasaiste ar mērķi zaudē jēgu.

Birģelis arī atzīmēja, ka konkrētais atvaļinājums nav tāds, kas paredzēts mātes aprūpei vai ģimenei. Tas paredzēts, lai veicinātu tēva iesaisti bērna aprūpes pienākumos. Vaicāts, vai to varētu skatīt plašāk, viņš atbildēja apstiprinoši, taču sacīja, ka "tad tādam atvaļinājumam būtu jābūt ar domu palīdzēt bērna mātei", taču konkrētais atvaļinājums tāds nav.

"Delfi" jau rakstīja, ka 21. septembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" uz Dombura jautājumu, ka ST izskatīs pieteikumu, kurā "ir runa par viendzimuma partnerattiecībām, un par konkrētu pieteikumu, kas sasaistās ar [Satversmes] 110. panta jēdzienu ģimene. Vai es pareizi nolasu, ka ST ver vaļā tēmu, kā interpretēt ģimeni?", Ziemele atbildēja, sakot: "Ko ST atvērs vaļā es jums tagad neprognozēšu".

Pēc viņas teiktā, pieteikumu var aplūkot dažādi – "tas ir arī vienlīdzības jautājums, tas ir konkrēti sociālā nodrošinājuma jautājums – tur ir ļoti daudz kas tā uzreiz pēc virsraksta skatoties". Ziemele uzsvēra, ka ST "vienmēr acīmredzami kontroversālos jautājumos arī iet uz publisku tiesas sēdi. Šī būs publiskā tiesas sēde, tai noteikti varēs sekot līdzi visa Latvijas valsts".