Valstij nav pienākuma piešķirt 'tēva atvaļinājumu' citai personai, ST sēdē pauž LM (plkst. 13.27)  (104)

ST otrdien, 6. oktobrī, attālinātā jeb videokonferences režīmā sāka izskatīt lietu, kas ierosināta par Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Pieteikuma iesniedzēja lūdz ST atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 24. jūlija. Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka "bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas". Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Pirmajā tiesas sēdē 6. oktobrī ST uzklausīja pieteikuma iesniedzējas aizstāvi Matīsu Šķiņķi, Saeimas, kā arī lietā pieaicinātās personas – Tieslietu ministrijas – pārstāvjus. Trešdien, 7. oktobrī, ST uzklausa LM, kā arī Tiesībsarga biroja pārstāvjus.

Badovskis trešdien ST sēdē uzsvēra, ka LM saglabā savu nostāju – apstrīdētā Darba likuma norma atbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.

Viņš stāstīja, ka regulējuma izstrādes pamatā bija nepieciešamība veicināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iesaisti gan privātās, gan darba dzīves risināšanā. Konkrētā norma izstrādāta, lai bērna tēvs varētu jau pēc iespējas agrākā laika posmā nodibināt saikni ar bērnu, rūpēties par viņu. Konkrētā regulējuma izstrādes laikā tika apzināti viedokļi citās valstīs, kurās jau šādi atvaļinājumi bija ieviesti.

LM pārstāvis sacīja, ka konkrētā norma piešķir tiesības uz atbalstu tieši bērna tēvam, tā ir vērsta uz šī viena vecāka tiesību īstenošanu, nevis uz atbalstu ģimenei. Par bērna vecāku uzskatāmi māte un tēvs, nevis mātes partnere. LM ieskatā no valsts pienākuma aizsargāt ģimeni, vecāku un bērnu tiesības, neizriet pienākums piešķirt 10 dienu atvaļinājumu personai, kura nav bērna tēvs.

Viņš skaidroja, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiek piešķirts sievietei. Līdzvērtīgs ir paternitātes jeb tēva atvaļinājums, kas tiek piešķirts tēvam, lai viņš iesaistītos bērna aprūpē pēc iespējas agrākā laika posmā pēc bērna dzimšanas. Nākamais sistēmas posms ir bērna kopšanas atvaļinājums, kas piešķirams vai nu vienam vai otram vecākam. Tāpat šajā sistēmā ir paredzēts atbalsts personām, kuras adoptē bērnu. Tāpat ir "vēl citas lietas", kas vērstas uz darbinieku kā uz vecāku.

Vaicāts, vai atbalsts tēvam nesniedz arī atbalstu ģimenei vai bērnam, Badovskis sacīja, ka noteiktos apstākļos tiek ietekmēta ģimene, neatkarīgi no tā, kas ar šo terminu tiek saprasts, taču pamatā runa ir tikai par tēva individuālām citām personām nenododamām tiesībām. Tēvs nevar šīs tiesības nodot citai personai, piemēram, mātei, citādi apstrīdētās normas mērķis – tēva iesaiste bērna aizgādības īstenošanā un rūpēs par viņu, netiktu sasniegts.

ST interesējās, kā LM uzrauga un monitorē šo situāciju, ja sociālajā realitātē redzams, ka pastāv viena dzimuma partneru ģimenes, kā arī par to, vai LM plāno kādus risinājumus piedāvāt, jeb arī uzskata, ka nekas likumos nav jāgroza.

Badovskis skaidroja, ka attiecībā uz darba tiesisko jomu šobrīd spēkā esošais regulējums ir pamatots, nodrošina šo tiesību īstenošanu vecākiem, bet jautājums, kas ir uzskatāms par vecāku, īsti nav LM kompetencē.

Likumos paredzētie labumi tiek piešķirti darbiniekam, kurš ir bērna vecāks. Ja viņš ir vecāks, tad šis labums tiek piešķirts, ja ne – tad nav. LM savas atbildības kontekstā neraugās uz ģimeni, bet gan uz konkrētu darbinieku.

Runājot par to, pēc kādiem kritērijiem praksē tiek noteiktas "personas, kas kopj bērnu", bet kuras nav bērna vecāki, Badovskis sacīja, ka šie ir ļoti specifiski atvaļinājumi, kas tiek piešķirti situācijās, ja bērna māte nevar rūpēties par bērnu, piemēram, viņa ir mirusi dzemdībās vai veselības apsvērumu dēļ nevar šīs savas aprūpes tiesības īstenot.

Šādos gadījumos par bērnu turpina rūpēties bērna tēvs. Ja tēva nav, vai arī viņš nevar rūpēties par bērnu, tad rūpes par bērnu var uzņemties cita persona, kas arī Darba likuma izpratnē ir darbinieks un varētu pretendēt uz šāda veida atvaļinājumu.

Konkrētas personas šādās situācijās nosaka bāriņtiesa.

Tāpat ST sēdē tika diskutēts par to, vai attiecībā uz viena dzimuma personu veidotu ģimeni tiek nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības uz atbalstu kā dažādu dzimumu personu veidotai ģimenei. Badovskis sacīja, ka apstrīdētās Darba likuma normas ideja ir dot šīs tiesības uz atvaļinājumu bērna tēvam un tikai viņam.

Uz jautājumu, vai bērna interesēs būtu tas, ka viņš ir kopā ar abiem saviem ģimenes locekļiem, Badovskis atbildēja, sakot, ka bērna vislabākajās interesēs ir būt kopā ar māti un tēvu, vai arī ar kādu no vecākiem. Viņa interesēs ir būt kopā arī ar citu personu, piemēram, vectēvu, sacīja Badovskis. Apstrīdētās normas kontekstā LM uzskata, ka bērna būšana kopā ar tēvu jeb tēva klātbūtne būs bērna labākajās interesēs.

Vaicāts, vai, skatoties uz konkrēto Darba likuma normu, ir iespējams atvasināt secinājumu, ka līdzvērtīgas tiesības kā apstrīdētajā normā būtu jāpiešķir arī "ne bērna tēvam", Badovskis atbildēja noliedzoši.

Viņš gan atturējās vērtēt, vai ģimene, kurā ir viena dzimuma pāris un bērns, un ģimene, ko veido atšķirīgu dzimumu personas, un kurā piedzimst bērns, ir vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz bērna vislabāko interešu ievērošanu. Tāpat Badovskis ST sēdē pieļāva, ka Latvijas tiesiskajā sistēmā pastāv citi līdzvērtīgi līdzekļi, lai bērns ģimenēs, ko veido dažādu dzimumu personas un viena dzimuma personas, varētu saņemt tādu pašu aprūpi un atbalstu jau no pirmās dzimšanas dienas.

Lūgts vērtēt, vai tad, ja dažādu apsvērumu dēļ bērnam tēva nav, bērna vislabākajās interesēs būtu, ka tēva jeb paternitātes atvaļinājuma kontekstā, neviena cita persona nestājas viņa vietā, LM pārstāvis atbildēja, pieļaujot, ka tā tas ir.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere trešdien ST sēdē akcentēja, ka apstrīdētā norma var nesasniegt mērķi, ja bērna tēvs šo atvaļinājumu neizmanto paredzētajā nolūkā. Ja bērnam tēva nav, vai arī viņam ir kādi faktiski šķēršļi, kuru dēļ viņš bērna aprūpē nav spējīgs sniegt atbalstu ne mātei, ne bērnam, tad likuma normā būtu jānosaka, ka šādas tiesības ir piešķiramas citai personai, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu bērna tiesību aizstāvību.

Apstrīdētā norma neatbilst Satversmei, ciktāl tā neparedz citu personu, ne tikai bērna tēva, tiesības uz "tēva atvaļinājumu", sacīja Grāvere. Jautājums gan būtu skatāms plašāk, nekā tikai viena dzimuma pāru kontekstā, viņa piebilda.

Grāvere pauda viedokli, ka atvaļinājums saistībā ar bērna piedzimšanu 10 dienu atvaļinājums būtu piešķiramas bērna tēvam vai "citai personai", ieskicējot analoģiju ar darba nespējas lapu izsniegšanu bērna kopšanai līdz 14 gadu vecumam viņa slimības gadījumā. Šādos gadījumos šī persona tiek fiksēta caur ģimenes ārstu, kurš veic attiecīgu ierakstu.

Valstij būtu jādomā par mehānismu, kā to nodrošināt arī apstrīdētās Darba likuma normas kontekstā. No valsts puses būtu identificējama vēl kāda persona, kura var būt kopā ar bērnu vai bērna māti – tā var būt jebkura persona, kas sniedz atbalstu bērnam un viņa mātei.

Valsts ir izpildījusi savu pienākumu minimālo prasību apmērā, taču, šādā apjomā to izpildot, visi bērni nesaņem vienādu atbalstu, sacīja Grāvere.

Pēc viņas teiktā, arī vīrietis nevarētu izmantot šādu atvaļinājumu, ja viņš nebūtu bērna tēvs. Ne mātes partnere sieviete, ne mātes dzīvesbiedrs vīrietis nevar šo atvaļinājumu izmantot, ja viņš nav reģistrēts kā bērna tēvs.

Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina otrdien, 6. oktobrī, ST sēdē sacīja, ka normas mērķis ir sniegt atbalstu personai, kura ir juridiski definēta kā bērna tēvs, un sekmēt šīs personas lielāku iesaisti bērna aprūpē. Tēvs juridiskā nozīmē ir viens no bērna vecākiem un kā viens no viņiem dala visapjomīgāko tiesību un pienākumu kopumu, ko paredz Civillikums attiecībā uz vecāku tiesībām un pienākumiem – rūpēties par bērnu, par viņa mantu, pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Savukārt Darba likums apskatāmās lietas kontekstā paredz pakārtotas normas Civillikumā nostiprinātajam vecāku statusam.

Medinas skatījumā īpaši būtisks ir tas apstāklis, ka bērna tēva tiesības uz apstrīdētajā normā minētā atvaļinājuma saņemšanu nav ierobežotas ar kādiem īpašiem nosacījumiem par to, kādās juridiskās attiecībās ar bērna māti ir bērna tēvs – dzīvo vienā mājsaimniecībā, ir ar viņu laulībā, jeb nav. Personai jābūt tēvam, valsts juridiski atzītam bērna tēvam, kā arī šī persona nedrīkst kavēties ar konkrētā atvaļinājuma pieprasīšana, jo normas mērķis ir iesaistīt tēvu bērna audzināšanā pēc iespējas agrākā laika posmā, šādi uzsverot viņa lomu un nozīmi.

Apstrīdētā norma vērsta tieši uz tēva lomas stiprināšanu, tā līdzsvarojot bērna mātei un tēvam definētos pienākumus. Tēva loma ir veidojusies vēsturiski, bet vēlāk īstenoti dažādi pasākumi, lai mātes un tēva lomas līdzsvarotu.

TM nesaskata īpašu pienākumu piešķirt tēva atvaļinājumu jebkurai citai personai, kas ir tuvās attiecībās ar bērna māti vai atrodas vienā mājsaimniecībā ar bērnu. Turklāt valsts bauda rīcības brīvību izlemt, kādas kopdzīves formas īpaši atzīt un kādus pasākumus izvēlēties ģimenes kā kopā dzīvojošu personu kopas atbalstam.

"Delfi" jau rakstīja, ka konkrētās ST skatāmās lietas materiāliem līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim noteikta ierobežota pieejamība, lai pasargātu pieteicējas un viņas ģimenes tiesības uz privātumu. Lietas izskatīšanas gaitā viņa nosaukta par "personu C".

ST par lietā pieaicinātajām personām atzinusi Tieslietu ministriju (TM), Labklājības ministriju (LM), Tiesībsargu, LGBT un viņu draugu apvienību "Mozaīka", Latvijas Universitātes (LU) Starptautisko un Eiropas tiesību katedras asociēto profesori Kristīni Dupati un asociēto profesori Anniju Kārkliņu