Diskriminējoša attieksme pret viena dzimuma ģimenēm nav attaisnojama, pārliecināta 'Mozaīka'  (197)

"Mozaīka" līdz ar citām personām ir pieaicinātās personas statusā ST skatāmā lietā, kurā pēc bērna bioloģiskās mātes partneres pieteikuma tiek vērtēta Darba likuma normas, kas neparedz bērna mātes partnerei tiesības uz 10 kalendāro dienu "tēva atvaļinājumu", atbilstība Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Tas noteic, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Liepa trešdien, 7. oktobrī, ST sēdē pauda viedokli, ka šajā lietā ir vēsturiski nozīmīga atziņa, kas ir konstatēta un par ko nav strīda, proti, ka viena dzimuma personu pāra kopdzīve arī veido ģimeni. Bērnam ir divi vecāki, turklāt ne vienmēr tie būs bērna tēvs un māte – vecāki bērnam var būt arī viena dzimuma pāru ģimenēs.

Valstij ir jānodrošina apstrīdētajā normā paredzētais atvaļinājums pieteikuma iesniedzējai, kas ir bērna mātes partnere, taču valsts līdz šim nav izveidojusi tiesisko ietvaru, kas nosaka šādu personu savstarpējās tiesības un pienākumus, līdz ar to šobrīd netiek garantētas ikvienas ģimenes tiesības uz aizsardzību.

Apstrīdētā norma gan neaizliedz vecākam ar darba devēju vienoties par atvaļinājuma piešķiršanu, taču šādi netiek nodrošinātas vienādas tiesības vienādos salīdzināmos apstākļos esošām personām. Pieteikuma iesniedzēja atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar bērna tēvu, pauda advokāts.

Tieši atbilstoša tiesiskā ietvara trūkums liedz viena dzimuma personām īstenot visas tām paredzētās tiesības.

Līdz ar to "Mozaīkas" ieskatā nav attaisnojama diskriminējošā attieksme pret pieteicējas ģimenei līdzīgām ģimenēm. Pieteikuma iesniedzēja ir jāuzskata par sava bērna vecāku normatīvā izpratnē, jo sociālā izpratnē tieši tā tas tiek saprasts, un šāds lēmums nevar būt politisks, sacīja jurists.

Pēc viņa teiktā, šobrīd valsts juridiski aizsargā tikai tādu ģimeni, kas noslēgusi laulību, taču ikviena ģimene ir ģimene neatkarīgi no tā, vai to veido divas sievietes, divi vīrieši vai vīrietis un sieviete, pauda Liepa, piebilstot, ka šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējai vajag pierādīt, ka uz viņu attiecas tādas pašas tiesības, kā uz citām ģimenēm. Jau šāda nostādne pati par sevi ir uzskatāma par diskriminējošu, jo viena dzimuma pāru tiesiskās aizsardzības līdzeklis nedrīkst būt atšķirīgs no dažādu dzimumu pāru tiesiskās aizsardzības.

"Mozaīka" uzskata, ka jēdzienā "vecāki" var un vajag ielasīt arī divu viena dzimuma partneru kopdzīvi – tādu partneru, kuri dzīvo kopā un kopā audzina bērnu. Turklāt vecāku statuss viena dzimuma pāros nav piesaistāms tikai dzimumam, jo vecāks nav tikai persona, kas ierakstīta dzimšanas apliecībā, bet gan persona, kas uzaudzina bērnu un sagatavo viņu pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā, teica advokāts.

Pēc viņa teiktā, apstrīdētās normas mērķis ir nodrošināt ciešāku saišu veidošanu ar bērnu. Arī māte viena pati ir spējīga kopt bērnu, ko apliecina lielais viena vecāka ģimeņu skaits Latvijā, taču šobrīd nav skaidrs, kāpēc pieteicējai konkrētajā lietā nav tiesību uz atvaļinājumu. Liepa papildināja, ka apstrīdētās normas mērķis ir atbalsts ģimenei, kur ir bērns un vecāki, atbalsts vecākiem, atbalsts bērnam.

Šobrīd apstrīdētajā darba likuma normā paredzētās tiesības uz atvaļinājumu bērna tēvam rada diskriminējošu attieksmi gan uz dzimuma, gan seksuālās orientācijas pamata, piebilda jurists. Viņš paužot "Mozaīkas" viedokli, akcentēja, ka apstrīdētā Darba likuma norma neatbilst Satversmes 110. panta pirmajai teikumam.

"Mozaīkas" valdes loceklis Kaspars Zālītis Liepas teikto papildināja, sakot, ka šobrīd sabiedrībā attiecībā uz viena dzimuma personu veidotu ģimeni ir stigma, šādas ģimenes vēlas dzīvot ēnā, tāpēc pastāv grūtības apzināt faktisko šo ģimeņu skaitu, lai gan zināms, ka tajās aug pat četri bērni.
Zālītis sacīja, ka LGBT ģimenes vēlas audzināt bērnus – tas nav jauns fenomens un kāda jauna mūsdienu realitāte.
Vienīgais jautājums šobrīd ir par to, vai šīs ģimenes valstij ir nozīmīgas, svarīgas un politiski vēlamas.
Valsts pašlaik gan ir izvēlējusies atbalstīt ģimenes, taču šo atbalstu reducē uz "politiski vēlamajām" ģimenēm, tādēļ viena dzimuma pārstāvju veidotas ģimenes tiek nostādītas mazāk aizsargātā situācijā.

Zālītis atzīmēja, ka pašlaik un kopumā Latvijā ir viena no pēdējām valstīm LGBT aizstāvībā un kā tāda šajā ziņā ir tuvāka Krievijai, nevis, Igaunijai.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras asociētā profesore Kristīne Dupate, kura sniedza savu viedokli kā pieaicinātā persona, ST sēdē atzīmēja, ka ir jāvērtē, vai ierobežojot to personu loku, kurām ir tiesības uz paternitātes atvaļinājumu, tiek sekmēta visas sabiedrības labklājība.

Labklājības pieaugumu sekmē tas, ka tiek nodrošināts augsts nodarbinātības līmenis, ko, savukārt nodrošina dzimumu līdztiesība un efektīva iespēja sabalansēt privāto un darba dzīvi. Darbiniekam, kuram šādas iespējas ir nodrošinātas, ir sniegta iespēja kļūt efektīvākam. Dupate sacīja, ka ir svarīgi, lai "tēva atvaļinājums" būtu pieejams personai, kura jaundzimušo bērnu palīdz kopt – tam nav nekādas saistības ar šīs personas dzimumu un to, vai persona ir bērna tēvs vai nav.

Juriste atzīmēja, ka, klausoties līdz šim ST sēdē izskanējušos jautājumus par to, vai valstij ir pienākums "de facto" atzīt viena dzimuma personu attiecības, viņa vēlas vērst uzmanību uz to, ka šī ST procesa laikā tiek runāts par sociālām un ekonomiskām tiesībām, nevis par ģimeni un ģimenes tiesībām. Šīs lietas kontekstā nav obligāti uzreiz risināms jautājums par to, kas tiek atzīsts par ģimeni ģimenes tiesību kontekstā, bet gan par to, kas tiek atzīsts par ģimeni sociāli ekonomisko tiesību kontekstā.

Juriste pauda viedokli, ka sievietei matenitātes jeb pēcdzemdību atvaļinājums tiek piešķirts, lai viņa bioloģiski un fiziski atjaunotos, turklāt viņa ir pilnībā piesaistīta jaundzimušajam. Šajā ziņā "tēva atvaļinājuma" uzdevums būtu ļaut personai, kurai tas piešķirts, nodarboties ar pārējiem bērniem, kuri aug ģimenē.

"Šeit runājot, mēs koncentrējamies, ka ģimenē ir tikai viens bērns – jaundzimušais. Mēs pilnībā aizmirstam, ka ir ģimenes, kurās ir ne tikai jaundzimušais, bet arī otrais, trešais un pārējie bērni," sacīja juriste, piebilstot, ka šajā laikā ir nepieciešams, lai arī pārējos bērnus kāds pieskata.

ST pēc Dupates uzklausīšanas pasludināja pārtraukumu tiesas sēdē līdz 13. oktobra pulksten 10, kad lietas izskatīšana tiks turpināta ar pieaicinātās personas psiholoģes Diānas Zandes uzklausīšanu.

Jau vēstīts, ka ST otrdien, 6. oktobrī, attālinātā jeb videokonferences režīmā sāka izskatīt lietu, kas ierosināta par Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendārās dienas ilgu atvaļinājumu.

Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka "bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas". Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Pieteikuma iesniedzēja lūdz ST atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019. gada 24. jūlija.

Pirmajā tiesas sēdē 6. oktobrī ST uzklausīja pieteikuma iesniedzējas aizstāvi Matīsu Šķiņķi, Saeimas, kā arī lietā pieaicinātās personas – Tieslietu ministrijas – pārstāvjus. Vairāk par to iespējams izlasīt šajā rakstā.

ST 6. oktobra sēdes ieraksts skatāms šeit:

Trešdien, 7. oktobrī, ST uzklausījusi pieaicinātās personas – Labklājības ministrijas, kā arī Tiesībsarga biroja pārstāvjus. Vairāk par to iespējams uzzināt šajā rakstā.