Rīgas reģionam ir iespējas iegūt simtiem miljonu eiro lielas investīcijas dažādu satiksmes infrastruktūras projektu īstenošanai, kas ļautu ievērojami samazināt piesārņojumu ar ogļskābo gāzi (CO2), taču, lai pretendētu uz šiem līdzekļiem, līdz oktobra beigām jānāk klajā ar konkrētu plānu, trešdien, 7. oktobrī, notikušajā darba sanāksmē informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).
"Valdība ir gatava Rīgas pašvaldībai piešķirt ievērojamus RRF (atjaunošanās un noturības mehānisma) līdzekļus dažādiem pasākumiem CO2 piesārņojuma mazināšanai. Latvijai projektu īstenošanai līdz 2026. gadam no RRF varētu būt pieejami vairāk nekā 2 miljardi eiro. Bet, lai varētu pieteikties šiem līdzekļiem, nepieciešams līdz oktobra beigām nākt klajā ar konkrētu plānu – ko mēs līdz 2026. gadam varam izdarīt," norādīja Ķirsis.
Sanāksmē tika strādāts arī tematiskās darba grupās, izvirzot virkni priekšlikumu. Ķirsis atzina, ka to realizēšanai jau izstrādāts daudz koncepciju un citu dokumentu, vairākām iecerēm jau veikta plānošana dažādās attīstības pakāpēs, daži projekti pat jau teju gatavi realizēšanai, tomēr tagad tas viss jāvērtē no cita skatpunkta – kā katrs projekts ietekmēs CO2 izmešu samazināšanu.
Attiecībā uz sabiedrisko transportu tika izvirzīti tādi priekšlikumi kā jaunu bezizmešu transportlīdzekļu (biometāna, ūdeņraža, elektro) iegāde, ar tiem pakāpeniski nomainot pašreizējos autobusus, tramvaju līniju pagarināšana un ātruma palielināšana, metrobusa līnijas veidošana pa Deglava ielu līdz Rīgas robežai. Tāpat tiks vērtēta ūdenstransporta attīstīšana, izveidojot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju, nākotnē pieļaujot iespēju izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai.
Sabiedriskā transporta attīstīšanai plānots arī veidot jaunas sabiedriskā transporta joslas, ieviest viedos luksoforus, veikt vienotu satiksmes plānošanu un pārvaldību.
Attiecībā uz auto satiksmi galvenie uzdevumi būs novirzīt no pilsētas centra kravas auto satiksmi un radīt apstākļus, lai galvaspilsētā no Pierīgas būtu izdevīgāk iebraukt citos veidos, nevis ar personīgajām automašīnām.
Satiksmes plūsmas uzlabošanai iecerēts realizēt dažādu ielu pārbūvi, piemēram, pabeigt Austrumu maģistrāli, izbūvēt divlīmeņu krustojumu Kārļa Ulmaņa gatvē un citus projektus. Tāpat plānots veidot satiksmes uzraudzības centrus, paplašināt elektroauto uzlādes tīklu, apzaļumot ielas, veicinot CO2 absorbciju, mainīt stāvvietu politiku veidot autonovietnes no centra tālākās apkaimēs, stāvparkus ārpus Rīgas, nodrošināt labāku piekļuvi dzelzceļa stacijām, attīstīt ražošanas pudurus ārpus centra un citus pasākumus.
Tāpat iecerēta virkne pasākumu veloinfrastruktūras attīstīšanai. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV) norādīja, ka plānots dubultot velobraucēju skaitu, vienlaikus padarot infrastruktūru drošāku gājējiem, velobraucējiem un citam mikrotransportam, kā arī, lai bērni un jaunieši paši saviem spēkiem varētu nokļūt līdz skolām, tādējādi samazinot nepieciešamību pārvietoties ar auto.
Iecerēta virkne pasākumu arī Pierīgas iedzīvotāju paradumu maiņai, radot iespēju līdz galvaspilsētai nokļūt ar sabiedrisko transportu, tālāk pārvietojoties ar mikrotransportu. Tam nepieciešams veidot mobilitātes punktus, velojoslas, dažādām sabiedrības grupām pieejamus transportlīdzekļus, jaunus veloceļus un tiltiņus.
Plānots vērtēt iespējas izveidot drošas, moduļveidīgas velonovietnes pilsētas apkaimēs, uzlabot vidi ap dzelzceļa stacijām, labiekārtot sabiedriskā transporta pieturas, radīt vairāk un drošākas gājēju pārejas, ieviest 30 km/h zonas, apzaļumot ielas, uzlabot apgaismojumu un veidot maģistrālos veloceļus gar dzelzceļu.
"Visi šie priekšlikumi straujā tempā Pilsētas attīstības departamenta virsvadībā tiks izvērtēti līdz oktobra beigām, un tad ar komiteju mandātu tiks virzīti vērtēšanai Satiksmes ministrijā," norādīja Ķirsis.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no "Rīgas satiksmes", Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Mājokļu un vides departamenta, attiecīgo domes komiteju vadītāji, kā arī pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Eiropadomē panākto vienošanos tiek veidots jauns un būtisks ES budžeta instruments – Atveseļošanas un noturības mehānisms. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tās, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
