Ir būtiski jāmaina veids, kādā Rīgas domes Satiksmes departaments organizē tiltu rekonstrukciju, ceturtdien, 8. oktobrī, pēc tikšanās ar departamenta vadību uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP) un priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV). Domes vadību nav apmierinājuši skaidrojumi par to, kāpēc iekavējušies termiņi un pieaugušas izmaksas Brasas pārvada un Deglava tilta rekonstrukcijas projektos, portālu "Delfi" informēja Rīgas domē.
Deglava tilta rekonstrukcijas izmaksas pieaugušas no sākotnēji plānotajiem 5,2 miljoniem līdz aptuveni 14 miljoniem eiro. Departamentā gan sola iekavēto projektu pabeigt līdz 2021. gada 1. septembrim.
Savukārt Brasas tilta gadījumā aktīvie darbi ir apstājušies, un vēl nav skaidrības par projekta nākotni. Satiksmes departamenta vadība solījusi projektu pabeigt līdz 2023. gada maijam.
"Dzirdējām, kādu nepareizu lēmumu ķēde ir novedusi pie situācijas, kas ir pašlaik, bet neviens nevar pateikt, kurš būtu jāsauc pie atbildības. Man rada bažas tas, ka gan Brasas, gan Deglava pārvada rekonstrukcija ir būtiski sadārdzinājusies un nokavēti termiņi. Tikmēr Purvciema, Pļavnieku, Sarkandaugavas un Mežaparka iedzīvotāji rīta sastrēgumus jau pieņem kā normu un ikdienu. Tas ir nepieļaujami," uzsver Staķis.
Viņš norāda, ka ir saprotams, ka projektā var būt kādas neparedzamas izmaksas, bet nedrīkst veidoties tāda situācija, ka ir nepieciešams pilnīgi cits remonta veids un termiņš, bet to nespēj konstatēt pirms darbu sākšanas.
Šī domes sasaukuma laikā rīdziniekus sagaida vēl vairāku tiltu remontdarbi, tāpēc, lai neatkārtotos situācija ar projektu sadārdzinājumu, tiks ieviestas vairākas izmaiņas darbu organizācijā. Satiksmes departamenta pārstāvji solīja, ka turpmāk projektos tiks izmantots viens un tas pats projektētājs un būvnieks, nevis vairākas dažādas firmas, kā arī pirms projekta sākšanas obligātas būs padziļinātās tehniskās izpētes.
Jau vēstīts, ka abu tiltu remontdarbi ir izvērtušies apjomīgāki, nekā sākotnēji tika plānots. Brasas pārvada būvdarbi apstājās 2019. gada maijā, jo remontdarbu laikā tika atklāti apbedījumi.
Savukārt BVKB būvinspektors, 2019. gadā veicot Brasas tilta apsekošanu, konstatēja būvniecības projektā neminētus nesošo konstrukciju bojājumus, kā rezultātā tilts satiksmei tika slēgts. Taču vēlāk, veicot Brasas pārvada konstrukciju nepārtrauktu tehniskā stāvokļa monitoringu, tā apsekošanas laikā netika konstatēti konstrukciju bojājumi, un sabiedriskā transporta satiksmi pār Brasas tiltu atjaunoja.
Šobrīd projektēšanā ir pārtraukums, jo sabiedrība iestājās pret domes ieceri, veicot tilta paplašināšanu un izbūvējot veloceliņu, izcirst līdzās esošo liepu aleju.
Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā, veicot būvdarbu kontroli, konstatēja Deglava ielas pārvada nesošo konstrukciju bojājumus. Pēc BVKB ekspertu secinātā par Deglava tilta Rīgā bīstamo stāvokli iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") lika Valsts policijai slēgt satiksmi pār Deglava tiltu, līdz BVKB būs veikusi analīzi par tilta drošumu.
Mēnesi vēlāk, pēc bojāto konstrukciju nostiprināšanas, Valsts policija atvēra tiltu satiksmei, nosakot ierobežojumus satiksmei uz tilta, proti, pār to varēs pārvietoties transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 30 tonnas. Tāpat šajā posmā būs noteikts ātruma ierobežojums – 30 kilometru stundā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
