Par Zinātņu akadēmijas prezidentu ievēl Ivaru Kalviņu  (74)

Pēc LZA sniegtās informācijas, pirms viņš tika ievēlēts par LZA prezidentu, Kalviņš solīja veikt trīs izmaiņas, lai sabiedrības acīs vairāk asociētos ar modernu un mūsdienīgu zinātnes izcilības centru - stiprināt saikni ar uzņēmēju organizācijām, plašāk iesaistīt gados jaunos akadēmijas locekļus LZA struktūru darbībā, kā arī mainīt akadēmijas Senāta darbības akcentus no pārsvarā iekšējo jautājumu apspriešanas uz kritisko ārējās sadarbības virzienu identifikācijas, uzdevumu izvirzīšanas un to izpildes organizēšanu, ieskaitot viedokļa veidošanas un lobēšanas pasākumus ar politiķu un augstāko ierēdņu līdzdalību.

Kalviņš sola stiprināt saikni ar uzņēmēju organizācijām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī ar nozaru profesionālajām organizācijām, iesaistot to pārstāvjus proaktīvu ieteikumu gatavošanā normatīvo aktu izmaiņām vai to izstrādē, tai skaitā par izglītības, zinātnes, inovācijas un ekonomikas attīstību, virzieniem un finansēšanas modeļiem.

Viņaprāt, apsverams būtu arī jautājums par plašāku sekmīgo inovatīvo uzņēmēju piesaisti LZA goda locekļu statusā.

Kalviņš norādīja, ka vēlas panākt LZA darbības aktivizēšanu, ietekmes pieaugumu un finansējuma piesaisti inovāciju veicināšanai.

Uz LZA prezidenta amatu kandidēja divi eksperti – ķīmiķis Kalviņš un tagadējais akadēmijas ģenerālsekretārs, fiziķis Andrejs Siliņš.

Saskaņā ar LZA statūtiem akadēmijas locekļi vēlē jaunu akadēmijas vadību – prezidentu, Senāta locekļus un Uzraudzības padomi.

LZA amatpersonu pilnvaru laiks ir četri gadi, un to ievēlēšana katrā no amatiem ir pieļaujama ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Pēdējās LZA amatpersonu vēlēšanas notika 2016. gadā, kad uz otru termiņu tika ievēlēts līdzšinējais LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Akadēmiķis Kalviņš dzimis 1947. gada 2. jūnijā Rīgā. Mācījies Ogres 1. vidusskolā, absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti. Ķīmijas zinātņu kandidāta grādu ieguvis 1976. gadā, 1988. gadā aizstāvējis ķīmijas zinātņu doktora grādu, kas 1991. gadā nostrificēts par Dr.habil.chem. grādu. Profesors un LZA īstenais loceklis, Ukrainas Medicīnas un stomatoloģijas akadēmijas goda loceklis, RTU Goda doktors, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenais loceklis. Kalviņš 50 gadus strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kur no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka izaudzis par direktoru. Pašlaik vada institūta laboratoriju.

Kalviņš ir vairāk nekā 250 izgudrojumu autors (kopā vairāk nekā 1350 patentu, patentu pieteikumu un autorapliecību), 5 grāmatu autors, vairāk nekā 450 zinātnisku rakstu (no tiem Scopus citētie raksti – 175) un vairāk nekā 200 starptautisku konferenču referātu tēžu autors. Hirša indekss 23. Kalviņš ir viens no reģistrēto medikamentu mildronāta (meldonija), leakadīna, belinostata, kapikora, kā arī viens no vairāku klīnisko pētījumu fāzē atrodošos topošo medikamentu autoriem.

Par zinātniskajiem sasniegumiem un inovācijām ieguvis vairāk nekā 25 apbalvojumus, tai skaitā saņēmis LZA Lielo medaļu, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Zelta medaļu, Gustava Vanaga, Valtera Capa, Cicerona, LR Ministru kabineta, kā arī Rīgas balvu, Paula Valdena, Hieronīma Grindeļa, Solomona Hillera, Osvalda Šmīdeberga un citas medaļas, ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks un Eiropas Izgudrotāju balvas kandidātu finālists kategorijā "Mūža ieguldījums" (2015). 5 reizes ieguvis LZA gada labāko zinātnes sasniegumu balvas laureāta nosaukumu. Veic aktīvu sabiedrisko darbību (LZA Senāta loceklis, Liepājas Universitātes Padomnieku konventa priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventa loceklis u.c.).