Kariņš uzdod pārstrādāt piedāvājumu auto reģistrācijas nodoklim; koalīcijai vēl domstarpības  (117)

"Jāpārstrādā piedāvātais auto reģistrācijas nodoklis un jāpiedāvā jauns risinājums. Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina," tā tviterī raksta Kariņš.

Aģentūra LETA vēsta, ka Kariņa birojā atzina, ka Satiksmes ministrija rīt uz ārkārtas valdības sēdi varētu virzīt grozījumus, kas atceltu iepriekš paredzēto kārtību.

Minēto likumprojektu valdība aptiprināja 30. septembrī, un pēc tam sekoja plašas iebildes no dažādām sabiedrības grupām.

Jau ziņots, ka ceturtdienas vakarā Jaunā konservatīvā partija paziņoja, ka neatbalstīs auto reģistrācijas nodokļa ieviešanu no ārzemēm ievestajām automašīnām, kas vecākas par pieciem gadiem.

Ceturtdien pulksten 17 sākās sadarbības sanāksme, taču neilgi pirms pulksten 21 žurnālisti tika informēti, ka solītā preses konference nebūs, jo darbs pie nākamā gada valsts budžeta turpinās. Piektdien paredzēta valdības ārkārtas sēde, lai lemtu par vairākiem ar nodokļu izmaiņām saistītiem likumprojektiem.

Kā ziņots, ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā, no 2021. gada 1. janvāra plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

SM skaidro, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim. Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Pēc teju četras stundas ilgām sarunām koalīcijai ceturtdienas vakarā neizdevās vienoties par "sīkumiem" alternatīvajos nodokļu režīmos, aģentūrai LETA izteicās sarunu dalībnieki.

Valdību veidojošās partijas ceturtdien bija iecerējušas noslēgt sarunas par nākamā gada budžetu, ar kuru saistītos likumprojektus piektdien paredzēts skatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Pēc teju četras stundas ilgām diskusijām pilnīgu vienošanos par gaidāmajām izmaiņām netika panākta, nerodot kopsaucēju jautājumos par alternatīvo nodokļu režīmu regulējumu.

Pēc koalīcijas sēdes nenotika arī tradicionālā partiju pārstāvju preses konference, tā vietā paziņojot, ka "darbs pie 2021.gada budžeta projekta turpinās. Informācija par to tiks sniegta pēc valdības ārkārtas sēdes".

Jaunās konservatīvās partijas politiķis Gatis Eglītis aģentūrai LETA stāstīja, ka koalīcijai atlicis vienoties par "ļoti mazu sīkumu" saistībā ar autoratlīdzību regulējumu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) uzturēja nepieciešamību iespējami atvieglot situāciju alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, stāstīja Egītis.

NA piedāvājums paredz, – ja persona veic kādu saimniecisko darbību periodiski, nevis visu gadu, piemēram, divreiz vai trīsreiz gadā, tad tai būtu jāļauj pieteikties alternatīvajam nodokļu režīmam uz īsāku periodu un tad jāvar atteikties no tā. "Tagad ir tā, – ja gribi būt šajā režīmā, tad nevari pietiekties uz īsu laiku, bet vajag pieteikties uz gadu," skaidroja deputāts.

Pieļaujot, ka par šo koalīcija varētu vienoties jau piektdien no rīta, Eglītis norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs jānoskaidro, vai šādu piedāvājumu ir iespējams tehniski paredzēt.

Arī NA politiķis Ritvars Jansons vērtēja, ka budžeta sarunās ir palikuši "sīkumi, kas vēl jāatrisina". Piemēram, tas, kāda nodokļu maksāšanas kārtība tiks attiecināta uz amatniekiem. Tā nav fundamentāla līmeņa diskusija un to varēs atrisināt sarunās ar Finanšu ministriju rīt valdības sēdē, pauda Saeimas deputāts.

Jautājums par autoratlīdzību regulējumu koalīcijā tika izrunāts, pusēm apmainoties ar viedokļiem, un paredzēts, ka lielākas diskusijas par to vairs nebūšot, skaidroja politiķis. Tāpat kā par citiem ar budžetu saistītiem jautājumiem, arī šajā gala vienošanos paredzēts panākt valdības sēdē piektdien, norādīja Jansons.

Viņš norādīja, ka no autoratlīdzībām no 1. jūlija paredzēta 25% liela sociālā iemaksa, no kuras 80% tikšot atvēlēti sociālajam nodrošinājumam un 20% iedzīvotāju ienākumu nodoklim. Attiecīgais regulējums būs ienākumiem līdz 25 000 eiro, bet par ienākumiem virs šīs summas paredzēti augstāki nodokļi.

Sīkāka informācija par autoratlīdzību nodokļu regulējumu esot jāprasa no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Finanšu ministrijas, skaidroja Jansons. Viņš norādīja, ka provizoriski paredzēts, – ja autoratlīdzībās saņemta mazāka summa par minimālo algu, tad par starpības apjomu līdz minimālajai algai būs jāmaksā zemāka nodokļa likme – 10%.

Piektdien plānots pieņemt pēdējos ar 2021. gada budžetu saistītus likumprojektus, kas saistīti ar plānotajām izmaiņām nodokļos. Viens no izskatāmajiem jautājumiem būs mikrouzņēmumu nodokļa režīma ierobežošana un izmaiņas autoratlīdzību sistēmā.