Valdošās koalīcijas partiju pārstāvjiem pirmdien, 12. oktobrī, pēc sadarbības sanāksmes komentējot pagājušās piektdienas lēmumu par Rīgas maratona aizliegšanu un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) pausto sarūgtinājumu par neieklausīšanos speciālistos, atklājās, ka šis ir bijis trešais gadījums Covid-19 pandēmijas laikā, kad valdība lēmusi atšķirīgi no speciālistu ieteikumiem.
Sestdien "Kustība "Par!"" kongresā Viņķele, uzrunājot partijas biedrus, neslēpa sarūgtinājumu par piektdien, 9. oktobrī, valdības pieņemto lēmumu aizliegt Rīgas maratonu. To ministre neatbalstīja, jo pamatojās uz ekspertu teikto, ka to ir iespējams sarīkot droši un ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Raksturojot piektdien valdībā notikušo, Viņķele sacīja, ka līdz šim bija izdevies Covid-19 ierobežošanas jautājumos atšķirībā no pabalstu un nodokļu jautājumiem valdībā palikt brīviem no ideoloģijas. Viņa atzina, ka patiesībā politiķiem balstīšanās uz zinātni un ekspertu viedokli Covid-19 ierobežošanas jautājumos ir "absolūta apdrošināšanas polise". Taču tagad valdība demonstrējusi to trauksmi un satraukuma pieaugumu, kas vērojams sabiedrībā tagad, kad lēmumi šajā jomā tiek pieņemti atšķirīgi no pavasara, kad tas notika "vertikālā veidā", proti, valdība pateica visu, kas katram jādara.
Taču tagad tāda pieeja vairs nav iespējams, jo par vīrusu zināms vairāk un ar to jāsadzīvo ilgāku laiku, cenšoties pēc iespējas ilgāk saglabāt iespēju bērniem mācīties skolās klātienē un mazāk kaitēt ekonomikai. "Vakar bailes un nedrošība uzvarēja," teica Viņķele par noskaņojumu valdībā, neņemot vērā ekspertu viedokli.
Veselības ministre gan nebija vienīgā, kas atturējās, kad valdība lēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos papildināt ar īpašu punktu, kas aizliegtu nākamajā un aiznākamajā dienā paredzēto maratonu. Balsojumā atturējās arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pirmdien preses konferencē pēc koalīcijas sanāksmes "Delfi" lūdza klātesošos komentēt Viņķeles sarūgtinājumu par politikas prevalēšanu pār ekspertu ieteikumiem.
Pūce, kurš atturējās lēmumā par Rīgas maratonu, sacīja, ka "mēs esam trīs reizes šajā pusgadā, kopš mums ir Covid-19 pandēmija, pieņēmuši lēmumus citādākus, nekā ieteica eksperti." "Es esmu iekšēji izlēmis, ka neesmu epidemiologs un ka man nav nekādu zināšanu epidemioloģijā. Es paļaujos uz ekspertu ieteikumu, un, ja viņi tā saka, es tā balsoju," teica Pūce.
Viņš gan uzsvēra, ka, ja aplūko visu trīs konkrētos gadījumus, tad valdība ir lēmusi padarīt nevis vieglākus ierobežojumus, riskējot ar sabiedrības veselību, bet padarījusi tos stingrākus nekā ekspertu ieteikumi. "Līdz ar to man nebija sajūta, ka būtu jābalso pret. Mēs neapdraudējām sabiedrības veselību, bet es būtu gribējis, lai šajā gadījumā mēs sekotu ekspertu ieteikumiem, kā mēs to pamatā darām," sacīja Pūce.
Vēlāk Pūce uz "Delfi" precizējošu jautājumu par diviem citiem gadījumiem bez maratona, kad valdības lēmums atšķīrās no speciālistu teiktā, atbildēja, ka tas bija marta vidū, kad lēma, ka maksimāli var pulcēties divi cilvēki, kā arī tad, kad tika pieņemts īpašs termiņuzturēšanās atļauju regulējums.
Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) preses konferencē atsaucās uz kopumā trim tādām reizēm. "Es ļoti cienu, ka lielākoties epidemiologu lēmumi bijuši vispirms un pēc tam sekoja politiski lēmumi. Kā jau Pūces kungs pamanīja, šī ir bijusi trešā reize, kur politisks lēmums ir bijis pirms epidemiologu lēmuma jeb nesakritībā. Es cienu, ka vienmēr ir bijis otrādi, bet ir bijušas dažas izņēmuma situācijas, un arī šajā situācijā es biju starp tiem, kas aicināja pieņemt politisku lēmumu, neraugoties uz to, ka epidemiologi, kuri nesaskatīja tik lielu bīstamību... Es nosvēros, ka maratonam nevajadzētu notikt," savu nostāju pauda Puntulis.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) savu rīcību pamatoja tā, ka rīkojies tāpat kā visu laiku pandēmijas laikā, rūpējoties par iedzīvotāju veselību un masu pasākumu rīkotāju un katra vēlmi piedalīties noliekot otrajā plānā par labu kopējai sabiedrības veselībai. Bordānam bijis iespaids, ka maratona atļaušana bija veselības ministres politiskā spēka politiskais uzstādījums nevis medicīniskais uzstādījums. Viņš atturējās komentēt speciālistu viedokli, jo ministre un speciālisti esot kaut kādā ziņā saistīti un padoti viens otram. "Šeit bija atbildīgi jāizsver situācija, pašam spējot uzņemties atbildību un orientēties situācijā," teica Bordāns.
Kā papildu apstākli savam viedoklim tieslietu ministrs minēja piemēru no savas darba dienas pirmdien, kad bijis sanāksmē ministrijā jālemj par to, kā rīkoties tiesas sēdēs, uz kurām jākonvojē ieslodzītie un kas var radīt risku visai sistēmai. "Man būtu grūti izskaidrot, kāpēc es ierobežoju atsevišķas tiesas sēdes, kur pulcējas varbūt desmit cilvēki, bet neizsaku iebildumus, kad tiek rīkoti masveida pasākumi. Pat ja tie ir ārā, tomēr tur var pulcēties tūkstošiem cilvēku. Tie bija mani apsvērumi. Protams, ka mēs neviens neesam savā ziņā gaišreģis, un neapgalvoju, ka man ir pašas pareizākās domas un risinājums, jo mēs visi tomēr savā ziņā vadāmies no iekšējiem apsvērumiem un konkrētas analīzes, ko varam salīdzināt. Šis bija mans risinājums, ka mēs nedrīkstam riskēt ar sabiedrības veselību," sacīja Bordāns.
"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Atis Zakatistovs paskaidroja, ka katram pasākumam ir arī zināma simboliska jeb precedenta vērtība. "Ja mēs skatāmies uz maratonu, tad jāskatās, vai maratons mūsu sabiedrību vedina uz vispārēji pārgalvību vai gluži otrādi – vai mēs gribam, lai sabiedrība ir uz vispārēju piesardzību virzīta. Maratons tādā simboliskā ziņā ir vedinošs uz vispārēju pārgalvību. Izrunājot detaļās, varētu atspēkot vienu vai otru, bet pandēmijas laikā cilvēki meklē pretrunas – paskatieties "Depo" veikalā ir tā un tur ir šitā. Lai izvairītos no šāda veida pretrunām, es domāju, ka bija pareizi izvairīties no liela veida pulcēšanās, kas pēc definīcijas ir maratons. Mūsu partijas ministri nebija vienprātībā, bet lēmumu pieņēma valdība," sacīja Zakatistovs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdības lēmumiem ir jābūt konsekventiem un saprotamiem. "Septiņus mēnešus mēs klausāmies speciālistus sakām, ka Covid-19 izplatības galvenais risks ir pulcēšanās un ka mums vajag izvairīties no pulcēšanās riska. Šobrīd mēs valstī vērojam strauju saslimstības pieaugumu un stacionēto pacientu pieaugumu. Tajā pašā sēdē piektdien epidemiologi un speciālisti mums ieteica, ka būtu jāsamazina pulcēšanās ārā skaitu līdz 1000. Maratons plānoja pulcēt 15 tūkstošus cilvēku. Manuprāt, tā ir neiedomājama nekonsekvence teikt, ka var 1000, un tad tik kliedzošs izņēmums. Tas nebija politisks lēmums. Tas bija konsekvents ar to, ko epidemiologi visu laiku teica un teiks arī rītdien. Man ir nesaprotams, ka kāds to nesaredz. Manuprāt, valdība pieņēma vienīgo konsekvento lēmumu, ko varēja pieņemt," uzsvēra Kariņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka 9. oktobrī Ministru kabinets, apspriežot virkni jaunu ierobežojumu un grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", pēc garām diskusijām sēdes laikā grozījumus papildināja ar punktu, nosakot, ka no 10. oktobra līdz 31. decembrim aizliegts organizēt pasākumus ārtelpās, kuros piedalās vairāk par 300 dalībniekiem un notiek personu aktīva pārvietošanās (piemēram, nūjošana, skriešana t.sk. Maratoni). Līdz ar to nākamajā dienā paredzētais Rīgas maratons nevarēja notikt.
Kopumā, lai apturētu straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība pieņēma lēmumu no 10. oktobra noteikt stingrākus pulcēšanās ierobežojumus visā valstī un īpašus drošības pasākumus astoņās pašvaldībās Latvijā.
Tādējādi no 10. oktobra līdz 31. decembrim noteikti šādi drošības pasākumi – pasākumos iekštelpās vienlaikus pulcēties drīkstēs 500 cilvēki (līdz tam – 1000); iekštelpās drīkstēs notikt tikai tādi pasākumi, kuros būs fiksētas, personalizētas sēdvietas; pasākumos ārtelpās nedrīkstēs būt vairāk par 1000 cilvēkiem (līdz tam – 3000); pasākumi ārtelpās virs 300 cilvēkiem, kuros notiek personu pārvietošanās(piemēram, nūjošana, skriešana, t.sk. maratoni), netiek organizēti; pieaugušo neformālās izglītības grupās drīkstēs būt 30 cilvēki vienā grupā (līdz tam 50).
Tāpat no 10. oktobra sporta treniņos nedrīkstēs piedalīties personas, kuras to neorganizē vai pašas treniņā nepiedalās; sporta pasākumi bērniem (līdz 18 gadiem), piemēram, sacensības drīkstēs notikt bez skatītājiem; sporta pasākuma organizatoram būs stingrāk jākontrolē drošības pasākumu ievērošana.
Tā kā strauja Covid-19 izplatība un liels inficēto skaits ir novērojams astoņās pašvaldībās Latvijā, stingrāki drošības pasākumi no 10. oktobra līdz 6. novembrim ir noteikti Aizputes novadā, Daugavpilī un Daugavpils novadā, Dundagas novadā, Kuldīgas novadā, Olaines novadā, Talsu novadā un Krāslavas novadā.
Tur nedrīkst notikt amatiermāksla un interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise), arī pieaugušajiem; pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem; sabiedriskās ēdināšanas vietas, piemēram, kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no pulksten 6.00 līdz pulksten 24.00; iekštelpās nedrīkst organizēt un notikt pasākumi, kuros nav fiksētas personalizētas sēdvietas.
Tas nozīmē, ka notikt var teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
