Ruks par policijas prioritātēm izvirza sadarbību ar sabiedrību un resursu optimizēšanu  (44)

Komentējot sadarbību ar sabiedrību, Ruks norādīja, ka tikai tādā veidā ir iespējams sasniegt mērķi – drošāku vidi. "Lai sabiedrībai nav jābaidās no tādiem skaļiem noziegumiem, kādi nesen izskanējuši, kad kāds var iebrukt mājās. Lai varam justies droši par īpašumu, un bērni var droši pārvietoties pa ielu," ideālo vidi ieskicēja Ruks. Viņš arī atklāja, ka starp prioritātēm saglabāsies viņa priekšteča Inta Ķuža iesāktais virziens, kas saistīts ar vardarbības ģimenē mazināšanu.

Tāpat jaunieceltais policijas priekšnieks uzsvēra, ka nepieciešams optimizēt VP iekšējos resursus, tostarp, nodrošinot caurskatāmu darba uzskaiti, kontroli un materiāltehnisko līdzekļu iegādi. Ruks atzīmēja, ka jāveicina amatpersonu profesionālā pilnveide.

VP priekšnieks atzina, ka viena no būtiskākajām policijas problēmām ir cilvēkresursu trūkums. "Mums ir katastrofāls kadru trūkums. Tas nekad nav bijis noslēpums. Šeit ir jautājums cilvēku piesaisti, piemēram, par veidiem kā potenciālie policisti tiek uzrunāti," norādīja Ruks. Likumsargs arī piebilda, ka viņa mērķis ir panākt, ka sabiedrībā vairs nebūtu šaubu par to, ka policista profesija ir cienījama.

Ruks atklāja, ka daļu no šiem mērķiem var sasniegt, izmantojot esošos resursus, taču ir lietas, kuras bez papildu finanšu līdzekļiem nav iespējams sasniegt. Kā piemēru viņš minēja to, ka zemākās pakāpes policists "uz rokas" saņem apmēram 700 eiro, kas, Ruka ieskatā, nav atbilstošs atalgojums.

Jaunais policijas priekšnieks arī uzsvēra, ka ir plānojis veikt zināmu reorganizāciju policijas struktūrvienībās, taču izcēla, ka amatpersonas no darba atlaistas netikšot. Viņš atkārtoti atgādināja, ka policijā valda kadru trūkums. Ruks arī norādīja, ka visbūtiskākais kadru trūkums ir tieši Rīgas reģionā.

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) vairākkārt uzsvēra, policijai nepieciešams gan lielāks finansējums, gan attīstīta apmācības programma. Politiķis norādīja uz ASV un Krievijas likumsargu apmācībām, kurās potenciālie darbinieki tiek gatavoti ilgstošā laika periodā. Tāpat viņš atsaucās uz specifiskām modulārām mācību istabām, kurās topošie izmeklētāji varētu apgūt nozieguma vietas analīzi. Ģirģens vairākkārt uzsvēra nepieciešamību pēc tādām arī Latvijā.

Ministrs arī norādīja, ka no 2021. gada spēkā būs vienošanās, ko viņš parakstījis ar Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem, kas paredz, ka tieši vadītāji ir atbildīgi par iestādes iekšējo kontroli. Viņš gan nespecificēja potenciālās sankcijas, kas sagaida iestāžu vadītājus, ja to padotie tiks pieķerti likumpārkāpumos.

Tupretim Ruks preses konferences noslēgumā vērsās pie visiem Latvijas policistiem, aicinot tos atcerēties savu zvērestu, kurā ietverts uzdevums "kalpot sabiedrības interesēm". Viņš aicināja policistus rīkoties tā, lai "šie vārdi nebūtu tikai tukša skaņa".

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Ģirģens nolēma virzīt VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju Armandu Ruku policijas priekšnieka amatam, lai gan Ruks nebija starp trim līdz šim publiski vērtētajiem kandidātiem uz Valsts policijas priekšnieka amatu. Valdību veidojošās partijas koalīcijas sanāksmē tika informētas par šo lēmumu un īpašus iebildumus necēla.

Ģirģens atzina, ka VP priekšnieka amata konkursā augstāko punktu skaitu ieguva pašreizējais priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, taču, ņemot vērā amatpersonas veselības stāvokli, kā kandidāts atbildīgajam amatam izvēlēts Ruks, kurš ir "profesionālis ar atbilstošu redzējumu par VP attīstību".

Ģirģens paziņoja, ka Grišinam radušās veselības problēmas. Ministram ar viņu bijusi individuāla saruna, kurā Grišins pats ministram esot apstiprinājis, ka būtu tikai godīgi, ja uz VP priekšnieka amatu virzītu cilvēku, kurš spētu mainīt VP kopumā un ieviest nepieciešamās izmaiņas.

Ministrs esot pārliecinājies, ka Ruks ir profesionālis ar atbilstošu redzējumu par VP attīstību un padziļinātu izpratni par valsts pārvaldi kopumā un pieredzi sadarbībā ar citiem dienestiem un starptautiskajiem partneriem. Ruks, kuram ir maģistra grāds, pasniedz lekcijas VP koledžā un Rīgas Stradiņa universitātē. Ruks ir arī eksperts dažādos starptautiskajos projektos.

Ģirģens apliecināja, ka Rukam ir veikta poligrāfa pārbaude, kurā netika konstatēti riski.

Iepriekš konkursā pieteikušies kandidāti – VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis un un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte – ir ļoti labi profesionāļi savā jomā un kvalitāti veic savus dienesta pienākumus, tomēr Ģirģens uzskata, ka VP priekšniekam jābūt ne tikai amata izpildītājam, bet arī līderim ar modernu un enerģisku skatījumu.